medicine.lv skaitļos

Lietotāji online230
Aktīvie uzņēmumi12789
Nozares raksti12454
Ekspertu atbildes21477
Ginekoloģe: Slimību pamatā ir veselīga dzīvesveida trūkums (INTERVIJA) : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Ginekoloģe: Slimību pamatā ir veselīga dzīvesveida trūkums (INTERVIJA)

Ilzes Dekeres (Decker) stāsts ir diezgan neparasts. Visiem ierasts, ka latvieši dodas peļņā uz Vāciju, mēģina iekārtoties dažādos darbos, taču Ilze ir šajā valstī atzīta ginekoloģe, Vācijas ginekoloģijas prakses līdzīpašniece. Līdztekus darba gaitām Ilze ir mīloša sieva un mamma četriem bērniem. Viena no galvenajām Ilzes saiknēm ar Latviju šobrīd ir vieslekciju vadīšana biznesa augstskolas “Turība’’ maģistrantūras programmā “Uzņēmējdarbības vadība” ar specializāciju “Veselības un aprūpes iestāžu vadība”. Kā viņai tas izdevies?

Vai varat pastāstīt, kā vispār nonācāt Vācijā?

Vācijā dzīvoja mana mamma, es devos pie viņas ciemos. Sākums bija ļoti skarbs un grūts. 90.gadu sākumā neviens nezināja, kas ir Latvija, un visi mani uzskatīja par krievieti. Tā kā divus gadus biju studējusi Latvijas Medicīnas akadēmijā, pieteicos medmāsu palīdžu kursos, lai dabūtu kaut kādu Vācijas medicīnisko izglītību un varētu spert pirmo soli Vācijas medicīnas sistēmā. Paralēli strādāju lielā ziedu tirgū. Katru nakti bija jāceļas divos, trijos jau bija jābūt darbā. Griezu puķēm kātus, rokas no darba aukstumā bija sasprēgājušas tā, ka kājās nevarēja uzvilkt zeķubikses. Līdz deviņiem es strādāju, tad aizbraucu mājās, ātri pārģērbos, braucu uz māsu palīdžu kursiem. Pēc šiem kursiem, kas beidzās vienpadsmitos, es braucu uz vienu citu pilsētiņu uz vācu valodas kursiem. Vakarā sešos biju mājās, un divos naktī jau atkal cēlos augšā.

Pēc kursiem es dabūju prakses vietu slimnīcā, tad varēju pieteikties medicīnas studijām. Pieci procenti studējošo varēja būt ārzemnieki. Bija jānoliek ļoti smags vācu valodas eksāmens, varētu teikt – mana mūža visgrūtākais eksāmens. Tie, kuri šo eksāmenu nevarēja nokārtot, nevarēja tālāk studēt. Priekš manis tas nozīmētu braukt atpakaļ uz Latviju. Nokārtoju es, daži norvēģi un viena zviedriete. No Latvijas Medicīnas akadēmijas diviem absolvētajiem gadiem tika ‘’ieskaitīti’’ tikai daži kursi, līdz ar to studijas sāku faktiski no nulles. Mācījos un paralēli sāku strādāt ambulatorajā mājas aprūpes dienestā, kur kopu vecus un slimus cilvēkus, kuri paši sevi nevarēja aprūpēt. Pa dienu mācījos, vakarā strādāju. Varētu teikt, ka pēros kā plika pa nātrēm, jo mamma varēja tikai nedaudz palīdzēt.

Tad es nokļuvu vienā ģimenē, kur man bija jākopj viens vīrietis, kurš bija smagi slims. Viņš vēlāk izrādījās mans vīratēvs. Vienu reizi tur sastapu viņa dēlu, tā mēs iepazināmies un jau pēc dažiem mēnešiem apprecējāmies. Tā es tajā ģimenē paliku. Vācijā saka - samīlējušies, saderinājušies, apprecējušies, un tā arī bija. Esam pazīstami jau 26 gadus. Studiju laikā piedzima visi četri bērni.

