Eiropas Savienībā 2025.gadā spēkā stāsies jaunās Piekļūstamības direktīvas prasības, kas sola pozitīvas pārmaiņas pakalpojumu un produktu pieejamībā cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp ar redzes, dzirdes, kustību vai garīgā rakstura traucējumiem. Aizvadītajā nedēļā tiešsaistes forums “Inovācijas pieejamībai” (Baltics Innovation for Accessibility Forum) pulcēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību, kā arī publiskā un komerciālā sektora pārstāvjus, lai apspriestu, kā veicināt digitālu risinājumu ieviešanu pieejamības veicināšanai cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī runāja  par Baltijas valstu tiesību aktu atbilstību Eiropas Piekļūstamības direktīvai. Piemēram, Latvijā direktīvas prasības šobrīd iekļautas piecos dažādos likumos. Vienlaikus, aktuāls jautājums ir gan uzņēmumu gatavība piemēroties jaunajām prasībām, gan sabiedrības digitālo prasmju līmenis, kas nereti joprojām ir šķērslis.

Foto: Michalis Moschos

Pasaulē ir vairāk nekā miljards cilvēku ar invaliditāti, un pieejamības nodrošināšana tiek uzskatīta par vienu no cilvēka pamattiesībām, taču palīgtehnoloģiju izmantošanas iespējas joprojām ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Lai gan tehnoloģijas attīstās un risinājumi pastāv, vidēji tikai vienam no 10 cilvēkiem ar invaliditāti ir piekļuve viņiem nepieciešamajām palīgtehnoloģijām. Tas nozīmē, ka lielākā daļa šo cilvēku nevar pilnvērtīgi piedalīties ekonomikā un sabiedrības dzīvē. Tā veidojas tā dēvētā “invaliditātes plaisa” – šķirte, kas  kavē cilvēkiem ar invaliditāti iekļauties sabiedrībā – izglītoties, strādāt,  izmantot  tehnoloģijas forumā norādīja uzņēmuma "Microsoft" globālo partneru risinājumu direktors pieejamības jautājumos Centrāleiropā un Austrumeiropā Michalis Moschos: “Ir vairāki virzieni, kuros pieejamības jautājumos šobrīd strādā "Microsoft". Pirmkārt, tās ir tehnoloģijas, kas nepārtraukti tiek radītas, lai uzlabotu pieejamību. Otrkārt, mēs meklējam veidus, kā paplašināt iespējas cilvēkiem ar invaliditāti labāk darboties skolā, mājās un darbavietās. Treškārt, veidojam partnerību, jo neviens uzņēmums vai organizācija nevar atrisināt pieejamības jautājumu tikai saviem spēkiem –  nepieciešams sadarboties, pieņemt izaicinājumus un mācīties vienam no otra. Un visbeidzot aktualizējam  politiku – mūsu mērķis ir pieejamību institucionalizēt, padarītot to par par kopienas un sabiedrības pamattiesībām.”

Eiropas Piekļūstamības direktīvas (European Accessibility Act; EPD) mērķis ir radīt priekšrocības un sniegt atbalstu gan uzņēmumiem, kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, gan pašiem cilvēkiem ar invaliditāti un arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, EDP ieviešanas nozīmi Baltijas valstīs un citviet Eiropā skaidro Esa Kaunistola, "Microsoft" Tirdzniecības un rūpniecības politikas direktors Eiropas valdības lietās. „Arī mūsu uzņēmums pastāvīgi atbalsta Eiropas iestādes un to centienus nodrošināt iekļaušanu un piekļūstamību visām personām. Eiropas Piekļūstamības direktīva tika pieņemta, ES apņemoties īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, un tas ir nozīmīgs pieturas punkts ceļā uz cilvēku ar invaliditāti pilnvērtīgu iekļaušanu mūsdienu sabiedrībā. Direktīvas prasības stājas spēka 2025. gadā, taču priekšā ir daudz darba, lai dalībvalstis sagatavotos to īstenošanai,” viņš teica.

Kā direktīvas prasību pildīšanai gatavojas Baltijas valstis?

Forumā valsts un publiskā sektora pārstāvji no Baltijas valstīm tika aicināti paust savu viedokli par pieejamības situāciju Baltijā un valstu gatavību pildīt direktīvas prasības. Diskusijā piedalījās Latvijas Republikas Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības politikas koordinators Pauls Puķītis, Igaunijas Informācijas sistēmu pārvaldes Riigi Infosüsteemi Amet pārstāvis Rasmus Eimla un Lietuvas Republikas Ekonomikas un inovāciju ministrijas ministra padomniece Erika Kuročkina. Foruma dalībnieki informēja par piekļūstamības risinājumiem, kas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā jau ieviesti vai tiek plānoti, kā arī  pārrunāja, kā valsts var atbalstīt uzņēmumus, lai tie pielāgotu savu uzņēmējdarbību direktīvas prasībām.

