Labās baktērijas jeb probiotikas nodrošina līdzsvaru zarnu mikroflorā, kas, kā izrādās, lielā mēra atbild par cilvēka organisma imunitāti. Bet saražot probiotikas palīdz veselīgs, sabalansēts uzturs, tostarp – fermentēti produkti, stāsta „Mēness aptiekas” eksperte Anita Baumane, sertificētā  uztura speciāliste Veselības centru apvienībā. 

Kā zināms, fermentācijas procesu izmanto, lai pārstrādātu piena produktus, gaļu, zivis, graudaugus, pākšaugus, augļus un dārzeņus. Piemēram, Vidusjūras valstīs ir iecienītas skābētas olīvas, Kaukāzā – skābēti ķiploki, bet Korejiešu nacionālais ēdiens ir kimči, kas pagatavots no fermentētām kāpostu lapām, ingvera, sīpola un garšvielām. Raudzētiem pārtikas produktiem ir ilga vēsture, senās kultūras visā pasaulē zināja, ka fermentēta pārtika un dzērieni ir nepieciešami veselības uzlabošanai, un tos uzņēma gandrīz katrā ēdienreizē. Fermentēti produkti ir pārtikas produkti un dzērieni, kam ir kontrolēta mikroorganismu augšana un fermentācijas procesā rodas probiotikas – mikroorganismi, kas uzlabo saimniekorganisma veselību, ja tiek uzņemti pietiekamā daudzumā.

Fermentācijai pakļauti pārtikas produkti ir ikdienas uztura nozīmīga sastāvdaļa vairāku iemeslu dēļ.

• To sastāvā esošās labās baktērijas palīdz atjaunot baktēriju līdzsvaru zarnu traktā. Līdzsvars tiek izjaukts, ja patogēnie mikroorganismi jeb sliktās baktērijas ņem virsroku. Tas var notikt, piemēram, lietojot  antibiotikas, izmaiņas zarnu trakta mikrobioma sastāvā var radīt stress, nepilnvērtīgs vai nesabalansēts uzturs, slimības un novecošana. Gremošanas trakta harmoniskā darbība cieš – rodas disbakterioze, ko izjūtam kā vēdera pūšanos, caureju vai aizcietējumu;
• Tie ir lielisks enzīmu avots, kas nepieciešams, lai sagremotu, absorbētu un izmantotu ar ēdienu uzņemtas uzturvielas;
• Fermentācijas procesā mainās produkta īpašības – tam rodas jauna garša, aromāts, uzturvērtības kvalitāte, paaugstinās vitamīnu saturs.

Probiotisko baktēriju klātbūtne

Foto: Freepik.com/ Racool_studio

Ne visu fermentēto produktu sastāvā ir probiotiskās baktērijas. Piemēram, skābēti kāposti un gurķi nereti satur etiķi, turklāt ir pasterizēti. Pienskābo baktēriju šajos produktos nebūs, jo, pievienojot etiķi, nenotiek dabīgais fermentācijas process un pienskābās baktērijas neveidojas. Fermentēti produkti ir visi dabīgi skābētie piena produkti – kefīrs, paniņas, jogurts, biezpiens –, kas gatavoti ar dzīvām baktēriju kultūrām. Skābētus piena produktus ražo no pasterizēta piena, pievienojot ieraugu un saraudzējot.

Dažus alkoholiskos dzērienus, piemēram, vīnu, varētu uzskatīt par fermentētu produktu, taču vīns nekalpos kā probiotiku avots, jo tam nav tādas pašas iedarbības kā bifido vai lakto baktērijām. Šampanieša, alus vai vīna vietā labāk iemalkot kombuču, kas satur minimālu daudzumu alkohola.

Fermentētas sojas pupiņas

Fermentējot sojas pupiņas, tiek iegūta sojas mērce, tempe (temphe) jeb sojas gaļa, kā arī miso pasta (nepasterizēta!). Ķīnieši joprojām to gatavo pēc senajām receptēm, kas pierakstītas vairāk nekā pirms 1500 gadu. Fermentētās sojas pupiņas sniedz gan probiotikas, gan K2 vitamīnu un ir uzskatāmas par vērtīgu piedevu ikdienas uzturam, stāsta sertificētā uztura speciāliste.

Kombuča (tējas sēne) satur B1, B2, B6 un B12

Foto: Freepik.com/ freepik

Kombuču gatavo no melnās vai zaļās tējas, kam pievienots ūdens, cukurs, simbiotiska baktērija un rauga sēne, kas līdzinās medūzai. Jau pirms 2000 gadiem Ķīnā kombuču sauca par dzīvības eliksīru tā vērtības dēļ. Mūsdienās dzēriens ieguvis popularitāti gandrīz visā pasaulē un kombučas piekritēji apgalvo, ka no tās ir daudz ieguvumu veselībai. Arī jaunākajos pētījumos secināts, ka kombuča satur B1, B2, B6 un B12 vitamīnu, arī C vitamīnu, kura kļūst vairāk, turpinoties fermentācijas procesam. Pētnieki atzīmēja arī kālija, magnija un citu mikroelementu klātbūtni. Pētnieki secinājuši, ka izdzert vairāk par 120 ml kombučas dienā nebūtu ieteicams un fermentācijas procesam nevajadzētu būt ilgākam par 10 dienām.

Pētījumi par probiotiku izmantošanu turpinās un, iespējams, apstiprināsies, ka veselīgs zarnu trakts palīdz vieglāk uzturēt arī vēlamo ķermeņa svaru un pasargā no aptaukošanās. Pēdējā laikā zinātnieki atklājuši probiotiku labvēlīgo ietekmi arī autisma, depresijas un kairināto zarnu sindroma pacientu stāvokļa uzlabošanā.

Fermentētu dārzeņu recepte rudens maltītei

Sastāvdaļas:

• puslitrs ūdens,
• divas tējkarotes sāls,
• dārzeņi (pēc izvēles).

Sagriež dārzeņus, liek traukā, pārlej ar sālsūdeni tā, lai tie būtu pilnībā nosegti. Traukam uzliek slogu, lai dārzeņus saspiestu. Tad to ievieto bļodā, jo fermentēšanas procesā šķidrums kāps uz augšu un līs pāri burkas malām, un  atstāj istabas temperatūrā. Pēc dažām dienām ūdens sāk duļķoties, rodas gāzes burbulīši – notiek fermentācijas process. Pēc četrām, sešām dienām trauku aizvāko un liek ledusskapī. Produkts jāizlieto viena vai divu mēnešu laikā.