Jūsu stāsts mazliet līdzinās pasakai…

Banner 280x280

Šis patiesībā bija ļoti grūts laiks. Mans vīrs nebija nekāds miljonārs. Neviens neticēja, ka es studijas Hannoveres Medicīnas augstskolā pabeigšu. Svešā valodā, svešos apstākļos ar maziem bērniem. Studijas pabeidzu labi, un bija skaidrs, ka būšu galvenā ģimenes pelnītāja. Ģimenei to nebija viegli aptvert, jo biju ieprecējusies ļoti konservatīvā vācu ģimenē, kur pelnītāji parasti ir vīri, bet sievas bieži vien sēž mājās. Pēc sešiem studiju gadiem biju īsts ārsts, pieci gadi obligāti bija jānostrādā savā specialitātē pamatā slimnīcā. Kļuvu par virsārsti, pēc tam strādāju Hannoverē lielā slimnīcā perinatālā centrā. Kādreizējais kolēģis, arī virsārsts, man izteica piedāvājumu dibināt praksi. Pirmajā mirklī atbildēju, ka man patīk operēt, pieņemt dzemdības, un prakse nav domāta man. Taču sanāca tā, ka vecāka ārste, ejot pensijā, nolēma pārdot savu praksi, un es to no viņas nopirku. Apvienojām šīs divas prakses. Mums ir astoņi darbinieki. Pirms trim gadiem mēs praksi pilnībā modernizējām. Vēl pirms pieciem gadiem veicām nelielas operācijas, taču – tā kā Vācijā ir ļoti komplicētas higiēnas normas un likumi, tas vienkārši finansiāli neatmaksājās. Nolēmām specializēties perinatoloģijā, endokrinoloģijā, un radījām tam vēl papildu darbavietas.

Kāda ir Jūsu darbadiena, kā darbojas prakse?

Mana darba diena sākas 5.30 no rīta. Prakse atrodas 90 kilometru attālumā no manas mājas. Braucu ar vilcienu. Katru dienu ceļā esmu 180 kilometru. Strādājam bez pārtraukuma. Mūsu prakse, kurā patlaban strādā astoņi cilvēki, pieder pie 120 finansiāli lielākajām praksēm nozarē.

Darba dienas - 12 stundu laikā - es apskatu no 40 līdz 50 pacientiem. Latvijā daudzi pacienti norēķinās skaidrā naudā, Vācijā par pacientu nauda tiek pārskaitīta. Par katru pacientu kvartālā mēs saņemam 16 eiro. Mums ir jābūt ļoti labiem plānotājiem, lai mēs neizšķērdētu slimokašu naudu. Par ultraskaņu, piemēram, paredzēti 14 eiro. Ja pacients atnāk privātās vizītes ietvaros, viņš no mana kabineta iziet, atstājis 150 – 200 eiro. Tāpat mēs apkalpojam arī onkoloģijas pacientes.

Esam divi partneri, kas vajadzības gadījumā viens otru aizstāj. Mūsu prakses līgums ir tik skrupulozs, it kā mēs būtu vislielākie ienaidnieki. Ja partneri sastrīdas, tad šāds līgums var palīdzēt. Ļoti ceru, ka tas nekad nebūs jāizvelk ārā no dziļākās atvilktnes.

Jūs vienlaikus esat gan ārsts, gan menedžeris. Kā to iespējams apvienot?

Mums ir nodokļu padomdevējs, viens cilvēks no nodokļu konsultantu uzņēmuma ir pilnībā nodarbināts ar mūsu prakses nodokļu lietām, jo Vācijā nodokļu un administratīvā sistēma ir ļoti sarežģīta. Jau 10 gadus reizi gadā tiekamies ar mūsu nodokļu konsultantu, kurš visus papīrus noliek priekšā. Katrai rokas kustībai vajadzīga izglītība, sertifikācija. Mēs arī regulāri tiekam kontrolēti – piemēram, slimokase katru ceturksni izvēlas 2% no praksēm, kuras tiks apmeklētas. Mēs par to iepriekš nemaz nezinām. Tāpat notiek kontroles no finanšu iestādes, kas iepriekš gan tiek pabrīdināts. Tāpat tiek kontrolētas diagnozes – vai tas, kas tiek uzstādīts diagnozē, pēc tam arī tiek attiecīgi izmeklēts, vadīts ārstniecības process utt. Tāpat tiek kontrolēts, vai pareizi veikts, piemēram, ultrasonogrāfijas apraksts. Tā ka vācu pedantisms te izpaužas visplašākajā nozīmē. Tāpat kontrolē Veselības dienests – vai telpas tiek vēdinātas, vai krēsli pareizi salikti utt.

