LSB: Draud satversmes pārkāpums un mazāk naudas veselības aprūpei

Foto: LETA

Jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums esošajā redakcijā draud ar Satversmes pārkāpumu un iztrūkumu veselības aprūpes budžetā, paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norāda Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB).

Biedrība izvērtējusi Veselības ministrijas (VM) izstrādāto likumprojektu "Veselības aprūpes finansēšanas likums" un sagatavojusi ministrijai atzinumu, kurā aicina dokumentu pārstrādāt, pieaicinot veselības aprūpes nozari pārstāvošās biedrības, nevalstiskās organizācijas un valsts un pašvaldību finanšu speciālistus.

Likumprojektā LSB pārstāvji saskata vairākus draudus.

Viņi prognozē, ka tas liegs valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ap 100 000 iedzīvotāju. Daļa no viņiem būšot cilvēki, kuriem šī brīža sarežģītajos sociāli ekonomiskajos apstākļos ienākumi ir neregulāri vai nelieli. VM aplēses liecina, ka 7% jeb 145 000 Latvijas darbaspējīgo iedzīvotāju nav iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāji, kā arī nav valsts apdrošinātas personas.

Tāpat LSB uzskata, ka likumprojekta mērķis - veicināt veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti - netiks sasniegts. Likumprojekts paredz veselības aprūpes budžetam atvēlēt daļu no valsts budžetā ieskaitāmā IIN apmēra. LSB norāda, ja IIN iemaksas valsts budžetā paliks nemainīgas vai samazināsies, veselības aprūpes budžetā veidosies iztrūkums, ko nāksies kompensēt no citiem avotiem.

Biedrības pārstāvji arī akcentē, ka valsts vidējā termiņa budžetā 2015. un 2016.gadam veselības nozarei prognozētais valsts finansējuma apjoms, neskaitot Eiropas Savienības fondu un ārvalstu līdzekļus, ir mazāks, nekā likumprojektā iekļautais.

Treškārt, LSB uztrauc likumprojektā iekļautais pienākums Ministru kabinetam noteikt pamatpakalpojumu apjomu un sniegšanas kārtību, kā arī pacientu iemaksu un līdzfinansējuma apmēru. LSB vērtējumā šāds likuma regulējums pieļauj pārāk lielu rīcības brīvību valdībai un pastāv risks, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība, ko sniedz slimnīcas, tiks kvotēta vai tiks noteikts pacientu līdzmaksājums. Tādējādi var tikt apdraudēts Satversmes 111.pantā noteiktais valsts pienākums garantēt ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.

Tiesības valdībai noteikt neatliekamās palīdzības apjomu, LSB ieskatā, ir arī pretrunā ar Ārstniecības likuma 16.pantu, kas nosaka, ka Ministru kabinetam ir tiesības regulēt tikai neatliekamo medicīnas pakalpojumu sniegšanas kārtību, bet ne apjomu.

"Jau šobrīd Ministru kabinets ir pārkāpis deleģējuma robežas, nosakot, ka par ambulatori sniegtiem neatliekamās medicīnas pakalpojumiem jāmaksā pacientu iemaksa. Nav pieļaujams, ka valsts garantē tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu pakalpojumus, bet ambulatori sniegtā neatliekamā palīdzība tiek ierobežota ar pacientu līdzmaksājumiem," pauž LSB pārstāvji.

Kā ziņots, jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu kritizē arī citas ārstu profesionālās organizācijas.

Piemēram, Latvijas ģimenes ārstu asociācijas neatbalsta jauno likumu, jo tas rada nedrošību valsts iedzīvotājiem un apdraud veselības aprūpes sistēmas attīstību nākotnē, tā 28.janvārī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā sacīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Viņa teica, ka likums diskriminē iedzīvotājus, iedalot viņus pēc vairākām pazīmēm, piemēram, nodokļu maksātāji un nemaksātāji vai ar dažādām diagnozēm sirgstošie. Tāpat likums esot vērsts pret mazaizsargātām iedzīvotāju kategorijām.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis sēdē norādīja, ka likumprojekts ir prettiesisks un situāciju pasliktinošs. Patlaban 14% iedzīvotāju nav pieejamības veselības aprūpei nepietiekamā finansējuma dēļ, jaunais likums padarīs pieejamību vēl sliktāku, teica Princis.

Šobrīd likumprojekts atrodas Saeimā, kur tas jau pieņemts pirmajā lasījumā. Ģimenes ārstu asociācijas ir lūgušas Saeimu apturēt likumprojekta pieņemšanu esošajā redakcijā. Ja tas netiks darīts, viņi sola rosināt tautas nobalsošanu.

Līdz 14.februārim deputāti var iesniegt priekšlikumus izmaiņām likumprojektā otrajam lasījumam.

Jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar IIN deklarēšanu un nomaksu.

Veselības aprūpes minimumu plānots nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta - neatliekamo medicīnisko palīdzību, konkrētu diagnožu ārstēšanu un kompensējamos medikamentus ar 100% kompensāciju.