FIZISKĀ KULTŪRA
sociālās darbības sfēra, kuras galvenais uzdevums ir sekmēt harmoniski attīstītas personības veidošanu, cilvēka veselības nostiprināšanu, fizisko spēju attīstību un izmantošanu sabiedriskajā praksē (ražošanā, Dzimtenes aizsardzībā u.tml.); vispārīgās kultūras sastāvdaļa. Masveidība un sporta meistarība ir divas organiski saistītas fiziskās kultūras un sporta daļas. Fiziskās kultūras masveidība ir priekšnoteikums izciliem sasniegumiem sportā. Fiziskās kultūras attīstību raksturo fiziskās audzināšanas sistēmas ideoloģiskais, zinātniski metodiskais pamats un materiāli tehniskā bāze (sporta zāles un stadioni, ierīces, inventārs, speciālistu kadri u.c.), kā arī iedzīvotāju skaits, kuri sistemātiski nodarbojas ar fizisko kultūru. Tās masveidību un cilvēku fiziskās attīstības un sporta sasniegumu līmeni raksturo Vissavienības
GDA kompleksa normu un Vissavienības vienveida sporta klasifikācijas normatīvu izpilde, rekordi u.c. Fiziskās kultūras attīstība ir objektīva sabiedrības prasība, jo sekmē daudzu sociāli svarīgu uzdevumu risināšanu. Fiziskai kultūrai kā nodarbību veidam (ne kā sabiedriskai parādībai) raksturīga veselības nostiprināšanas un higiēnas ievirze. Fiziskās kultūras nodarbību procesā ar dažādiem fiziskās audzināšanas līdzekļiem (fiziskie vingrinājumi, dabas un higiēnas faktori) panāk vispusīgu organisma morfoloģisko, funkcionālo un fizisko attīstību. Cilvēki, kas sistemātiski nodarbojas ar fizisko kultūru un ievēro personisko higiēnu, ir izturīgāki, mazāk slimo; tiem ir lielākas darbaspējas un sabiedriskā aktivitāte. Ar fizisko kultūru var nodarboties dažāda vecuma cilvēki. Nodarbību formas ir daudzveidīgas - organizētas un patstāvīgas. Organizētās formas - vispārējā fiziskā sagatavošana (vispārējās fiziskās sagatavošanas sekcijas, veselības grupas), lietišķā fiziskā sagatavošana (darba vingrošana, profesionāli lietišķās sagatavošanas nodarbības), aktīvā atpūta (ekskursijas, tūrisms, masu spēles), dažādas sacensības (GDA kompleksa normu kārtošanas sacensības, veselības spartakiādes u.c.). Patstāvīgās formas - higiēniskā vingrošana, pastaigas, dažādas nodarbības, kurās izmanto sporta veidu elementus (soļošana, slēpošana, airēšana, peldēšana, sporta spēles). Līdzekļus un metodes izvēlas atkarībā no nodarbību formas, cilvēku veselības stāvokļa, fiziskās un sportiskās sagatavotības, nodarbības ilguma un slodzes intensitātes utt. Fiziskās kultūras darbā aktīvi piedalās veselības aizsardzības iestādes, kas nodrošina medicīnisko kontroli; plaši izmanto ārstnieciskos un profilakses nolūkos (skatīt ārstnieciskā fizkultūra). Fiziskās kultūras darbu PSRS vada valsts orgāni (fiziskās kultūras un sporta komitejas, ministrijas un resori) un sabiedriskās organizācijas (arodbiedrības, komjaunatnes organizācijas, brīvprātīgās sporta biedrības u.c.). Fiziskās kultūras organizatoriskais pamats ir fizkultūras kolektīvs (uzņēmumā, iestādē, skolā utt.). Fiziskās kultūras speciālistus gatavo Fiziskās kultūras institūtos, tehnikumos, kā arī pedagoģisko institūtu fiziskās audzināšanas fakultātēs.
