ES jautājumu risināšanai nepieciešams abpusējs sociālais dialogs
30. aprīlī Ārlietu ministrijā aizsākās reģionālo debašu cikls "Latvijas dalības ES piecu gadu bilance – darba devēju un pašvaldību perspektīva". To organizē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecību Latvijā un Ārlietu ministriju.
Diskusijās piedalījās uzņēmēji un Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidāti, kas kopīgi centās atbildēt uz jautājumu, kādas ir Latvijas uzņēmēju intereses Eiropas Savienībā un kā tās efektīvāk aizstāvēt.
Atklājot diskusiju ciklu, EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca aicināja pilnveidot jau pastāvošo sociālo dialogu un uzņēmējiem iesaistītes ES jautājumu apspriešanā jau diskusiju sākotnējā stadijā.
LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle uzsvēra: "Vēlamies būt pārliecināti, ka EP deputāti, ceļot rokas balsojumā un darbojoties savās politiskajās EP grupās, būs iepazinušies ar uzņēmēju viedokli un pārzinās Latvijas intereses",
Ārlietu ministrijas ES direkcijas vadītāja – vēstniece Ilze Juhansone uzsvēra, ka no uzņēmējiem tiek sagaidīts izsvērts un tālredzīgs viedoklis. ES līmenī notiek debates par nozīmīgiem jautājumiem – ES budžets, kohēzijas politika, enerģētika, transporta infrastruktūra. Uzņēmējiem vispirms nepieciešams formulēt savas vajadzības Latvijas līmenī, jo Eiropas diskusijas ir nacionālo diskusiju turpinājums.
Diskusijās uzņēmēji uzsvēra, ka to primārais uzdevums ir dot pienesumu tautsaimniecībai. Tādēļ tie sagaida lielāku EP deputātu ieinteresētību, kādas ir biznesa vajadzības. Līdz šim Latvijas uzņēmēji ir izmantojuši tādas interešu pārstāvniecības platformas kā LDDK, Eiropas Biznesa konfederācija, starptautiskās nozaru organizācijas, Eiropas Komisijas u.c. konsultatīvie forumi. LDDK pieredze liecina, ka tikai 33% Latvijas ievēlēto EP deputātu atsaukušies uzņēmēju aicinājumam iepazīties ar EP izskatāmajiem un uzņēmējus skarošiem problēmjautājumiem.
Savukārt, EP deputātu primārais uzdevums ir aizstāvēt ES kopīgās un vēlētāju intereses, kas veidojas sadarbībā ar sociālā dialoga partneriem – darba devējiem un darba ņēmējiem. Tomēr, kā norādīja politiķi, nozīmīgos jautājumos EP deputātus vada to dalībvalstu nacionālās intereses neatkarīgi no deputātu piederības EP politiskajām grupām.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle uzsvēra, ka Latvijas sasniedzamie uzdevumi un veicamie darbi nereti jau ir formulēti, izpaliek to ieviešana dzīvē. Gan uzņēmēji, gan EP deputātu kandidāti bija vienisprātis, ka ir būtiski ES līmenī pieņemtos uzņēmējiem labvēlīgos lēmumus atbilstoši ieviest arī vietējā līmenī.
Prof. V.Bikse, iepazīstinot ar EK pētījumu par uzņēmējdarbības izglītību Latvijā, norādīja, ka šāda veida izglītībai Latvijā ir nepietiekams valsts atbalsts. Arī uzņēmēji uzsvēra, ka Latvijas eksportspējīgākā prece ir labs, izglītots un zinošs speciālists. Investīcijas izglītības attīstībā un inovācijās veicinātu arī Latvijas konkurētspēju ilgtermiņā.
