medicine.lv skaitļos

Lietotāji online164
Aktīvie uzņēmumi12867
Nozares raksti12108
Ekspertu atbildes21477
GAISS : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

GAISS

dabisks gāzu, galvenokārt slāpekļa un skābekļa maisījums, no kura sastāv Zemes atmosfēra. Gaiss ir dabiska vide, ārpus kuras cilvēka organisma fizioloģiskā darbība nav iespējama, - bez barības cilvēks var nodzīvot ilgāk par mēnesi, bet bez gaiss organisma dzīvības norises ilgst tikai dažas minūtes. Bioloģiski svarīgākā gaisa sastāvdaļa ir skābeklis. Bezskābekļa atmosfērā cilvēki un dzīvnieki nevar eksistēt, jo skābeklis nepieciešams organismam oksidēšanās procesos, bez skābekļa nav iespējama šūnu vielmaiņa, enerģijas ražošana. Ieelpā un izelpā cilvēks izvada caur plaušām apm. 13 m3 gaisa diennaktī. Ieelpojot daļa skābekļa plaušu alveolās pāriet asinīs, bet izelpojot no organisma tiek izvadīta ogļskābā gāze. Organisma funkcijas necieš, skābekļa daudzumam elpojamā gaisā samazinoties līdz 17 - 18%; veseliem cilvēkiem skābekļa trūkums labi kompensējas - elpošana kļūst biežāka un dziļāka, paātrinās asinsrite, palielinās eritrocītu skaits u.tml. Ja skābekļa daudzums samazinās līdz 14%, rodas hipoksija (skābekļa deficīts organismā). Skābekļa daudzuma samazināšanās līdz 6 - 9% jau apdraud dzīvību, rodas anoksija (skābekļa bads). Tīra skābekļa elpošana var izraisīt smagas toksiskas parādības - rodas bronhīts, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, bet smagākos gadījumos plaušu iekaisums un pat plaušu tūska. Gaisā skābekļa daudzums ir samērā nemainīgs, - jūrmalā, kalnos, laukos un pilsētās tas ir gandrīz vienāds, atšķirība ir tikai par 0,1 - 0,2%. Dabā skābekļa avots ir zaļie augi. Skābeklis rodas arī ūdens fotoķīmisko pārvērtību procesā, kas noris ultravioletā starojuma ietekmē atmosfēras augstākajos slāņos. Ogļskābo gāzi gaisā izdala cilvēks izelpojot (guļot - 10 litri stundā, kustoties - 22,6 litri stundā, bet, strādājot smagu fiz. darbu, - 50 - 100 litri stundā), kā arī dzīvnieki un augi. Tā rodas visur, kur notiek rūgšana, pūšana, degšana u.tml. procesi. Taču fotosintēze, kas noris zaļajos augos, palīdz uzturēt pastāvīgu ogļskābās gāzes daudzumu. Lauku gaisā ir - 0,03% ogļskābās gāzes, bet lielās pilsētās, kur ir daudz rūpnīcu, tās daudzums gaisā palielinās līdz 0,04% . Cilvēks samērā viegli panes uzturēšanos gaisā, kurā ogļskābās gāzes daudzums sasniedz 0,08% . Tikai tad, ja ogļskābās gāzes daudzums pārsniedz 0,1% , parādās saindēšanās simptomi: gurdenums, galvassāpes, pavājinās sirdsdarbība un elpošana. Slāpeklis ir procentuāli lielākā gaisa sastāvdaļa. Parastajā koncentrācijā tam nav nekādas ietekmes uz organismu (ieelpojamais un izelpojamais gaiss satur apm. vienādu daudzumu). Inertās gāzes - argons, hēlijs, neons, kriptons, ksenons, ja atmosfēras spiediens normāls, ir indiferentas, t.i., uz organismu nekādu ietekmi neatstāj. Atmosfērā esošajām radioaktīvajām gāzēm (radons un tā izotopi aktinons un torons), kam ir īss pussabrukšanas periods, nav kaitīgas iedarbības uz cilvēka organismu. Atmosfēras gaisā var būt arī ozons, kas rodas, pērkona negaisa laikā notiekot elektriskajai izlādei, kā arī skujkoku mežos karstā laikā sasilstot un iztvaikojot sveķiem. Ozons oksidē niecīgākos gaisa piemaisījumus, sadalās un līdz ar to izzūd no gaisa, tāpēc ozona klātbūtne liecina, ka gaiss ir tīrs. Lielās pilsētās ozons saglabājas tikai dažas sekundes pēc pērkona. Organisma dzīvības norises ietekmē ne vien gaisa sastāvs, bet arī tā fizikālās īpašības (t°, mitrums, kustība, spiediens). Gaisa temperatūra atkarīga no Saules starojuma radītā Zemes virskārtas sasiluma, kuru savukārt nosaka Saules augstums virs horizonta (gadalaiks, diennakts stunda), mākoņu sega, gaisa kustības ātrums u.c. Tā kā siltais piezemes gaiss ir vieglāks, tas paceļas augstākajos slāņos, kur tā t° sāk atkal pazemināties. Uz katriem 100 metriem augstuma virs jūras līmeņa gaisa t° pazeminās vidēji par 0,6°. Diennakts laikā piezemes gaisa slānī visaugstākā gaisa t° novērojama pulksten 13 - 14, bet viszemākā - pirms saules lēkta. Gaisa t° diennakts

