Lai novērstu mazuļu līdz sešu mēnešu vecumam saslimšanu ar bīstamo garo klepu, ir nepieciešams ieviest valsts apmaksātu grūtnieču vakcināciju. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrs aicina valdību sadzirdēt starptautisku organizāciju rekomendācijas, apzināties strauji augošos statistikas rādītājus un rast finansējumu, lai īstenotu efektīvu risinājumu jaundzimušo un zīdaiņu pasargāšanai.  

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, Latvijā trīs gadu laikā - no 2017. gada līdz 2019. gadam - gan kopējais saslimšanu skaits ar garo klepu, gan saslimšana klīniski bīstamākajā grupā - bērniem līdz gada vecumam, ir palielinājusies vairākkārtīgi.

Garais klepus jeb pertussis pirmsvakcinācijas ērā bija pirmais lielākais zīdaiņu nāves iemesls. Šī augsti infekciozā akūtā elpceļu infekcijas slimība skar gan sirds asinsvadu, gan elpošanas sistēmu, bojājot plaušu audus un izraisot plaušu hipertensiju. Kā komplikācijas var attīstīties pneimonija, krampji, bradikardija, cirkšņa trūce, encefalopātija, pulmonāla hipertensija, apnoja, rektāls prolapss. Letālu iznākumu pārsvarā novēro zīdaiņiem līdz 6 mēnešu vecumam, īpaši jaundzimušajiem.

"Īpaši bīstama saslimšana ar garo klepu ir bērniem zīdaiņa vecumā līdz 6 mēnešiem, kuri paši nav vēl paspējuši saņemt labai aizsardzībai vakcinācijas kalendārā paredzētās pirmās trīs vakcīnas devas. Lai gan dzīves laikā vakcināciju pret garo klepu sieviete, visticamāk, ir saņēmusi jau iepriekš, gadiem ritot, gan antivielu titrs ir mazinājies līdz līmenim, kas gan jaundzimušajam nenodrošina aizsargājošu efektu, gan arī iepriekš izveidotās antivielas nepietiekami nokļūst pie gaidāmā mazuļa. Bioloģiski precīzāk un efektīvāk vakcīnas vienreizējā deva 16. – 32. grūtniecības nedēļā (vai vismaz divas nedēļas pirms dzemdībām) ļauj nodrošināt mātes antivielu izveidi un to aktīvu nodošanu arī auglim, kas arī ir galvenais iemesls, kādēļ grūtnieces ir nepieciešams vakcinēt, pat ja iepriekš saņemtās vakcīnas sniedz nepieciešamo aizsardzību pašai sievietei," skaidro BKUS Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.

"Lai arī Latvijas Imunizācijas valsts padome, Pasaules Veselības organizācija, Lielbritānijas, Kanādas, Amerikas un citu Eiropas valstu veselības aprūpes organizācijas rekomendē vakcinēt grūtnieces pret garo klepu, diemžēl Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurās grūtniecēm tas aizvien ir maksas pakalpojums. Neskatoties uz to, ka  vakcinācija pret garo klepu grūtniecības laikā ir rekomendējama, tās aptvere ir zema, jo pietrūkst valsts atbalsta gan vakcīnas finansēšanā, gan arī praktiskā vakcinācijas procesa nodrošināšanā," stāsta Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa

"Bērna veselīgas dzīves sākums cieši saistīts ar grūtniecības norisi un aprūpes iespējām tās laikā, tādēļ, pārstāvot ginekologus un dzemdību speciālistus, aicinu rast valsts finansējumu grūtnieču vakcinācijai pret garo klepu – efektīvu un drošu veidu, kā pasargāt no smagas garā klepus infekcijas pirmajos dzīves mēnešos," turpina Vija Veisa.

Latvijā ik gadu ir ap 18 000 grūtnieču un vakcinācija pret garo klepu vienai grūtniecei šobrīd izmaksā aptuveni 50 eiro no ģimenes budžeta, apmaksājot kā vakcīnu, tā arī vizītes izdevumus. Taču, organizējot šo procesu centralizēti, valstij būtu iespēja šo pakalpojumu nodrošināt ar zemākām izmaksām.