Valsts funkcionē labi, teikt ‘’perfekti’’ būtu pārspīlēts, bet, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Vācija ir krietni priekšā. Turklāt neeksistē nekāda korupcija. Pacientu vidū ir daudz austrumeiropiešu, tie parasti atnes kādu konfekšu kasti, mēdz būt arī “Laimas’’. Bet, piemēram, vācieši pat nevar aizdomāties, ka viņi kaut ko varētu nest. Ja kāds atnes puķīti pēc dzemdībām, tas jau ir ļoti daudz! Dāvanas nedrīkst pārsniegt 10 eiro vērtību.

Kāda Vācijā ir onkoloģiskā situācija, piemēram, krūts vēža jomā?

Tas kļūst arvien izplatītāks. Cilvēki ļoti maz kustas, ēd neveselīgi. Dāmas virs 60 gadiem vēl dzīvo ļoti konservatīvi, bet jaunākā paaudze nav pietiekami atbildīga. Globāli tā ir veselīga dzīvesveida problēma. Daudz ko varam ietekmēt paši – vai mēs sportojam, ko mēs ēdam. Grūtāk ietekmēt to, ko elpojam, tieši kādas ķīmijas ir pārtikas produktos. Diemžēl Vācijā, jāteic, cilvēki savu veselību spārda kājām tā, it kā viņiem mājās skapī glabātos cita – labāka. Es teiktu, ka veselību par naudu var nopirkt daļēji, ko apliecina arī tas, ka Vācijā ir ļoti laba slimokašu sistēma. Pat cilvēkam, kuram nav darba, ir iespēja tikt pie labas medicīnas. Atļaušos teikt, ka vācieši pat ir izlepuši, viņi īsti neapzinās, kādā veselības sistēmas leiputrijā dzīvo, jo Vācijā noteikti ir viena no labākajām veselības sistēmām pasaulē. Piemēram, Vācijā, nav jāgaida mēnešiem ilgi rindās, lai saņemtu valsts apmaksātas procedūras.

No vienas puses, cilvēki šobrīd grib tūlītēju rezultātu, neieguldot paši laiku un pūliņus savas veselības uzlabošanā. Piemēram, mainīt dzīvesveidu, ierasto ēdienkarti, sākt sportot u.tml. No otras puses, man kā ārstam slimokašu apmaksātam pacientam ir iedalītas tikai 10 – 15 minūtes (praksēs, kas strādā tikai ar privātiem klientiem, pieņemšanas laiks ir ilgāks). Tas ir ārkārtīgi maz, īpaši jau ziemā, kad pacientēm ir jāizģērbjas. Man tajā laikā jāpaspēj veikt analīzes, izmeklēšana, kā arī jādokumentē tā, lai neviens nevarētu ‘’piesieties”. Te nemaz nevar būt runas par sarunu ar pacientu par veselīgu uzturu un citām svarīgām tēmām. Protams, no tāda aspekta raugoties, ārstam ir vienkāršāk izrakstīt recepti. Un vienlaikus arī daudzi pacienti paši nemaz negrib, lai viņiem tiktu piedāvāts kāds risinājums, kas prasa ilgāku laiku. Atnāk pie manis viena paciente ar 120 kilogramu svaru un prasa, lai viņai piedāvā hormonterapiju. Turklāt vēl smēķētāja. Es saku – vispirms nometiet svaru, un tad jums hormonterapiju varbūt nemaz nevajadzēs. Bet viņa grib tūlītēju rezultātu, neko savā dzīvesveidā nemainot. Šādi cilvēki no prakses iziet neapmierināti, sak’, šis ārsts jau neko nesaprot.

