GIRP ģenerāldirektors Kaspers Ernests: Zāļu deficītu lielākoties veido ražošanas ierobežojumi
Šonedēļ Latvijā viesojas Eiropas veselības apgādes asociācijas GIRP (European Healthcare Distribution Association) ģenerāldirektors Kaspers Ernests, kurš piektdien, 12. septembrī, tikās arī ar Latvijas veselības ministru, lai pārrunātu aktuālos izaicinājumus zāļu pieejamības nepārtrauktības nodrošināšanā un Eiropas Savienības politikas virzienus šajā jomā.
“Zāļu pieejamība pacientiem ir kritiski svarīga sabiedrības veselībai. Tas ir prioritārs jautājums, ko ļoti aktīvi risina visas Eiropas valstis. Tomēr prakse un statistika rāda, ka lielākoties zāļu deficītu Eiropā un Latvijā veido ražošanas ierobežojumi. Turklāt jāņem vērā, ka ražotāji nereti arī nosaka stingras kvotas, cik medikamentu tiks piegādāti konkrētajai valstij, kas bieži nav saistītas ar aktuālo pieprasījumu. Pašlaik galvenie riski zāļu pieejamībai ir saistīti ar pārāk lielu atkarību no aktīvo vielu un ģenērisko medikamentu ražotājiem Āzijā, kā arī ar ražošanas kapacitātes trūkumu,” uzsvēra Kaspers Ernests.
Saskaņā ar GIRP apkopotajiem datiem, aptuveni 50% gadījumu cēlonis ir ražošanas problēmas, tostarp izejvielu pieejamības un jaudu ierobežojumi, savukārt 17% gadījumu – neprognozēts pieprasījuma pieaugums, kam ražotājs nespēj pietiekamā apmērā nodrošināt medikamentus. Šīs problēmas skar arī Latviju un citas mazākās tirgus ekonomikas, kur medikamentu aizvietošana un papildu piegāžu organizēšana bieži vien ir vēl sarežģītāka, nekā valstīm ar lielāku iedzīvotāju skaitu un labklājības līmeni.
“Zāļu apgādes uzņēmumi ir daļa no valsts kritiskās infrastruktūras. Sabiedrībā nereti rodas priekšstats, ka šie uzņēmumi tikai pārkrauj kastes ar zālēm, taču patiesībā tie nodrošina sarežģītu ikdienas darbu, lai no tūkstošiem ražotāju visā pasaulē medikamenti katru dienu nonāktu aptiekās un ārstniecības iestādēs visā Latvijā. Šāds apgādes modelis ir pierādījis efektivitāti arī finansiāli, jo tas būtiski samazina kopējās izmaksas,” tikšanās laikā norādīja Kaspers Ernests.
Lai nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu zāļu pieejamību ilgtermiņā, Eiropai nepieciešama vienota pieeja zāļu piegādes drošības stiprināšanai. “Latvijas pacientiem ir jābūt pārliecībai, ka viņu medikamenti būs pieejami laikā. Tādēļ svarīgi, lai Latvija aktīvi piedalītos diskusijās par Eiropas farmācijas politikas nākotni un stiprinātu sadarbību ar citu valstu partneriem,” norādīja Kaspers Ernests.
Arī Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas (LNZAA) valdes loceklis Jānis Lībķens tikšanās laikā ar veselības ministru atgādināja, ka zāļu apgādes uzņēmumi ir veselības sistēmas asinsrite – tie nodrošina, lai pacienti savlaicīgi saņemtu nepieciešamos medikamentus neatkarīgi no dzīvesvietas.
“Latvijā bieži, kad rodas problēmas ar zāļu pieejamību vai cenām, tiek vainoti apgādes uzņēmumi un aptiekas. Taču visbiežāk deficīts rodas ražotāju pusē – viņu noteiktajās kvotās vai nespējā nodrošināt pieprasījumam atbilstošu apjomu. Tāpēc nav jācenšas vājināt zāļu apgādes infrastruktūru, bet gan jāstiprina sadarbība starp uzņēmumiem un valsti. Tikai kopā mēs varam nodrošināt stabilu un drošu apgādes sistēmu, un valsts iesaiste šajā procesā ir neatsverama,” uzsvēra Jānis Lībķens.
Sarunās tika aplūkota arī citu valstu pieredze kritisko zāļu krājumu veidošanā un uzturēšanā, meklējot efektīvākos modeļus, kas ļautu pacientiem vienmēr saņemt nepieciešamos medikamentus. Tāpat tika analizēta informācijas apmaiņa starp Eiropas valstīm par zāļu krājumiem un prognozētajiem iztrūkumiem
Kaspers Ernests norādīja, ka apgādes uzņēmumu un aptieku līmenī sadarbība notiek labi, un kompetentās iestādes regulāri saņem informāciju par pieejamajiem krājumiem. “Visgrūtāk ir ar datiem no ražotājiem par konkrētajam tirgum paredzētajiem apjomiem. Šādas būtiskas informācijas trūkums neļauj savlaicīgi plānot un novērst iztrūkumus. Tikai dažās valstīs ir iespējams šos datus iegūt tieši no ražotājiem. Tāpēc Eiropas tiesību aktos ir jānostiprina ražotāju pienākums savlaicīgi sniegt informāciju par plānotajām un veiktajām piegādēm – tas dotu iespēju kompetentajām iestādēm savlaicīgi reaģēt ” viņš uzsvēra.
Tikšanās dalībnieki pauda vienotu nostāju: zāļu apgādes sistēma ir jāstiprina, sadarbojoties gan nacionālā, gan Eiropas līmenī.
GIRP (The European Healthcare Distribution Association) apvieno aptuveni 550 zāļu apgādes uzņēmumus no 33 Eiropas valstīm. Asociācija nodrošina, ka katru dienu Eiropas aptiekām un slimnīcām tiek piegādāti vairāk nekā 62 miljoni zāļu iepakojumu.
