Ģimenes ārsti uzstāj uz kapitācijas naudas palielināšanu bez papildu nosacījumiem
Rīga, 2.nov., LETA. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai (LĢĀA) svarīgi, ka kapitācijas nauda tiek palielināta bez papildu nosacījumiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja asociācijas prezidente Sarmīte Veide.
Viņa skaidroja, ka kapitācijas naudas palielinājums bez nosacījumiem ir nepieciešams, lai ārsti spētu veikt visus uzdevumus, kuri viņiem uzlikti pacientu veselības aprūpē.
Pēc Veides paustā, patlaban piedāvātie VM mērķa kritēriji ir darba apjoma jeb aptveres kritēriji un darba intensitātes kritēriji, bet to izpilde vai neizpilde neliecina par to, vai pacients ir saņēmis viņa veselības vajadzībām atbilstošu ģimenes ārsta aprūpi.
Turklāt asociācijas prezidente uzskata, ka pārlieku liela koncentrēšanās uz formālu darba organizāciju, intensīvu un liela apjoma darba paveikšanu, piemēram, bezgalīgu pierakstu vienā dienā, lai tikai nepārsniegtu mērķa rindas garumu, apdraud pacientu apmierinātību un saņemtās aprūpes kvalitāti.
Veide informēja, ka VM piedāvātais kapitācijas naudas palielinājums ir apmēram 28%, kas ir tuvu tam, ko LĢĀA bija izteikusi streika laikā, tomēr nav solīts kapitācijas naudu palielināt arī 2019. un 2020.gadam, kaut arī tas ir svarīgi un arī tika izteikts par vienu no streika prasībām.
Vienlaikus Veide norādīja, ka arī patlaban esošie 11 kvalitātes kritēriji jāpārskata un vairāk jāvirza uz mērķi un rezultātu, tomēr, lai tos izstrādātu, nepieciešams laiks.
Asociācijas vadītāja informēja, ka Eiropas Komisija līdz nākamā gada sākumam izskatīs primārās aprūpes kvalitātes kritērijus un sniegs ieteikumus visām dalībvalstīm. "Mēs uz šo ieteikumu pamata varētu izveidot jaunu ģimenes ārsta darbības kvalitātes pilnveides sistēmu," uzsver asociācijas vadītāja.
Veide skaidroja, ka esošajos kritērijos ir vairāki trūkumi, proti, tie ir vairāk statistiski un parāda kvantitāti, nevis kvalitāti. "Piemēram, bronhiālās astmas pacientiem jānosaka elpošanas tests, kas ir labi, bet ko tas dod? Jāuzsver, ka tas nebūtu jādara ģimenes ārstam, turklāt tests neparāda ārsta darba kvalitāti - šo testu var veikt jebkura māsiņa. Kvalitāte būtu, ja šim pacientam, piemēram, ārstēšanas sākumā veiktu elpošanas testu, tad tiktu dots medikaments un pēc tam atkārtoti veikts elpošanas tests. Pēc tam būtu redzams rezultāts - vai šo medikamentu pacients lietojis, vai medikaments devis efektu un kādu. Daļa no rezultāta būtu saistīta ar ārsta darbu, daļa ar pacienta iesaisti un citiem faktoriem. Lūk, šādam kritērijam būtu nozīme," pauda Veide.
Viņa sacīja, ka patlaban kvalitātes kritērijs ir arī onkoloģiskā skrīninga kontrole, kaut arī ģimenes ārsti ne nosūta vēstules, ne organizē skrīningu, ko dara valsts. No ģimenes ārstiem tiek prasīts, lai skrīningu aptveres rādītāji būtu pietiekami augsti, pat Eiropas līmenī, savukārt ārstiem pieejamie resursi nav pietiekami un piemēroti, lai panāktu, ka pacienti piedalās šajās programmās.
Veide uzskata, ka onkoloģiskā skrīninga kontrole nav ģimenes ārsta darbs vai viņa paša darba kvalitātes kritērijs. Tas varētu būt uzskatāms par visas prakses darbu, bet tam nepieciešama komanda un finansiāli resursi. Vienlaikus pusei ģimenes ārstu nav otrās māsas, kas varētu pārbaudīt prakses pacientu dalību skrīningā un informēt par iespēju to veikt.
Visa intervija ar Veidi lasāma aģentūras LETA mājaslapas sadaļā "LETA+" (http://www.leta.lv/plus/133C9138-AE06-F730-3634-2FB748040513/ ).
