Šā gada 4. augustā plkst. 15.00, Eiropas Savienības mājā (Rīgā, Aspazijas bulvārī 28), biedrība “AGIHAS” (Latvijā pirmā atbalsta grupa cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV/AIDS) rīko diskusiju “Pirmskontakta profilakses (PrEP) ieviešanas stratēģijas Latvijā – prognozes, risinājumi, ietekme uz HIV izplatību sabiedrībā”. Diskusijas mērķis ir veicināt Latvijas pievienošanos PVO rekomendācijām PrEP ieviešanas jomā, tādējādi mazinot HIV infekcijas izplatību mūsu valstī.

Ikvienas infekcijas preventīva novēršana no sabiedrības veselības viedokļa vienmēr ir daudz efektīvāka un izmaksu ziņā racionālāka, nekā tās ārstēšana. Jo sevišķi tas attiecas uz tādu infekciju kā HIV – mūžilgu hronisku slimību, kuras ārstēšanai paredzētā terapija kalpo (tiek izmantota) kā profilakse dažādos gadījumos – gan HIV pozitīvas personas gadījumā, kad zāles samazina vīrusa slodzi līdz nenosakāmam līmenim un līdz ar to – iespēju pārnest infekciju jeb to nodot otram cilvēkam, gan HIV negatīvas personas gadījumā, kad medikamenti nepieļauj (aizkavē) inficēšanos.

Andris Veiķenieks, biedrības “AGIHAS” valdes priekšsēdētājs: “ANO Ģenerālā asambleja jau 2016. gadā izvirzīja mērķi būtiski palielināt PrEP lietotāju skaitu un sekmēt PVO ieteikumu par PrEP ieviešanu iekļaušanu nacionālajās vadlīnijās, bet diemžēl Latvija ir viena no tām pasaules valstīm (atpaliekot ne tikai no Igaunijas, bet pat Kazahstānas, Ukrainas, Moldovas, Gruzijas un Baltkrievijas), kas šo mērķi nav izpildījusi. Tas lielā mērā rada pamatu nopietnām bažām, ka mūsu valsts turpinās saglabāt savās bēdīgās ‘līderpozīcijas’ HIV izplatības ziņā ar vieniem no sliktākajiem statistikas rādītājiem ES valstu vidū jauno HIV infekcijas gadījumu, AIDS izplatības un inficēto bērnu ziņā.”

Diskusijas mērķis ir apliecināt Latvijas apņēmību un labo gribu tomēr sekot PVO vadlīnijām, identificējot tās mērķa grupas, kurām pirmskontakta profilakse no sabiedrības veselības viedokļa būtu visvairāk nepieciešama, kā arī definēt iespējamos risinājumus un optimālos soļus šī efektīvā prevencijas instrumenta ātrākai ieviešanai.

“Pirmskontakta profilakse sniedz nozīmīgu papildu iespēju mazināt HIV izplatību. Svarīgi, lai arī Latvijā cilvēkiem, kuriem ir augsts risks inficēties ar HIV, šāda profilakse būtu pieejama atbilstoši PVO rekomendācijām,” uzsver Dr. Uldis Mitenbergs, Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Latvijas pārstāvniecības vadītājs.

Diskusijā par pirmskontakta profilakses tēmu diskutēs augstākās raudzes profesionāļi: Dr. Inga Ažiņa, RAKUS stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” poliklīnikas vadītāja; Asoc. Prof. Anda Ķīvīte-Urtāne, RSU Sabiedrības veselības institūta direktore; Ilmārs Dūrītis, LR Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas pārstāvis; Dr. Antons Mozaļevskis, PVO Eiropas reģionālā biroja eksperts HIV un vīrushepatītu jautājumos; Sergejs Akuličs, LR Zāļu valsts aģentūras Zāļu izplatīšanas informācijas nodaļas vadītājs.

Pirmskontakta profilakse jeb PrEP ir antiretrovirālie medikamenti, kas tiek izmantoti HIV infekcijas novēršanai. Lietoti atbilstoši norādēm, tie ļoti efektīvi pasargā no inficēšanās ar HIV – iespēju iegūt šo infekciju seksuālu attiecību laikā samazinot par apmēram 99%. PrEP ietver antiretrovirālo medikamentu (šobrīd tablešu formā) lietošanu pirms dzimumkontakta ar HIV inficētu personu. Vienlaikus šobrīd tiek sagaidīta drīza vaginālo PrEP riņķu nonākšana tirgū, kā arī pētītas citas PreP medikamentu formas – piemēram, injekcijas un implanti. Pastāv arī pēckontakta profilakse jeb PEP, kas paredz 28 dienu ilgu antiretrovirālo medikamentu kursu pēc iespējamās inficēšanās ar HIV. Abos gadījumos HIV medikamenti tiek izmantoti infekcijas profilaksei jeb, citiem vārdiem sakot, tās novēršanai. Šobrīd PrEP ir pieejama vairumā ES valstu, Ziemeļamerikā, daļā Latīņamerikas un Austrālāzijas u.c.

Pēc Eiropas Slimību kontroles centra (European Centre for Disease Control – ECDC) datiem ES valstīs 2019. gadā tika reģistrēti 4,9 HIV infekcijas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Latvija ieņem otro vietu jauno HIV infekcijas gadījumu ziņā ar reģistrētiem 15,4 jauniem HIV infekcijas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju (2019. gada dati). Latvijā arī reģistrēti augstākie AIDS izplatības rādītāji ES/EEZ valstu vidū. 2019. gadā Latvijā reģistrēti 4,7 AIDS gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Saskaņā ar ECDC datiem ES/EEZ valstīs 2019. gadā vidēji reģistrēti 0,5 AIDS gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir teju desmit reizes mazāk nekā Latvijā. (ECDC/WHO: Surveillance Report “HIV/AIDS Surveillance in Europe 2020”).