Digitalizācija veselības un sociālajā aprūpē turpina strauji augt: pieaug gan e-veselības apjomi, gan drošības un finansējuma riski
Latvijā digitālo risinājumu izmantošana veselības un sociālās aprūpes jomā turpina strauji pieaugt, taču līdzās progresam pieaug arī drošības riski un izaicinājumi finansējuma nodrošināšanā. Nozares profesionāļi atzīst, ka digitalizācija kļūst par kritisku infrastruktūru, kurai nepieciešama stabila pārvaldība un ilgtermiņa finansējums.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri norāda, ka tieši demogrāfija padara digitālo transformāciju par neizbēgamu izvēli. Viņš atgādina, ka Latvijā iedzīvotāju novecošanās un speciālistu trūkums vairs nav teoretizējami nākotnes riski, bet realitāte, kas nosaka nozares darba kārtību: “Demogrāfiskie procesi ir nepielūdzami – iedzīvotāju noveco, viņu vajadzības pieaug, bet speciālistu skaits diemžēl ne. Digitālie rīki un mākslīgais intelekts ir vienīgais ceļš, kā saglabāt un palielināt mūsu aprūpes kapacitāti. Tā vairs nav nākotnes izvēle – tā ir šodienas nepieciešamība, un to ieviešanas tempi mums ir būtiski jāpalielina. Digitālie risinājumi jau ir kļuvuši par centrālo instrumentu pieejamākai, drošākai un efektīvākai veselības aprūpei. Bet digitalizācija nav pašmērķis – tā ir infrastruktūra, kas kalpo labākai pacientu aprūpei. Ātrāka diagnostika, vienkāršāka pieejamība, precīzāki lēmumi un mazāka birokrātija gan pacientiem, gan mediķiem – tas ir virziens, uz kuru ejam.”
Šī gada statistika rāda, ka sabiedrība digitālos risinājumus izmanto arvien plašāk. Latvijas Digitālās veselības centra dati liecina, ka 2025. gadā izrakstīti 15 miljoni e-recepšu, sagatavoti vairāk nekā 4,5 miljoni e-nosūtījumu, bet digitāli pieejamo laboratorisko izmeklējumu skaits pārsniedzis 4 miljonus. Epikrīžu apjoms sasniedzis 350 tūkstošus, savukārt vizuālās diagnostikas ieraksti – 1,5 miljonus. Arvien izplatītākas kļūst arī digitālās darbnespējas lapas un ģimenes ārsta maiņas pieteikšana tiešsaistē, kas būtiski samazina administratīvo slogu gan ārstniecības iestādēm, gan iedzīvotājiem.
Arvien plašāk digitalizācija ienāk arī sociālajā aprūpē. Rīgas pašvaldībā ieviestās pretkritienu tehnoloģijas samazina nelaimes gadījumu risku aprūpes centros, bet attālinātās video vizītes ļauj speciālistiem biežāk kontaktēt ar vientuļajiem senioriem. Digitālie rīki kļūst par pamatu arī datu balstītai jauniešu novērtēšanai un tehniskās drošības nodrošināšanai, piemēram, ar viedajiem pacēlāju monitoringa sensoriem.
Par nepieciešamību digitalizāciju sasaistīt ar mērķtiecīgu finansējuma piesaisti atgādina Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Romualds Ražuks. Viņš norāda, ka Rīgai ir vairāki ļoti labi digitalizācijas piemēri, taču to paplašināšana prasa sistemātisku darbu: “Pēdējo gadu laikā ir ļoti labi piemēri Rīgas pilsētā digitalizācijas ieviešanā, bet turpmāk ir vajadzīgs daudz koncentrētāks un saliedētāks darbs, kas arī ļaus piesaistīt papildus finansējumu.”
Valsts līmenī tiek aktualizēts arī drošības aspekts. Veselības aprūpe ir viena no visbiežāk uzbruktajām nozarēm, jo tās rīcībā ir īpaši sensitīvi dati. Uzņēmuma “Walless” datu drošības eksperts Andis Ozoliņš norāda, ka situācija pieprasa profesionālu, nevis fragmentāru pieeju. Viņa vērtējumā kiberincidentu skaita pieaugums – 28% otrajā ceturksnī un vēl 2% trešajā, sasniedzot attiecīgi 709 un 671 gadījumu – apliecina, ka drošība nedrīkst būt “pielikums” digitalizācijas procesiem. A. Ozoliņš uzsver: “Veiksmīgs starts drošības stiprināšanai sākas ar skaidru atbildību: uzņēmumiem jānozīmē atbildīgā amatpersona, jāpieaicina eksperti kiberdrošības plāna izstrādei un jāsāk ar risku novēršanu, kurus iespējams risināt nekavējoties.”
Tehnoloģiju uzņēmēji savukārt norāda, ka praktiski, vienkārši risinājumi jau šobrīd atvieglo ārstniecības un aprūpes darbu. Ēriks Brisets (Eric Brisset), “0g Baltics” vadītājs skaidro, ka Latvijā radītie lietu interneta (IoT) un mākslīgā intelekta risinājumi kļūst par ikdienas instrumentu gan slimnīcās, gan sociālajā aprūpē. Tie ļauj precīzāk uzraudzīt pacientu drošību, samazināt darbinieku slodzi un nodrošina efektīvu datu apriti. Brisets uzsver, ka šo risinājumu vērtība slēpjas ne tikai tehnoloģiskajā kvalitātē, bet arī ieviešanas ātrumā, jo “tas atmaksājas tik ātri, ka jūs pat nepamanīsiet”.
Digitalizācijas attīstība nav iespējama bez pārdomāta finansējuma. Uzņēmuma “Amber Advisory” pētniecības vadītājs Justs Dimants norāda, ka mākslīgais intelekts strauji paātrina digitalizācijas pieprasījumu, taču šim tempam jābūt ilgtspējīgam: “Veselības un sociālās aprūpes digitalizācijai nepieciešama pārdomāta secība, vienota datu pārvaldība un ilgtermiņa finansējums. Mākslīgais intelekts ir viens no visstraujāk augošajiem digitālās veselības segmentiem – ap 40% gadā, un tas būtiski maina nozares procesus. Taču šī izaugsme nebūs noturīga, ja nozarei trūks spējas piesaistīt valsts, pašvaldību, banku un privāto finansējumu un skaidri pierādīt investīciju atdevi.”
Šie secinājumi un nozares profesionāļu aplēses izskanējuši konferencē “Kā finansēt sociālās un veselības aprūpes sektoru digitalizāciju”, kurā piedalījās politikas veidotāji, eksperti, pašvaldības un pakalpojumu sniedzēji.