Vai nav tā, ka cilvēki tomēr pamazām sāk atgriezties pie sapratnes, ka visu nevar risināt ar ripiņu iedzeršanu?

Jā, šī sapratne patiešām pieaug, un arī cilvēki gatavi arvien vairāk ieguldīt savā veselībā. Bet diemžēl jāteic, ka šādi cilvēki vēl ir mazākumā. Bet es ļoti ceru, ka šis pozitīvais īpatsvars pieaugs. Ja cilvēki nemainīsies, problēma kļūs arvien dziļāka. Cilvēkam ir profilaktiski kaut kas pašam jādara, nevar gribēt, lai visu atrisina medicīnas sistēma, pat ja tā ir laba un sakārtota, un ārsts.

Par ko interesējas Latvijas studenti, kad vadāt šeit vieslekcijas?

Studenti interesējas, kā prakse uzbūvēta, kā tiek vadīts ikdienas darbs, kā veidojas finanšu plūsma un norēķini. Vācijā 14% no bruto algas aiziet slimokasei, tāpat otrus 14% maksā darba devējs. Piemēram, es pati vien katru mēnesi slimokasei pārskaitu 1000 eiro.

Esmu gan ārsts, gan menedžeris. Man jāvada darbinieku sarunas, jāuzklausa prieku un bēdu stāsti. Vācijā arī pastāv sistēma, ka vari būt tikai medicīnas menedžeris un pieņemt darbā ārstus. Pēc šāda modeļa parasti strādā medicīnas aprūpes centri.

Ja man tagad prasītu, vai man pietiktu spēka visu to darīt vēlreiz, es droši vien teiktu “nē”. Bet dzīve saliek visu ‘’pa plauktiņiem” tā, ka esi spiests izdarīt pat šķietami neiespējamo. Un, lai arī tagad ne vienmēr ir viegli un gludi, esmu gandarīta, ka daru to, kas ir mans sirdsdarbs. Jau četru gadu vecumā zināju, ka gribu būt ārste. Novēlu to arī ikvienam studentam – sajust un izvēlēties savu sirdsdarbu!

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi, saistīti ar raksta tematiku nozarē "Ārstu privātprakses, speciālisti":

Uzņēmumi nozarē "Ārstu privātprakses, speciālisti"

Acu veselības centrs, SIA

Acu veselības centrs, SIA

Acu Veselības Centrs (AVC) ir specializēta oftalmoloģijas klīnika, kas kopš 2005. gada nodrošina acu slimību diagnostiku, ārstēšanu un ķirurģiju bērniem un pieaugušajiem. Klīnikā strādā pieredzējuši acu ārsti ar starptautisku profesionālo pieredzi, nodrošinot mūsdienīgu, pierādījumos balstītu pieeju redzes veselībai.

AVC ir pirmā klīnika Latvijā, kas tīklenes ārstēšanā ieviesusi dzeltenā lāzera tehnoloģiju (mikropulsa un zemsliekšņa lāzers), kā arī vienīgā klīnika Latvijā, kurā tiek veikta SML (Scharioth Macula Lens) implantācija.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Motokrosa čempions Leons Kozlovskis par sacensībām un veselīgiem ieradumiem

Motokrosa čempions Leons Kozlovskis par sacensībām un veselīgiem ieradumiem

Latvijas motokrosa braucējs Leons Kozlovskis ir pieradis sadalīt spēkus ne tikai vienam braucienam, bet visai garajai sezonai. Sarunā ar viņu noskaidrojām, kā sākas viņa diena, kā viņš atjaunojas pēc fiziskas slodzes, kādi ir viņa personīgie ieradumi un kas palīdz saglabāt motivāciju.  

