GAISA MITRUMS
ūdens tvaiku daudzums gaisā. Ūdens tvaiki gaisā ir vienmēr. Galvenie gaisa mitruma radītāji ir lielas ūdenstilpes (okeāni, jūras, lielas upes un ezeri), daudz ūdens tvaiku gaisā paceļas arī no nelielām upītēm, dīķiem, mitras augsnes, zaļajiem augiem. Slēgtās telpās gaisa mitrums palielinās sakarā ar cilvēka dzīvības norisēm - pieaudzis cilvēks caur plaušām diennaktī izdala apm. 350 gramu, bet caur ādu - apm. 600 gramu ūdens tvaiku. Telpās gaisa mitrums palielinās, kad gatavo uzturu, mazgā veļu utt. Rūpniecības uzņēmumu darba telpās (piem., tekstilfabriku krāsošanas cehos) palielinātu gaisa mitrumu rada tehnoloģiskie procesi. Absolūtais ∆Gaisa Mitrums rāda, cik daudz ūdens tvaiku atrodas vienā m3 gaisa; to mērī g/m3. Maksimālais gaisa mitrums rāda, kāds ūdens tvaiku daudzums (gramos) attiecīgajā t° piesātina 1 m3 gaisa; mērī g/m3. Relatīvais gaisa mitrums ir procentuālā attiecība starp absolūto gaisa mitrumu un maksimālo gaisa mitrumu; relatīvais gaisa mitrums rāda, cik tuvu attiecīgā gaisa absolūtais mitrums ir maksimālajam gaisa mitrumam tajā pašā t°; ļoti mitrā laikā, piem., miglā, relatīvais gaisa mitrums ir 100% . Relatīvais gaisa mitrums palielinās, pazeminoties gaisa t°, piem., vasaras rītos, kad gaisa t° ir zema, rodas rasa. Jūras tuvums un lielais augsnes mitrums LPSR visu gadu rada palielinātu gaisa mitrumu: piekrastē 190, pārējos rajonos - 150 dienas gadā relatīvais gaisa mitrums dienā pārsniedz 80% . Vismazākais ∆Gaisa Mitrums ir pavasarī, kad atsevišķās saulainās dienās relatīvais gaisa mitrums samazinās līdz 25 - 30% . Gaisa mitruma ietekme uz cilvēka organismu ir atkarīga no gaisa t°. Ja gaisa mitrums liels un t° zema, pastiprinās organisma siltumatdeve galvenokārt ar siltuma vadīšanu, jo gaiss, kas atrodas apģērba porās, kļūst mitrs un labi vada siltumu; cilvēka siltumsajūta pasliktinās, iespējama saaukstēšanās. Ja t° augsta un gaisa mitrums liels, sviedri no cilvēka ādas virsmas neiztvaiko, jo gaisā jau ir daudz ūdens tvaiku, tiek apgrūtināta siltumatdeve; organisms pārkarst, var iestāties pat karstuma dūriens. Neliels gaisa mitrums, ja t° zema, nepatīkamu sajūtu cilvēkam nerada. Ja ir augsta gaisa t° un neliels gaisa mitrums, organisms pastiprināti izdala ūdeni, izžūst gļotāda, ir grūti elpot, rodas sauss klepus, piesmok balss. Dzīvojamās un darba telpās ieteicamais relatīvais gaisa mitrums ir 30 - 60% , optimālais 45 - 50% . Gaisa mitrumu nosaka ar psihrometru, bet ilgstoši un nepārtraukti gaisa mitruma maiņu reģistrē ar higrogrāfu.
