Pie hroniskas neizgulēšanās galvenokārt vainojams elektriskais apgaismojums, liecina žurnālā "Nature" publicēts pētījums.

Dr. Čārlzs A. Čeislers (Dr. Charles A. Czeisler), medicīnas un filozofijas doktors, Hārvardas Medicīnas skolas profesors ar specializāciju miega medicīnā, izteicis pieņēmumu, ka elektriskais apgaismojums var ievērojami ietekmēt cilvēka dabisko miega ciklu. Skaidrojumam viņš izmanto analoģiju ar cilvēka ausi – tāpat kā tai ir nozīmīga loma gan dzirdes, gan līdzsvara funkciju nodrošināšanā, arī acīm ir divējāda nozīme – tās nodrošina redzes funkciju un acs tīklenē esošās gaismjutīgās gangliju šūnas ietekmē mūsu bioloģisko diennakts ritmu.

"Lūkojoties mākslīgā apgaismojumā, tiek pārtraukta to neironu darbība, kas nodrošina aizmigšanas procesu, un tiek aktivizēti neironi, kas mums ļauj justies mazāk miegainiem," viņš skaidro.

"Tehnoloģijām izdevies novirzīt mūs no dabiskā 24 stundu diennakts cikla, kam evolūcijas gaitā bija pielāgojušies mūsu organismi un kas lika mums agrāk doties pie miera," raksta Čeislers. "Turklāt no rīta uzņemam kofeīnu, lai spētu piecelties tikpat agri kā iepriekš, tādējādi ierobežojot miegā pavadītā laika daudzumu."

Čeislers velk paralēles arī starp arvien biežāku mākslīgā apgaismojuma izmantošanu un tā nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu kritumu.

"Piemēram, laikā no 1950. gada līdz 2000. gadam, apgaismojuma nodrošināšanas izmaksām sarūkot sešas reizes, Apvienotajā Karalistē tā izmantojums uz vienu iedzīvotāju pieauga četrkārt. Apgaismojuma patēriņa palielināšanās gājusi roku rokā ar arvien biežāk novērotu miega badu," viņš raksta.

Viņš norāda arī uz to, ka ar apgaismojumu saistītus miega traucējumus nākotnē, iespējams, novēros biežāk, jo kvēlspuldžu vietā arvien vairāk tiek izmantotas LED spuldzes. Tas nozīmē pārmaiņas miega ciklā, jo kā klēpjdatoros, tā planšetēs un telefonos iebūvēts LED apgaismojums, – tas nozīmē to, ka apgaismojuma patēriņš uz vienu iedzīvotāju pieaugs," viņš raksta.

Turklāt LED apgaismojums sevišķi kaitē mūsu miegam tāpēc, ka acs tīklenē esošās gaismjutīgās gangliju šūnas pastiprināti reaģē uz zilu un zilganzaļu gaismu. Arī LED spuldzes izstaro līdzīgu viļņu garumu gaismu, tādējādi tiek traucēta hormona melatonīna ("miega hormona") izstrāde un miega cikls. Tomēr profesors Čeislers norāda arī uz to, ka LED apgaismojuma krāsu iespējams koriģēt tā, lai tīklenes gaismjutīgās gangliju šūnas netiktu kairinātas.

Miega medicīnas speciālisti arvien atkārtojuši to, ka laba miega nodrošināšanas nolūkos vēlams pirms gulētiešanas izslēgt visas elektroniskās ierīces. "HuffPost" blogeris Dr. M. J. Breuss (Dr. Michael J. Breus) savā blogā atzīmē – papildus tam, ka mākslīgais apgaismojums samazina melatonīna izstrādi, tehnoloģiju izmantošana pirms gulētiešanas aktivizē smadzeņu darbību (tādēļ iemigt kļūst grūtāk) un "tās ietekmē cilvēka guļamistabā ienāk arī visas citas viņa rūpes, tomēr [..] guļamistabai būtu jālīdzinās svētnīcai, kas paredzēta tieši gulēšanai".

2013. gada sākumā žurnālā par pediatriju (Pediatrics) publicēts raksts par to, ka bērni, kuri pirms gulētiešanas vēro televīzijas raidījumus, dodas pie miera vēlāk nekā tie viņu vienaudži, kuri laiku pirms gulētiešanas pavada projām no ekrāniem.

2011. gadā Nacionālais miega fonds veica aptauju, saskaņā ar kuru tehnoloģiju izmantošana amerikāņiem laupa labu tiesu miega.