Eksperte: HIV/AIDS inficēto pacientu skaits Latvijā turpina pieaugt

Latvija ir viena no vadošajām valstīm Eiropā pēc HIV inficēto cilvēku skaita uz 100 000 iedzīvotāju. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem Latvijā 2020. gada 1. septembrī kopējais HIV inficēto personu skaits bija 8126, no kuriem 2168 ir HIV infekcijas AIDS stadijā. Turklāt tendences liecina, ka HIV inficēto pacientu skaits turpina pieaugt – Latvijā katru gadu tiek atklāti aptuveni 300 jauni HIV infekcijas gadījumi. Tādēļ, tuvojoties Pasaules AIDS dienai (1. decembrī), par situāciju Latvijā, saslimšanas riskiem, ārstēšanos un sabiedrības informētības nozīmi stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja, profesore Baiba Rozentāle un aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

HIV/AIDS – aktuālie dati

Profesore uzsver, ka HIV/AIDS ir viena no lielākajām šī gadsimta problēmām, jo tā ir infekcijas slimība ar pandēmisku izplatību, kas skar galvenokārt cilvēkus reproduktīvā vecumā, kā arī turpina izplatīties, neskatoties uz to, ka ir zināmi izplatības pārtraukšanas mehānismi. Šī slimība pasliktina dzīves kvalitāti gan inficētajiem, gan viņu līdzcilvēkiem, kā arī tai nav specifiskas profilakses. Turklāt tai ir nepieciešama liela daļa no veselības aprūpei nepieciešamajiem līdzekļiem. 2016. gadā Latvijā saslimstība ar HIV infekciju bija 18,5 inficētie uz 100 000 iedzīvotāju, kas bija augstākais inficēšanās rādītājs Eiropā. Arī 2018. gadā Latvijai bija augstākie HIV inficēšanās rādītāji Eiropā – 16,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kamēr viszemākais jaunatklāto gadījumu skaits bija Slovākijā – 1,9 gadījumi uz 100 000, kā arī Slovēnijā, kur šis rādītājs bija 1,7 HIV inficētie uz 100 000 iedzīvotāju.

Inficēšanās

HIV ir cilvēka imūndeficīta vīrusa ierosināta infekcija. Vīruss vairojas imūnās sistēmas šūnās – T limfocītos un līdzētājšūnās (T helperi), kā arī nervu sistēmas šūnās. Tā rezultātā veidojas progresējoši imūnās un nervu sistēmas bojājumi, kas klīniski izpaužas ar dažādām infekcijas slimībām, audzējiem un nervu sistēmas bojājumu, norāda profesore. Visizplatītākais infekcijas pārnešanas veids valstīs ar visaugstāko izplatību ir seksuālā transmisija no vīrieša uz sievieti neaizsargāta seksa rezultātā, tomēr inficēšanās var notikt arī viendzimuma pāru vidū. Tāpat var būt vertikālā transmisija, kad bērns grūtniecības vai dzemdību laikā inficējas no mātes, kā arī inficēšanās notiek ar asiņu starpniecību, piemēram, lietojot vienu šļirci ar adatu, lai injicētu narkotiskās vielas. Eksperte uzsver, ka HIV infekcijai simptomu var arī nebūt. Tikai pēc tam, kad vīruss ir bojājis imūnsistēmu, sāk parādīties klīniskie simptomi, kas var notikt pat trīs līdz piecus gadus pēc inficēšanās.

10 raksturīgākās pazīmes ir:

• nezināma iemesla paaugstināta temperatūra ilgāk par 2-3 nedēļām;
• ādas un gļotādas slimības;
• biežas atkārtojošās infekcijas, piemēram, bieži plaušu karsoņi, strutainas ādas infekcijas u. c.;
• seksuāli transmisīvās slimības un hepatīti;
• herpes vīrusa infekcija;
• onkoloģiskas slimības, piem., dzemdes kakla vēzis, limfoma, Kapoši sarkoma;
• tonsilīts un limfadenīts;
• hroniska caureja;
• izmaiņas asinsainā ar samazinātu asins formelementu skaitu;
• krišanās svarā.

