Eksperti no Amerikas un Latvijas diskutē par sabiedrības veselību un veselības aprūpes sistēmu gatavību krīzēm
Pagājušajā nedēļā Rīgā, domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” (VASN) un Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) organizētajā paneļdiskusijā, veselības aprūpes, drošības un aizsardzības jomas eksperti un līderi no Latvijas un Amerikas tikās, lai publiski diskutētu par sabiedrības veselību un veselības aprūpes sistēmu noturību un gatavību krīzēm.
Pēdējo gadu krīzes – militārie konflikti, klimata pārmaiņu izraisītie ekstrēmie laikapstākļi un ģeopolitiskie draudi – ir spilgti parādījušas, cik būtiska ir valsts spēja nodrošināt nepārtrauktus un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus. Eksperti arī norādīja, ka šajos apstākļos īpaši būtiska ir starptautiska pieredzes apmaiņa un praktisku risinājumu izstrāde, kas ļautu efektīvāk rīkoties gan valsts, gan individuālā līmenī.
Džefrijs Šlēgelmilhs, viens no vadošajiem ASV ekspertiem katastrofu pārvaldībā, prezentēja konkrētus plānošanas instrumentus un risinājumus veselības sistēmu noturības stiprināšanai. Savā tematiskajā uzrunā viņš uzsvēra: “Noturība ir pieredze, kas veidojas dažādu zinātnes nozaru un pilsoniskās sabiedrības birokrātijas krustpunktā. Primārā un sekundārā veselības aprūpe, kā arī sociālā atbalsta sistēmas ir īpaši nozīmīgas vidēs, kur krīzes laikā smagi noslogoti ir arī traumu centri. Turklāt krīzes situācijās atšķirības starp civilajām un militārajām veselības aprūpes sistēmām un aprūpes nepārtrauktību ātri vien izplūst, un ir jāveido jauni, kopīgi attīstāmi darbības modeļi. Visi iesaistītie spēlē nozīmīgu lomu veselības un garīgās veselības noturības stiprināšanā. Spēja sadarboties un radīt elastīgus risinājumus ir pamats ilgtspējīgai noturībai.”
Dr. sc. pol. Ieva Birka, LU ESZF Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece, prezentējot projekta “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” datus par 2025. gadā veiktu starptautisku aptauju Rīgā, Helsinkos, Viļņā, Tallinā un Berlīnē, norādīja: “Lai gan militārā drošība šobrīd pamatoti ir uzmanības centrā, sabiedrības satraukums par hibrīddraudiem, tostarp kritiskās infrastruktūras sabotāžu un ķīmisko, bioloģisko vai radioloģisko apdraudējumu, spilgti izgaismo nepieciešamību pēc daudz plašākas noturības pieejas.” Viņa uzsver, ka tikai 18% pilsētu iedzīvotāju būtu spējīgi paši sevi nodrošināt ar medikamentiem vismaz vienu nedēļu krīzes situācijā.
Arī Liene Cipule, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore, izceļ šī jautājuma kritisko nozīmi, balstoties uz pieredzēto kara darbības epicentrā: ”Pieredze Ukrainā, ko guvu gan civilajā pusē, viesojoties Čerņihivas pilsētā, slimnīcā, dienestos, gan vērtējot civilmilitāro sadarbību Slovjanskas medicīnas rotā dažus kilometrus no frontes, rāda, ka galvenā gatavība folklorizētajai "X stundai", ir sabiedrības un katra indivīda gatavībai pretstāvēt visdažādākajām krīzes izpausmēm, ko līdzi nes kara realitāte. Gan valsts, gan nozaru, gan organizāciju gatavība nav iedomājama bez cilvēku individuālās un sabiedrības kopējās gatavības. Tāpēc svarīgi runāt par šo būtisko tīklojumu, ko veido piesaistes punkti - organizācijas un kopienas, cilvēki un viņu unikālās lomas un saites sabiedrības noturībai. Jo īpaši krīzē svarīgi ir paturēt galveno pamatu - valsts esam mēs paši."
13. jūnija paneļdiskusijā “Sabiedrības veselība un veselības aprūpes sistēmas krīzes apstākļos – ietekme, taktikas un atveseļošanās” piedalījās Kolumbijas Universitātes Zemes institūta pētnieks un Nacionālā katastrofu gatavības centra direktors Džefrijs Šlēgelmilhs (Jeffrey Schlegelmilch), VASN valdes priekšsēdētāja Sandra Zilberta, LU ESZF Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošie pētnieki Dr. sc. pol. Ieva Birka un Dr. sc. pol. Didzis Kļaviņš, Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks un noturības jomas eksperts Vitālijs Rakstiņš, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore un veselības aprūpes jomas nevalstisko organizāciju sektora eksperte Kristīne Jučkoviča, noturības un aizsardzības jomas eksperte Biruta Kleina, uzņēmējs Andrejs Petrovs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.
Eksperta vizīti un pētījumu finansē Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstīts projekts “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija” (Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007).