Augšējo elpceļu saslimšanas rudenī – simptomi, ārstēšana un kad jāvēršas pie ārsta

Augšējo elpceļu saslimšanas rudenī – simptomi, ārstēšana un kad jāvēršas pie ārsta

Rudenī, kad pieaug augšējo elpceļu infekciju izplatība, svarīgi atpazīt to simptomus un zināt, kā pareizi rīkoties. Klīnikas “Headline” otolaringoloģe skaidro, cik ilgi parasti ilgst šīs infekcijas, kā tās ārstēt un kad nepieciešams vērsties pie ārsta.

Vēders zaudējis ritmu? Ko šķiedrvielas un mikrobiota nozīmē gremošanas labsajūtai

Vēders zaudējis ritmu? Ko šķiedrvielas un mikrobiota nozīmē gremošanas labsajūtai

Tu centies ēst veselīgi, tomēr vēders mēdz uzpūsties, pēc ēšanas rodas smaguma sajūta, bet vēdera izeja nav regulāra. Šādos brīžos vērts pievērst uzmanību saviem ikdienas uztura paradumiem un uzdot sev jautājumu: cik daudz šķiedrvielu es patiesībā uzņemu?

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.

Produktu testi

Testa rezultāti: 57. paralēle – kā mūsu ikdienā iederas D vitamīns

Testa rezultāti: 57. paralēle – kā mūsu ikdienā iederas D vitamīns

Medicine.lv redakcija oktobrī sadarbībā ar zīmolu Coral Club piedāvāja testēt D-Spray 2000, veidojot D vitamīna lietošanas ieradumu tumšajiem mēnešiem.

Parūpējies par kvalitatīvu naktsmieru ar Evening Formula

Parūpējies par kvalitatīvu naktsmieru ar Evening Formula

Medicine.lv redakcija novembrī sadarbībā ar zīmolu Coral Club piedāvā iepazīties ar Evening Formula un izmēģināt to, vienlaikus pievēršot uzmanību miega higiēnas pamatprincipiem – samazinot pie ekrāniem pavadīto laiku vakaros un ievērojot regulāru gulētiešanas režīmu.

Testa rezultāti: problemātiska āda nav tikai pusaudžu problēma

Testa rezultāti: problemātiska āda nav tikai pusaudžu problēma

Oktobrī Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Gusto” piedāvāja testēt sejas krēmu ar Āfrikas kleomes lapu ekstraktu un mikroaļģu peptīdiem – pārdomāta kopšana problemātiskai ādai, kurai nepieciešams līdzsvars, mitrināšana un komforts. 

Testa rezultāti: MARUSHA lūpu balzams bez smaržas ar bišu vasku un kliņģerīti

Testa rezultāti: MARUSHA lūpu balzams bez smaržas ar bišu vasku un kliņģerīti

Oktobrī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "Eirobaltik" zīmolu "MARUSHA Nord Ecosmetic" piedāvāja testēt MARUSHA lūpu balzamu bez smaržas ar bišu vasku un kliņģerīti, kas ir 100% dabīgs līdzeklis ikdienas lūpu kopšanai pieaugušajiem un bērniem. 

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Floreres: Izstāsti Latvijai – veselības receptes

Floreres: Izstāsti Latvijai – veselības receptes

Vai esat pazīstami ar jauno Latvijas sejas kosmētikas zīmolu FLORERES? FLORERES ir jauns, Latvijā radīts un ražots sejas kopšanas zīmols, kas piedāvā produktus jutīgai ādai. FLORERES produkti tiek ražoti nelielās partijās, īpašu uzmanību pievēršot detaļām, rūpīgai sastāvdaļu izvēlei un pārdomātu formulu izstrādei.

Dr. Ohhira zīmols: Izstāsti Latvijai – veselības receptes

Dr. Ohhira zīmols: Izstāsti Latvijai – veselības receptes

Zīmols, ko par efektīvu atzīst daudzi skaistumkopšanas jomas speciālisti un lietpratēji, ir Dr. Ohhira – uzlecošajā saules zemē radies uzņēmums, kas kļuvis slavens visā pasaulē, pateicoties savai neparastajai pieejai fermentētu līdzekļu izveidē.