svārstības ietekmē vietas ģeogrāfiskais platums. Vislielākās gaisa t° diennakts svārstības vērojamas tuksnešu apgabalos, bet vismazākās - aukstajā klimatiskajā joslā. LPSR apstākļos visaugstākā gaisa t° ir jūlijā, bet viszemākā - janvārī. Lielas ūdenstilpes, kas akumulē siltumu, samazina gaisa t° svārstības, piem., rudenī LPSR piekrastes rajonos gaisa t° ir augstāka nekā no jūras attālākajās vietās (Latgalē). Telpās gaisa t° ir atkarīga no apkures, ventilācijas, ēkas būvmateriāla, telpā esošo cilvēku skaita. Par optimālo gaisa t° uzskata tādu, kurā ir patīkama siltumsajūta. Cilvēkam atrodoties relatīvā miera stāvoklī, mierīgi strādājot vieglu fizisku vai garīgu darbu, tā ir 18 - 20°. Tādai t° jābūt dzīvokļos. Darba telpās t° pazemina atkarībā no darba rakstura: strādājot vidēji smagu fizisku darbu, gaisa t° jābūt 15 - 18°, bet, strādājot smagu fizisku

darbu, kas saistīts ar organisma siltumatdevi, telpā gaisa t° pazemina, lai organisms nepārkarstu. Pārāk zema gaisa t° darba telpās var izraisīt pastiprinātu organisma siltumatdevi un saaukstēšanos. Gaiss t° mērīšanai lieto termometrus. Mērījot t°, termometrs jānovieto cilvēka sejas augstumā; tas nedrīkst atrasties apkures ierīču tuvumā vai pie ārsienas. Cilvēka siltumsajūta ir atkarīga arī no gaisa mitruma un kustības. Gaisa kustības cēlonis ir nevienmērīga Zemes virskārtas sasilšana. Siltākais gaiss paceļas atmosfēras augstākajos slāņos, tā vietu ieņem gaiss ar zemāku t°, - rodas gaisa kustība. Gaiss kustību raksturo virziens un ātrums (mērī m/s, dažreiz - ballēs). Gaisa kustības ātrumu nosaka ar anemometru, bet telpās, nosakot niecīgus gaisa kustības ātrumus, lieto katatermometru. Gaiss kustībai ir liela higiēniska nozīme, tā izkliedē gaisa piesārņojumus, atjauno gaisa tīrību apdzīvotā vietā. Gaisa kustības ātrums un virziens stipri ietekmē laika apstākļus, jo gaisa kustības dēļ pārvietojas siltas un aukstas gaisa masas no tāliem apgabaliem, veidojas nokrišņi. Telpās gaisa kustība nodrošina vēdināšanos. Gaisa kustība pastiprina cilvēka organisma siltumatdevi. Ja gaisa t° ir zema, vēsais gaiss iekļūst apģērba porās un izspiež no tām silto gaisu, pastiprinās siltuma vadīšana caur