Latvijā direktīvas prasības atspoguļo pieci dažādi likumi

Kā uzsvēra Labklājības ministrijas pārstāve Elīna Celmiņa, līdz ar jaunā preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma pieņemšanu 16.martā Latvija ir soli tuvāk direktīvas transponēšanai kopumā. Latvijā direktīvas prasības šobrīd ir iekļautas piecos dažādos likumos, ne tikai preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā, bet arī atbilstības novērtēšanas likumā, elektronisko sakaru likumā un divos iepirkuma procedūru likumos.

Labklājības ministrijas pārstāve forumā atzina, ka līdz šim no uzņēmējdarbības sektora saistībā ar minētajiem grozījumiem saņemts atzinīgs vērtējums un atbalsts. Vienlaikus, atbildīgās darba grupas uzmanības centrā šobrīd ir arī jauna Ministru Kabineta noteikumu projektu izstrāde par uzlabotām prasībām attiecībā uz informāciju, tīmekļa lapām, mobilajām lietotnēm, zvanu centriem u. tml., un paralēli notiek arī darbs, lai par jaunajām likumdošanas prasībām informētu pašvaldības, organizācijas un uzņēmumus, un tie jau laikus varētu izstrādāt piemērotus digitālos pakalpojumus.

Kā skaidroja VARAM pārstāvis Pauls Puķītis, sabiedrība jau tagad ikdienā izmanto pieejamības tehnoloģijas, pat neapzinoties, ka tās ir radītas, lai palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti – rakstāmmašīna sākotnēji bija paredzēta neredzīgiem cilvēkiem, elektronisku ziņojumu sūtīšana tika izgudrota nedzirdīgiem cilvēkiem, un līdzīgi radīti subtitri un balss atpazīšanas rīki. Sabiedrība kopumā vēlas, lai vide būtu arvien pieejamāka, tā savā uzrunā uzsvēra Pauls Puķītis.

Tikmēr Igaunija jau tagad sevi daudzās jomās pierādījusi kā digitālās attīstības līdere un uzskatāmi demonstrē, ka sabiedriskos pakalpojumus pārveidošana tā, lai tie būtu ērti lietojami iespējami daudziem cilvēkiem, ir iespējama. Rasmuss Eimla kā uzskatāmu piemēru minēja Igaunijas valsts pakalpojumu virtuālā asistenta – "Burokratt" – izmantošanu, kā arī dalījās ar informāciju par citiem Igaunijas mākslīgā intelekta projektiem, kam izdevies iekļūt UNESCO pasaules 100 labāko šādu projektu sarakstā. "Burokratt" plašā funkcionalitāte, viņaprāt, ir ieguvums visiem Igaunijas iedzīvotājiem, jo palīdz nepieciešamo paveikt ātrāk un efektīvāk. Tāpat Igaunija šobrīd aktīvi strādā pie "Burokratt" uzlabošanas, piemēram, ieviešot „runas pārveidošanu tekstā” un „teksta pārveidošanu runā”, kā arī zīmju valodu.

Raksturīga sabiedrības novecošanas un digitālo prasmju trūkums

Erika Kuročkina no Lietuvas Republikas Ekonomikas un inovāciju ministrijas pauda, ka Lietuva šobrīd saskaras ar valodas barjeras problēmu, vienlaikus uzsverot, ka sekmīgas digitālās transformācijas priekšnoteikums ir digitālās prasmes. Tādējādi, lai gan ir liela nepieciešamība pēc digitalizācijas un mākslīgā intelekta pielietojuma, taču sabiedrība šādu produktu pielietošanai ir jāsagatavo, uzskata Kuročķina.

Foruma paneļdiskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka visās trijās Baltijas valstīs ir kopīgi konkrēti izaicinājumi, kas jāpārvar, piemēram, sabiedrības novecošanās. „Invaliditāte attiecas uz visām neaizsargātajām grupām, arī uz gados vecākiem cilvēkiem, jo kopumā dzīves ilgums ir arvien garāks. Šie cilvēki parasti atpaliek zināšanās par digitālajiem risinājumiem un to izmantošanu, tādēļ viņu prasmju pilnveidošana arī ir svarīgs valsts iestāžu uzdevums,” teica Elīna Celmiņa.  

Ar dažādiem piekļūstamības risinājumu piemēriem forumā dalījās "Tilde" starptautiskā biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš, "Net Group" inovāciju vadītājs Siim Lepisk un "Microsoft" Attīstības centra pārstāve Solomiya Branets.

Izstrādā tiešsaistes reāllaika subtitrēšanas rīkus

​Pazīstamais pašmāju valodu tehnoloģiju uzņēmums "Tilde" šobrīd izstrādā ar mākslīgo intelektu darbināmas mašīntulkošanas un runas tehnoloģijas, kā arī daudzvalodu virtuālos asistentus. Viens no "Tildes" veikumiem ir arī runas sintēzes risinājums, kas ļauj cilvēkiem lasīt fiziskas grāmatas, rīkus, lai padarītu tīmekļa vietnes piekļūstamas cilvēkiem ar invaliditāti – daudzvalodu iespējas un balss pievienošanu tīmekļa vietnes saturam, tostarp attēlu aprakstus, automātisku subtitrēšanu video saturam u. tml. Viena no jaunākajām iniciatīvām ir risinājums, kas palīdz arī skolēniem ar dzirdes traucējumiem.

