Euromelanomas dienā visā Latvijā varēs bez maksas pārbaudīt ādas veselību
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību saules un solāriju staru izraisītajai slimībai, visā Eiropā, tostarp arī Latvijā dermatologi ik gadu organizē īpašu Euromelanomas akciju ādas vēža agrīnai diagnostikai un profilaksei. Plānots, ka šogad akcijas laikā Latvijā ārsti varēs sniegt konsultācijas līdz 1000 cilvēkiem.
Akcijas ietvaros bezmaksas konsultācijas būs pieejamas vienu dienu - 13.maijā. Ņemot vērā iepriekšējos gados novēroto lielo iedzīvotāju interesi, tiem pacientiem, kuri nepaspēs pierakstīties uz bezmaksas pārbaudēm, dermatologi piedāvās pārbaudīt ādas veselību vēlāk par simbolisku samaksu. Detalizētu informāciju var sniegt ikviens ārsts atsevišķi - savai dzīvesvietai tuvāko ārstu un viņa kontaktus iespējams atrast mājas lapas www.euromelanoma.lv sadaļā "Ārsti". Informāciju latviešu valodā par Euromelanomas kampaņu un ādas vēzi būs iespējams iegūt arī Eiropas vienotājā akcijas mājaslapā www.euromelanoma.org
"Priecē, ka ar katru gadu palielinās ārstu atbalsts akcijai un viņi brīvprātīgi dod iespēju arvien vairāk cilvēkiem bez maksas pārbaudīt savu ādas veselību. Diemžēl saslimšana ar ādas vēzi pieaug - 2011.gadā melanoma konstatēta 191 cilvēkam, 2012.gadā – jau 216 cilvēkiem. Savukārt citas ādas vēža formas 2011.gadā konstatētas 977, bet 2012.gadā jau 1408 cilvēkiem. Diemžēl arī mirstības statistika neatpaliek," stāsta dermatologs, biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls.
Raimonds Karls atklāj, ka viens no skaidrojumiem diagnosticēto gadījumu pieaugumā slēpjas arī rīkotajā Euromelanomas akcijā - jo vairāk iedzīvotāju pievērš uzmanību konkrētajai problēmai, jo vairāk arī meklē palīdzību pie speciālistiem, kas nozīmē arī vairāk diagnosticēto gadījumu. Taču speciālistu aprēķini liek domāt par ievērojami lielāku reālo ādas vēža gadījumu skaitu, pieļaujot, ka Latvijā ar ādas vēzi varētu slimot aptuveni 2000 līdz 2500 cilvēku.
Tāpat speciālisti norāda, ka viena no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras ārsti, ir vājais valsts atbalsts agrīnai diagnostikai, kas ļautu laikus diagnosticēt slimību, samazināt mirstību un valstij ietaupīt līdzekļus. Ja diagnostikā viena skrīninga reize izmaksā 6 latus un no pacienta prasa vien dažas minūtes laika, tad jau ielaistas slimības ārstēšana valstij izmaksā vairākus simtus vai pat tūkstošus latu.
Raimonds Karls skaidro, ka biedrība "Dermatologi pret ādas vēzi" vēlas aicināt valdības pārstāvjus pārskatīt līdzekļu sadali diagnostikas jomā, lai ādas vēža skrīnings bez maksas būtu pieejams plašākai sabiedrības daļai. Tāpat svarīga problēma ir nepietiekamais solāriju izmantošanas regulējums. Kā liecina novērojumi, solārijos vēl joprojām bieži vien netiek ievērotas Ministru kabineta noteiktās prasības, un jauniešiem netiek lūgts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kas pierāda, ka persona ir pilngadīga un drīkst apmeklēt solāriju.
Lai samazinātu saslimšanu ar melanomu un citiem ādas vēža veidiem, būtiska nozīme ir ne tikai laicīgai diagnostikai, bet arī profilaksei. Svarīgi lietot atbilstošus saules aizsargkrēmus, kas pasargā gan no ultravioletajiem B stariem (UVB), gan arī A stariem (UVA), kas ir noteikts Eiropas Kopienu komisijas vadlīnijās par saules aizsargkrēmiem. Taču, kā liecina Latvijas dermatologu novērojumi, daudzi kosmētikas ražotāji uz saules aizsarglīdzekļu iepakojuma nenorāda pilnvērtīgu informāciju par saules aizsargfaktoru. Tāpēc Latvijas dermatologi aicina cilvēkiem pievērst uzmanību saules aizsarglīdzekļu iepakojumam, lai uz tā ar konkrētiem skaitļiem būtu norādīta aizsardzība ne tikai pret UVB, bet īpaši pret UVA stariem.
Īpaši ir jārūpējas par bērnu aizsardzību no saules jau agrā vecumā, regulāri (ik pēc divām stundām) lietojot saules aizsargkrēmu ar maksimālo aizsardzības indeksu vai īpaši bērniem piemērotu saules aizsargkrēmu. Bērniem ir jāvalkā krekliņš, cepurīte un saulesbrilles. Līdz trīs gadu vecumam bērni ir īpaši jāsargā no saules. Tāpat uzmanība jāpievērš saules aizsardzības faktoram.
Īpaši uzmanīgiem pret ādas veidojumiem jābūt cilvēkiem:
* ar gaišu ādu, blondiem matiem, zilām vai zaļām acīm - tā saucamais I un II fototips, kam slikti veidojas iedegums, bet kas ātri apdeg saulē;
* pusmūžā no 40 gadiem, jo dzīves laikā uzkrātais ultravioletais starojums summējas, piemēram, melanomu visbiežāk konstatē 40 līdz 60 gadus veciem cilvēkiem;
* kuriem dzīves laikā bijuši saules apdegumi, īpaši bērnībā un pusaudžu vecumā (īpaši smagas formas ar pūšļiem);
* kuriem ir liels ādas pigmentēto veidojumu skaits kopš bērnības;
* kuri daudz sauļojas saulē vai bieži apmeklē solāriju (vairākas reizes mēnesī);
* kuri strādā saulē, piemēram, celtnieki, dārznieki, lauku darbu strādnieki, sētnieki;
* kuri strādā iekštelpās, bet brīvo laiku pavada saulē – piemājas dārzā vai sportojot, piemēram, spēlē golfu, sērfo;
* kuriem jau bijušas ādas audzēju ļaundabīgās formas;
* kuru tuvākiem radiniekiem (tēvam, mātei, brālim, māsai) atklāti ādas vēža gadījumi;
* kuriem veikta audu vai orgānu transplantācija, HIV pacienti.
Šogad Eiromelanomas diena Latvijā tiks organizēta jau sesto reizi. Pērn šajā akcijā piedalījās 68 ārsti septiņās Latvijas pilsētās. Akcijas laikā tika skrīnēti vairāk nekā 1300 pacienti, no kuriem 23 tika konstatēta melanoma, 123 - citas ādas vēža formas, savukārt 423 pacientiem bija aizdomīgie veidojumi. Kā pierāda dati, saslimšanas ar dažādām ādas vēža formām Latvijā un arī citur pasaulē pieaug ātrāk nekā ar jebkuru citu vēža formu. Turklāt ar katru gadu palielinās arī mirstība no šīm slimībām, piemēram, no agresīvākās ādas vēža formas - melanomas - mirušo skaits Latvijā 15 gadu laikā ir trīskāršojies.
Informāciju sagatavoja Ieva Kārkliņa, SIA "P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības" pārstāve
Foto: Stock.XCHNG