ādu, kā arī no atsegtajām ķermeņa daļām - sejas, rokām u.c; šādos apstākļos cilvēks ātrāk saaukstējas. Ja gaisa t° augsta, gaisa kustības ietekmē straujāk iztvaiko sviedri no ādas virsmas un siltumatdeve pastiprinās. Cilvēks ir ļoti jutīgs pret gaisa kustību un sajūt to, sākot ar 0,1 m/s. Ja gaisa kustības ātrums sasniedz 0,03 m/s, pazeminās ādas t°, sašaurinās ādas asinsvadi, tā kļūst bālāka, jo ādas receptori gaisa kustību uztver, lai gan cilvēks vēju vēl nejūt. Ja gaisa kustības ātrums ir neliels, notiek it kā ādas masēšana, nedaudz mainās asinsspiediens, paātrinās elpošana. īslaicīga vēja iedarbība ir patīkama un atsvaidzinoša, turpretī ilgstoša - nogurdina. Veicot mierīgu darbu, cilvēks sāk just caurvēju, ja gaisa kustības ātrums sasniedz 0,2 - 0,3 m/s. Strādājot mierīgu darbu, sajūtama gaisa kustība nav vēlama, jo tā veicina organisma siltumatdevi un var izraisīt saaukstēšanos. Patīkama siltumsajūta un labs garastāvoklis cilvēkam var būt dažādās gaisa t°, mitruma un kustības ātruma kombinācijās. Šo faktoru optimālo kombināciju sauc par komforta zonu; atsevišķos gadījumos to panāk ar gaisa kondicionēšanu. Ļoti nelabvēlīga kombinācija ir zema t°, vējš un liels mitrums. Gaisa spiedienu uz cilvēka organismu kompensē organisma iekšējais spiediens, taču, cilvēkam pārejot no vides ar normālu gaisa spiedienu (1013 hPa jeb ~760 mm Hg) uz vidi ar paaugstinātu vai pazeminātu gaisa spiedienu,

novērojamas pārmaiņas organismā (skatīt augstuma slimība; dekompresijas slimības). Organisma pašsajūtu ietekmē arī gaisa jonizācija (skatīt aerojonizācija). Apdzīvotās vietās, it sevišķi lielās pilsētās un rūpniecības centros, gaiss tiek piesārņots ar dažādām vielām (skatīt gaisa piesārņotība; dūmi; putekļi). Gaisā var atrasties apm. 100 dažāda veida mikroorganismu. Atmosfēras gaisā patogēnie mikroorganismi drīz iet bojā - uz tiem iedarbojas ultravioletais starojums, gaisa kustība u.c. faktori. Telpu gaisu no mikroorganismiem atbrīvo, izdarot gaisa dezinfekciju. Gaisā notiek pašattīrīšanās, ko veicina gaisa kustība, kura samazina dažādo vielu koncentrāciju; bezvēja laikā piemaisījuma elementi izkliedējas lēnām. Notiek arī smagāko daļiņu nosēšanās, turklāt ātrāk nosēžas tās daļiņas, kuru diametrs lielāks par 10 μm. Liela nozīme ir ķīmiskiem procesiem, piem., sēra dioksīds, lēni oksidējoties, pārvēršas sērskābē, kas savukārt neitralizējas ar gaisā esošo amonjaku vai sārmainiem putekļiem. Arī nokrišņi attīra gaisu no putekļiem un kvēpiem, izšķīdina un izgulsnē dažādas gāzveida vielas. Svarīga nozīme gaisa attīrīšanā ir zaļajiem augiem, kuru lapas ne tikai mehāniski aiztur gaisa putekļus, bet arī piesaista dažādus piemaisījumus, piem., uzsūc sēra dioksīdu un uzkrāj to audos sulfātu veidā. Tomēr gaisa pašattīrīšanās process noris ļoti lēni. Att.

Banner 280x280
=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "heise marketing" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Kāpēc jūtamies noguruši, pat ja labi gulējām?

Kāpēc jūtamies noguruši, pat ja labi gulējām?

2024. gada rudenī “IKEA Group” uzdevumā tika veikta tiešsaistes aptauja 57 valstīs, tostarp arī Latvijā, lai noskaidrotu, kāda ir miega kvalitāte šo valstu iedzīvotājiem. Tika secināts, ka apmēram 40% Latvijas iedzīvotāju vismaz 3-4 dienas nedēļā pamostas noguruši. Tā ir kļuvusi par ikdienu daudziem – modinātājs noskan, ķermenis it kā ir pamodies, bet ir jūtams nogurums pēc miega. 

Raksta turpinājumā apskatīsim, kas ietekmē mūsu enerģijas līmeni un kāpēc pat “labs miegs” ne vienmēr nozīmē pilnvērtīgu atpūtu. 

Aktuālie piedāvājumi

Produkti un ieradumi, kas palīdz aknām tikt galā ar ikdienas slodzi 

Produkti un ieradumi, kas palīdz aknām tikt galā ar ikdienas slodzi 

Mūsu organisms katru dienu saskaras ar slēptu, taču ievērojamu slodzi. Taukvielām bagāta un pārstrādāta pārtika, medikamenti, slikta ekoloģija, hronisks stress, mazkustīgs dzīvesveids – tas viss iziet cauri mūsu ķermeņa galvenajam filtram: aknām. Tās nepārtraukti neitralizē toksīnus, sašķeļ taukus un regulē vielmaiņu. 