„Ņemot vērā Eiropas Piekļūstamības direktīvu, "Tilde" izstrādā tiešsaistes subtitrēšanu reāllaikā elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un tīmekļa saturam. Mēs jau sadarbojamies ar uzņēmumiem un iestādēm, lai eksperimentētu ar tiešsaistes subtitrēšanu nacionālajām raidorganizācijām, un mūsu mērķis ir paplašināt šo pakalpojumu arī savos vietējos tirgos Igaunijā un Lietuvā,” stāsta Kaspars Kauliņš. „Mēs vēlamies nodrošināt, lai gan sabiedriskajām, gan privātajām organizācijām Baltijā būtu pieejami pakalpojumi, kas nodrošina daudzvalodību, runas sintēzi audio, runas atpazīšanu video satura subtitrēšanai, kā arī subtitrēšanu reāllaikā un subtitrēšanu un ierunāšanu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Šī pieeja ietver arī lielo valodas modeļu piemērošanu cilvēka un mašīnas mijiedarbībai, jo īpaši piekļūstamības jomā. Šī ir joma, kas joprojām tiek pētīta, un mēs esam tās attīstības sākumposmā.”

Tikmēr uzņēmējdarbības un programmatūras izstrādes uzņēmums Net Group, kas darbojas visā EMEA reģionā, strādā pie rentablu un mērogojamu digitālo risinājumu radīšanas. Uzņēmuma piedāvātais virtuālā asistenta risinājums "Bürokratt" jau ir veiksmīgi ieviests Igaunijā. Tā ir sarežģīta sistēma, kas spēj apstrādāt visdažādākos pieprasījumus, tostarp tehniskus un arī ar policiju saistītus jautājumus. "Net Group" šobrīd darbojas arī sarežģītākās un specifiskās nišas jomās, piemēram, medicīnisko tekstu apstrādē.

„Mūsu sistēma var kategorizēt medicīnas tēmas ļoti specifiskā un mašīnlasāmā veidā, ko var izmantot datori, lai sniegtu ieteikumus veselības uzlabošanas jautājumos,” saka Siim Lepisk, piebilstot, ka viens no "Net Group" fokusiem ir veicināt inovācijas un pieejamību, jo īpaši valdības un telekomunikāciju sektorā. Datu un sistēmu strukturēšana mašīnlasāmā veidā ir ļoti svarīgs posms, lai pārvarētu valodas barjeras un piedāvātu mērogojamus risinājumus visā pasaulē. „Lai mēs sasniegtu savu mērķi, proti, mērogojamu risinājumu piedāvāšanu ārpus robežām, mums nepieciešams vietējo pašvaldību un arī dažādu Microsoft pakalpojumu atbalsts,” viņš teica.

Mācīt mākslīgo intelektu atpazīt ne vien valodas, bet arī runas traucējumus

Mākslīgā intelekta (MI) un mašīnmācīšanās produktu vadītāja "Microsoft" izstrādes centrā Igaunijā Solomiya Branets atklāja, ka uzņēmums šobrīd piedāvā dizaina vadlīnijas un principus piekļūstamas lietotāja saskarnes (UI) izveidei, kas labi darbojas ar dažādām atbalsta tehnoloģijām, un dalījās ar pieejamības risinājumu piemēram, tostarp "Windows Narrator". „Piemēram, Immersive Reader ir rīks, kas palīdz lietotājiem lasīt un saprast tekstu Microsoft lietotnēs, balss asistenti ļauj mijiedarboties ar lietotnēm, piekļūstamības pārbaude ir svarīga slaidiem vai dokumentiem. Microsoft Teams ir pieejami titri un transkripcija, to tulkojums, kā arī slaidu liela kontrasta režīms,” viņa stāsta. Liela nozīme pieejamības testēšanā ir arī darbā ar mākslīgo intelektu – testi ietvar vairāk nekā 50 valodas un 70 dažādus runas traucējumus, lai gādātu, ka MI sistēma nekļūdās, analizējot dažādus balss trokšņus. „Ir papildu process, ko sauc par atbildīgu MI procesu, kurā dažādas darba grupas, piemēram, juridiskā nodaļa vai privātuma darba grupa, kopā ar izstrādes darba grupu cenšas atrast nepilnības sistēmā. Tas ir veids, kā nodrošināt, lai sistēma darbotos visiem.”

Foto: Vaida Sapole

Pieejamības foruma dalībnieki uzsvēra pieejamības jautājuma nozīmi valsts mērogā, kas rada vajadzību pēc efektīviem risinājumiem un rīkiem, kā arī nākotnes iniciatīvām jau tagad, negaidot 2025. gadu, kad stājas spēkā Eiropas Piekļūstamības direktīva. „Nav piemērotāka laika, lai mainītu mūsu pasauli, tāpēc sāksim jau tagad un padarīsim to labāku ikvienam – virzīsimies uz priekšu, izstrādājot jaunus risinājumus, jaunus produktus un sniedzot pakalpojumus, domājot par piekļūstamību,” foruma nobeigumā teica "Microsoft" Baltijas struktūrvienības vadītāja Vaida Sapole.