Uzņēmums, kura darbības sfēra var būt līdziga raksta tematikai:

Darba laiks

  • P.800-1800
  • O.800-1800
  • T.800-1800
  • C.800-1800
  • P.800-1800
  • S.-
  • Sv.-
  • pēc pieraksta

Juridiskie dati

  1. 40003756591
  2. 20.07.2005
  3. Dārza iela 2, Langstiņi, Garkalnes pag., Ropažu nov., LV-2137
  4. 2025
  5. 1

Saistītie uzņēmumi, veikali, filiāles

  1. Kalnciema 27, Rīga LV-1083
    +371 28349137

Apraksts

Acu Veselības Centrs (AVC) ir specializēta oftalmoloģijas klīnika, kas kopš 2005. gada nodrošina acu slimību diagnostiku, ārstēšanu un ķirurģiju bērniem un pieaugušajiem. Klīnikā strādā pieredzējuši acu ārsti ar starptautisku profesionālo pieredzi, nodrošinot mūsdienīgu, pierādījumos balstītu pieeju redzes veselībai.

AVC ir pirmā klīnika Latvijā, kas tīklenes ārstēšanā ieviesusi dzeltenā lāzera tehnoloģiju (mikropulsa un zemsliekšņa lāzers), kā arī vienīgā klīnika Latvijā, kurā tiek veikta SML (Scharioth Macula Lens) implantācija.

 
Vairāk

Atslēgvārdi

acu ārsts, acu lāzerķirurģija, Kataraktas operācijas.
  • Acu Veselības Centrs (AVC)
  • Acu ārsts
  • Bērnu acu ārsts
  • Oftalmologs
  • Optometrists
  • Acu klīnika
  • Acu slimību diagnostika
  • Acu slimību ārstēšana
  • Profilaktiskā redzes pārbaude
  • Redzes pārbaude bērniem
  • Redzes korekcija
  • Redzes veselība
  • Acu izmeklēšana
  • OCT (optiskā koherentā tomogrāfija)
  • Redzes lauka pārbaude
  • Acs spiediena mērīšana
  • Acs biometrija
  • Acs ultrasonogrāfija
  • Acu sausuma diagnostika
  • Sausās acs sindroms
  • Katarakta
  • Kataraktas operācija
  • Sekundārās kataraktas lāzeršķelšana (YAG lāzers)
  • Glaukoma
  • Glaukomas operācija
  • Glaukomas lāzerterapija
  • Tīklenes slimības
  • Vecuma makulas deģenerācija
  • Tīklenes lāzerterapija
  • Dzeltenais lāzers (mikropulsa, zemsliekšņa)
  • Intravitreālās injekcijas
  • Avastin injekcija
  • Eylea injekcija
  • Kenalog injekcija
  • SML (Scharioth Macula Lens) implantācija
  • Acu lāzerķirurģija
  • Acu mikroķirurģija
  • Plakstu operācijas
  • Veidojumu noņemšana
  • Svešķermenis acī
  • Šķielēšana
  • Ambliopija (slinkā acs)
  • Briļļu recepte
  • Briļļu piemeklēšana
  • Kontaktlēcas
  • Kontaktlēcu konsultācija
  • Dienas stacionārs acu operācijām
  • Valsts apmaksāti acu pakalpojumi
Vairāk

Foto 16

Acu veselības centra reģistratūra, uzgaidāmā telpa
Bērnu stūrītis uzgaidāmajā telpā, Acu veselības centrs
Acu izmeklēšana ar biomikroskopu, tīklenes, acs struktūru apskate
Bērnu acu ārsta kabinets Acu veselības centrā
Optiskais koherentais tomogrāfs (OCT) tīklenes analīze
Kataraktas operācija un ķirurgs dienas stacionārā Brīvības gatvē 410
Pēc operāciju pacienti dienas stacionārā Brīvības gatvē 410
"Acu veselības centrs" ieeja
"Acu veselības centrs"
Acu klīnika
"Acu veselības centrs"
"Acu veselības centrs"
"Acu veselības centrs" uzgaidāmā telpa
"Acu veselības centrs" reģistratūra
Redzes pārbaude
Acu izmeklēšana

Mājas lapa internetā

Video