5 zinātniski fakti par enzīmiem un vitamīniem, kas palīdz uzlabot gremošanu 

5 zinātniski fakti par enzīmiem un vitamīniem, kas palīdz uzlabot gremošanu 

Gremošanas enzīmi un A un D vitamīni ir svarīgi palīgi cilvēka organismam. Tie ir iesaistīti pārtikas sadalīšanā, barības vielu asimilācijā un kuņģa-zarnu trakta veselības uzturēšanā. Ja pēc ēšanas bieži rodas smaguma sajūta, vēdera uzpūšanās vai citas gremošanas problēmas, iespējams, ka organismā trūkst šo komponentu. 

Reducel – efektīva pretcelulīta programma

Reducel – efektīva pretcelulīta programma

Reducel ir ķermeņa neirokosmētiskā līnija, kas satur aktīvās sastāvdaļas un radīta, izmantojot progresīvas modernās biotehnoloģijas. Līnijas aktīvās sastāvdaļas veicina ādas tonizēšanu, piedalās šūnu antioksidantu mehānismā, palīdz atbrīvoties no celulīta un “pāraudzina” adipocītu vielmaiņu. 

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.

Produktu testi

SILMACHY sejas attīrītāji – efektīva un videi draudzīga ādas kopšana jutīgai un taukainai ādai

SILMACHY sejas attīrītāji – efektīva un videi draudzīga ādas kopšana jutīgai un taukainai ādai

Jūlijā Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Silmachy remedies” piedāvā testēt cietos sejas attīrītājus – rozā mālu sejas attīrītāju normālai un jutīgai ādai un attīrītāju ar tējas koka eļļu kombinētai un taukainai ādai.

Testa rezultāti: VIZEO – atbalsts nogurušām acīm

Testa rezultāti: VIZEO – atbalsts nogurušām acīm

Jūnijā Medicine.lv sadarbībā ar Latvijas farmācijas uzņēmumu SIA SAGITUS piedāvāja testēt pavisam jaunu zīmolu un produktu – VIZEO, kas atbalsta acis mūsdienu digitālajā laikmetā. Medicine.lv lasītājiem bija unikāla iespēja būt vieniem no pirmajiem, kuri iepazīstas ar šo produktu.

Testa rezultāti: Coral Artichoke – augu komplekss maigam aknu un gremošanas sistēmas atbalstam

Testa rezultāti: Coral Artichoke – augu komplekss maigam aknu un gremošanas sistēmas atbalstam

Maijā redakcija sadarbībā ar starptautisko zīmolu Coral Club piedāvāja testēt Coral Artichoke – augu kompleksu maigam aknu un gremošanas sistēmas atbalstam, kas izveidots, balstoties uz artišoka, mārdadža, cigoriņa un kukurūzas zīda ekstraktiem.

VIZEO – atbalsts nogurušām acīm 

VIZEO – atbalsts nogurušām acīm 

Jūnijā Medicine.lv sadarbībā ar Latvijas farmācijas uzņēmumu SIA SAGITUS piedāvā testēt pavisam jaunu zīmolu un produktu – VIZEO, kas atbalsta acis mūsdienu digitālajā laikmetā. Medicine.lv lasītājiem ir unikāla iespēja būt vieniem no pirmajiem, kuri iepazīstas ar šo produktu.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

“TZMO Fonds Kopā mainām pasauli”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

“TZMO Fonds Kopā mainām pasauli”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Ar brīnišķīgām emocijām un jauku kopā būšanu 5. un 6. jūnijā LFF Sporta un atpūtas bāzē ir noslēdzies jau 19 Seni Cup 2025 futbola turnīrs, kuru TZMO Fonds rīko cilvēkiem ar īpašām vajadzībām no visiem Latvijas valsts un pašvaldību sociālās aprūpes centriem, kā arī dienas centriem.

LU RMK NRC Vaivari: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

LU RMK NRC Vaivari: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Ceļš uz masiera profesiju sākas LU Rīgas Medicīnas koledžā. Te nākamie masieri apgūst zināšanas, ko papildina reāla prakse – NRC "Vaivari" klīnikā. Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari" ir vieta, kur cilvēki ne tikai atveseļojas, bet arī iedvesmo. Te ir vajadzīgi aizrautīgi speciālisti – tādi, kas izvēlas masāžu kā sirdslietu.