Rehabilitologs: LM palīglīdzekļu reforma radīs plaisu starp rehabilitācijas jomas profesionāļiem un invalīdus pārstāvošajām organizācijām
Rīga, 25.maijs, LETA. Labklājības ministrija (LM) kopā ar atsevišķām nevalstiskajām organizācijām (NVO) varētu radīt plaisu starp rehabilitācijas jomas profesionāļiem un invalīdus pārstāvošajām organizācijām, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības (LRPOA) prezidents Aivars Vētra.
Pēc viņa domām, ministrija ar izstrādāto Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma modeļa reformu nonievājot profesionāļu darbu un cenšas nodrošināt līdzīgus palīglīdzekļu pakalpojumus kā Igaunijā, kaut arī Latvijā ir trīs reizes mazāks šim pakalpojumam paredzētais finansējums, bet līdzīgas palīglīdzekļu iepirkumu cenas kā Centrāleiropā.
Apvienība iestājas par palīglīdzekļu pakalpojumu diferenciāciju, kur atsevišķi pakalpojumi neprasa profesionāļu mediķu līdzdarbošanos un valsts piedalīšanos to apmaksā, bet vienlaikus pastāv uz profesionālu pārraudzību šiem pakalpojumiem, kas saistīti ar pietiekoši sarežģītu funkcionēšanas novērtēšanu, lielām izmaksām un kvalitatīvas apmācības vai rehabilitācijas medicīnas pakalpojumu nepieciešamību.
Pēc Vētras paustā, LRPOA uzskata, ka sauklis "Neko par mums bez mums" uz rehabilitācijas organizācijām attiecas tikpat lielā mērā kā uz invalīdu organizācijām.
Vienlaikus Vētra kā Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" dibinātājs un ilggadīgs tā vadītājs ir sašutis, ka LM iecere paredzamā nākotnē likvidēt "Vaivaru" struktūrvienību Tehnisko palīglīdzekļu centru tiek plānota neiesaistot "Vaivaru" valdi un centra vadību.
Vētra norādīja, ka šādā veidā pasniegti paziņojumi Tehnisko palīglīdzekļu centrā strādājošajiem liekot justies gan nenovērtētiem, gan demotivētiem, kas nevar veicināt kvalitatīvu palīglīdzekļu pakalpojumu sniegšanas turpināšanu.
Vētra atzina, ka kopumā atbalsta reformu nepieciešamību palīglīdzekļu jomā, kur nepieciešams mainīt valsts iepirkumu sistēmu, mazināt birokrātiju, kā arī iespēju personām tieši vērsties Tehnisko palīglīdzekļu centrā viņiem vajadzīgo palīglīdzekļu saņemšanai.
Speciālista skatījumā, nepieciešams Tehnisko palīglīdzekļu centram dot tiesības segt palīglīdzekļu nomas, nevis iegādes izdevumus personām un to piederīgajiem, kurām vajadzīgais palīglīdzeklis centra krājumos nav. Svarīgi arī uzlabot rehabilitācijas iestāžu sadarbību palīglīdzekļu izsniegšanai un mainīšanai personu rehabilitācijas laikā, lai pēc intensīvas rehabilitācijas perioda palīglīdzekli vispār nevajadzētu izmantot. Nepieciešams arī pievērst uzmanību vismaz desmit gadus nemainītajiem tarifiem individuālo palīglīdzekļu izstrādājumiem un citām problēmām.
Kā ziņots, LM izstrādātā Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma modeļa reforma varētu uz pusi samazināt gaidīšanu laiku pēc palīglīdzekļa, vakar preses konferencē teica LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Maksims Ivanovs.
Jaunā palīglīdzekļu pakalpojuma nodrošināšanas sistēma paredzēs vienkāršāku kārtību palīglīdzekļa saņemšanai, proti, VDEĀVK darbosies kā administrētājs, nodrošinot ekspertīzi un izsniedzot cilvēkam kuponu kā garantijas vēstuli, ar kuru persona pati varēs pieprasīt tehnisko palīglīdzekli.
Kā norādīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V), esošais modelis nav labvēlīgs cilvēkam, tāpēc būtiski nodrošināt, ka sistēma kalpo cilvēkam, nevis otrādi. "Līdzšinējais modelis ir novecojis, neefektīvs un neatbilst cilvēku ar invaliditāti interesēm. Reformas rezultātā mēs radīsim labvēlīgākus un ērtākus risinājumus un palīdzēsim cilvēkam ātrāk un efektīvāk atgriezties stabilā ikdienā un darba tirgū," skaidroja Reirs.