Diagnostika

Autors: hiv_tests

HIV testu veic laboratorijā uz pacienta asins parauga. Asinīs tiek noteikts cilvēka imūndeficīta vīrusa antigēns, tas ir, pats vīruss vai antivielas pret vīrusu. Katrs Latvijas iedzīvotājs var griezties pie sava ģimenes ārsta un izteikt vēlmi veikt HIV testu. To apmaksā Latvijas valsts, bet pacients veic pacienta iemaksu par ambulatoro apmeklējumu. Ja pacients uzzina, ka ir inficējies ar HIV, jāgriežas pie sava ģimenes ārsta vai infektologa jebkurā Latvijas reģionā vai Latvijas Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikā. Visos gadījumos tiek veikti papildu izmeklējumi, un ārsti izvēlas pacientam piemērotāko medikamentu kombināciju pret HIV un izraksta recepti ar 100% valsts kompensāciju. HIV infekcija ir hroniska vadāma infekcijas slimība. Tas nozīmē, ka, ja slimību diagnosticē, var uzsākt tūlītēju ārstēšanu ar specifiskiem medikamentiem pret HIV visa pacienta mūža garumā. Medikamentus 100% apmērā kompensē valsts, un Latvijā ir pieejams pilns šo antiretrovirālo medikamentu klāsts. Latvijas taktika atbilst PVO rekomendācijām "kā diagnosticē, tā ārstē", bet HIV pozitīvam pacientam jābūt līdzestīgam, regulāri jālieto medikamenti un jākontrolē savas veselības stāvoklis, tostarp jāveic laboratoriskas analīzes. HIV pozitīvam pacientam, kurš lieto medikamentus, asinīs vīrusa nav, un šis cilvēks vairs nav infekcijas avots. Var teikt, ka šodien pasaulē HIV efektīvākais profilakses līdzeklis ir HIV plaša diagnostika un specifiska ārstēšana, stāsta prof. B. Rozentāle.

Slimības izplatības mazināšana

Autors: izsargashanas

HIV infekcijas izplatības mazināšanā būtiskākais aspekts ir sabiedrības informēšana un izglītošana par HIV infekcijas izplatības ceļiem un iespējām tos novērst, uzsver profesore. Ja cilvēki saprot, kā infekcija izplatās, tad viņi var izsargāties no inficēšanās. Lai novērstu seksuālo transmisiju, seksam jābūt drošam, lietojot prezervatīvus, bet vertikālas transmisijas novēršanai HIV pozitīvai grūtniecei jālieto grūtniecības laikā īpaši medikamenti pret HIV, kas pasargā no vīrusa nokļūšanas līdz auglim. HIV infekcija turpina izplatīties arī artificiālā ceļā, tas ir, lietojot ar vienu adatu un šļirci injicējamas narkotiskas vielas. Tāpat sabiedrības informēšana ir būtisks faktors, lai samazinātu HIV pacientu stigmatizāciju, kas vēl vairāk apgrūtina HIV pacientu ārstēšanos. Eksperte atgādina, ka HIV pacientiem ir iespēja saņemt gan psiholoģisko atbalstu, gan psihiatra konsultācijas, tomēr tam būtu jākļūst pieejamākam un procesā plašāk jāiesaista arī nevalstiskās organizācijas.

Kā izvairīties no infekcijas?  

Autors: ne_narkotikam

Profesore skaidro, ka primāri ir jāizslēdz infekcijas pārnešanas mehānisms, tas ir, seksa laikā jālieto prezervatīvs, HIV pozitīvām grūtniecēm jālieto ārsta nozīmētie medikamenti, kā arī visām grūtniecēm atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ir jāveic HIV tests, lai izslēgtu infekcijas esamību. Tāpat speciāliste aicina nelietot narkotiskās vielas, bet, ja tās tiek lietotas, tad jāizmanto individuālas šļirces un izlietotās jāmaina pret jaunām šļirču apmaiņas punktos. Tieši sabiedrības informēšana un izglītošana ilgtermiņā ir nozīmīgākais profilakses līdzeklis.

Farmaceita padoms

Gadījumā, ja tiek atrasta izlietota šļirce, to drīkst aiztikt tikai tad, ja rokās ir cimdi, uzsver farmaceite. Tā jāievieto tukšā plastmasas pudelē, jāaizskrūvē un jānogādā utilizācijai medicīnas atkritumos. Izlietotu šļirci noteikti nevajadzētu atstāt uz ielas, parkos vai izmest atkritumos, jo ar to var sadurties citi cilvēki. Savācot atkritumus (lapas, gružus) ārā, ja nav redzams, kas atrodas kaudzē, atkritumus noteikti nevajadzētu spiest ar rokām (piemēram, lai ievietotu maisā) vai spert ar kāju, jo tajos var būt izlietotas šļirces, ar kurām var sadurties. Tāpat jāuzmanās arī, lai bērni nelec un nevārtās lapu kaudzēs.