Sirds un asinsvadu slimības Latvijā ir visizplatītākais iedzīvotāju nāves cēlonis. Lai mazinātu pieaugošo saslimstību un mirstību no kardiovaskulārajām slimībām, nepieciešams steidzami veikt dažādus sabiedrības veselības uzlabošanas pasākumus. Taču akūta nepieciešamība ir mazināt paaugstināta holesterīna risku kā vienu no priekšlaicīgas nāves iemesliem, norādīja eksperti nesen notikušajā Saeimas deputātu grupas sirds un asinsvadu slimību mazināšanai sēdē.

Sirds veselības veicināšanas alianses vadītājs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docents, Dr. med. Romualds Ražuks vērsa uzmanību uz vairākiem jautājumiem, kas ir ļoti svarīgi cīņā ar sirds un asinsvadu slimībām un to rašanās cēloņiem. Viņš uzsvēra, ka pirms diviem gadiem Eiropas Komisija nākusi klajā ar iniciatīvu neinfekcijas slimību samazināšanai. Tā paredz laika posmā līdz 2030. gadam samazināt novēršamo nāvju skaitu par 30%, palielināt veselīgi nodzīvoto mūža daļu par 20%, kā arī trīs reizes samazināt atkārtotu saslimšanas gadījumu skaitu.

Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums par 2018.-2020. gadu rāda, ka vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju ir paaugstināts (virs 3 mmol/l) zema blīvuma holesterīns, un Romualds Ražuks uzsvēra, ka ar šādu situāciju nepieciešams sākt cīnīties tūlīt un tagad. Šim nolūkam noder arī preventīvie pasākumi (diēta, sports, nesmēķēšana, asinsspiediena kontrole, regulāra asins analīžu nodošana).

Taču nereti cilvēkiem, kuriem jau ir augsts holesterīna līmenis, ne šādas aktivitātes, ne arī tradicionālie medikamenti vairs nepalīdz, tādēļ nepieciešams parūpēties, lai ikvienam pacientam, kam tas vajadzīgs, būtu pieejami inovatīvie injicējamie medikamenti. Šīs zāles efektīvi samazina zema blīvuma holesterīna līmeni pat par 50-60% un tādējādi var izglābt daudzas dzīvības. Tādēļ svarīgi paredzēt finansējumu, lai nodrošinātu inovatīvu medikamentu pieejamību kritiska holesterīna līmeņa pazemināšanai un tiešai cilvēku dzīvību glābšanai.

Romualds Ražuks aicināja jaunajā Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānā, pie kura sagatavošanas strādā Veselības ministrija, lielāku uzmanību pievērst sirds un asinsvadu slimību iemesliem. Galvenais uzsvars būtu liekams uz holesterīna līmeņa kontroli un citiem iedzīvotāju skrīningā iekļaujamiem izmeklējumiem ar mērķi sākt profilaktiskos pasākumus un agrīnu ārstēšanu.

Kardiologs, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības valdes priekšsēdētājs, profesors Kārlis Trušinskis piekrita, ka nepieciešams pienācīgu vērību veltīt sirds un asinsvadu sistēmas slimību profilaksei. Profesors atzīmēja, ka viņa pacientu vidū ir daudz jaunu cilvēku ar augstu zema blīvuma holesterīna līmeni, un šis fakts ir jāuztver kā īsts trauksmes zvans. Tādēļ būtībā cīņa ar kardiovaskulārajām slimībām sākas jau skolā, ieaudzinot bērniem veselīga uztura un dzīvesveida pamatprincipus.

Tajā pašā laikā Kārlis Trušinskis uzsvēra, ka paralēli jāturpina strādāt ar jau esošajiem pacientiem, cenšoties izmantot vislabākos instrumentus, kādi vien ārstiem ir pieejami, lai varētu efektīvi pazemināt zema blīvuma holesterīna līmeni un tādējādi glābtu pacientu dzīvības.

Saeimas deputātu grupas sirds un asinsvadu slimību mazināšanai vadītājs Lauris Lizbovskis informēja klātesošos, ka uz nākamo sanāksmi tiks aicināti Veselības ministrijas pārstāvji, lai iepazīstinātu ar plānoto rīcību ekspertu minēto risku novēršanai un nepieciešamo finansējumu.