Deputāti gatavi pieņemt lēmumu, kas valsts budžetam var radīt zaudējumus miljonos

LDDK vēlas vērst sabiedrības uzmanību uz Saeimas deputātu gatavību 30.aprīlī pieņemt ekonomiski nepamatotus un no uzņēmumu vadības teorijas nepieņemamus lēmumus. Grozot likumu ‘’Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām’’, valsts budžetam radīs miljonos mērāmus zaudējumus.

Neizprotot atšķirību starp uzņēmumu uzraudzības funkciju un vadības funkciju, kā arī starp ierēdņa atbildību un uzņēmuma vadītāja atbildību, tiek izplatīti populistiski un "padomijas’’ laiku cienīgi saukļi - neraugoties uz cilvēka ieguldījumu darbā, turpmāk visiem jāsaņem vienādi! Privātā sektora darba devēju pieredze, atalgojuma ekspertu un ekonomistu viedoklis tiek ignorēts, meklējot priekšvēlēšanu saukļus. 

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: "Deputāti šobrīd mēģina regulēt jomu, kas nav jāregulē un kuru tie nav kompetenti regulēt. Atalgojumu uzņēmumos regulē darba tirgus un nosaka konkrētu uzņēmumu darbības rezultāti. Privātā sektorā darba devējs nevar uzvesties līdzīgi kā uzvedās deputāti, jo tad uzņēmumā atalgojumu sistēma būtu netaisnīga, darbinieki šādu uzņēmumu atstātu un uzņēmums strādātu ar zaudējumiem. Laikā, kad uzņēmēji aicina īstenot strukturālas reformas, sakārtot valsts pārvaldi un veicināt ekonomisko aktivitāti – nodarbinātību, tiek darīts viss, lai uzņēmumu vadība un darbinieki tiktu maksimāli demotivēti darbam un ienākumu radīšanai valsts kasē."

Valsts kapitālsabiedrību uzņēmumi neprasa papildus finansējumu, bet aicina ļaut strādāt ar nosacījumiem, kas līdz šim ir ļāvuši sasniegt ievērojamus rezultātus, kas atspoguļojas sociālā nodokļa, PVN un ienākuma nodokļa iemaksās valsts kasē. Uzņēmuma dividendes valsts novirza pārvaldes aparāta uzturēšanai un valsts funkciju nodrošināšanai, t.i. sabiedrībai. Pateicoties efektīvi organizētam darbam no uzņēmumu vadības puses, valsts kapitālsabiedrības valsts budžetā katru gadu ienes simtiem miljonus.

Uzņēmumu svarīgākais resurss ir profesionāls, kvalificēts un pieredzējis darbinieks. Uzņēmuma vadītāja uzdevums šajā, pieaugošā bezdarba situācijā, ir nodrošināt tik lielu darba apjomu, lai saglabātu jau esošās darba vietas un piedāvātu arī jaunas. Produktivitāti un efektivitāti nekāpina samazinot atalgojumu! Samazinot atalgojumu uzņēmuma vadībai, automātiski tiks samazināts atalgojums arī citiem darbiniekiem uzņēmumā. Papildus jāatzīmē, ka valsts kapitālsabiedrību uzņēmumi valsts sociālajā budžetā ienes miljonus latu katru gadu. Sociālā budžeta iemaksu samazinājums nav pieļaujams situācijā, kad Finanšu ministrija prognozē ievērojamu sociālā budžeta iemaksu kritumu.

Darbinieku atalgojums valsts kapitālsabiedrībās veidojas tāpat kā jebkurā privātā uzņēmumā. Piemēram, jau šodien negatīvās ziņas par to, ka uzņēmumi vairs nevarēs motivēt savus darbiniekus strādāt labāk, maksājot tiem attiecīgas algas, ir pasliktinājusi uzņēmumu rādītājus pirmajā ceturksnī. Šāda darbinieku attieksme padarīs uzņēmumus līdzīgus padomju laika uzņēmumiem, kur darbiniekiem nebija motivācijas strādāt labāk, un uzņēmumu progress bija minimāls.

Kāpēc mēs griba iznīcināt tos, kas ražo, kas pelna un strādā efektīvi?

Ja uzņēmuma vadītāji un darbinieki slikti strādā, ir iespēja zaudēt Latvijas tirgū gan profesionāļu, gan nozares kontekstā. Valsts nedrīkst pieļaut pašu kapitāla – naudas resursu, aizplūšanu uz citām valstīm, kā arī risināt citu valstu nodarbinātības problēmas, radot apstākļus, lai Latvijas darbaspējīgie un profesionālie cilvēki dotos uz ārvalstīm. Valsts nedrīkst atdot sekmīgi strādājošus uzņēmumus ārvalstu investoriem, kas to vien gaida, ka ekonomikas lejupslīdes laikā uzņēmumu vērtībai krītoties, tos būs iespējams lēti iegādāties vai izkonkurēt. Viens no paņēmieniem, kā izkonkurēt veiksmīgi strādājošu uzņēmumu, ir pārvilināt tā vadītāju.

Vienlaicīgi ar šiem grozījumiem Finanšu ministrijā noritēja darbs pie jauna likumprojekta "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu", kurā paredzēts noteikt valsts publiskās pārvaldes institūcijās strādājošo atlīdzības sistēmu un iekļaut arī deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas regulē valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu mēnešalgas apmēru atbilstoši kapitālsabiedrības iedalījumam. Arī šis likumprojekts tika iesniegts Valsts sekretāru sanāksmē, nesaskaņojot tā redakciju ar darba grupas locekļiem, lai, iespējams, apzināti ‘’noraktu’’ ideju par atalgojuma sistēmas sakārtošanu valsts pārvaldē

Papildus informācija:

Atbilstoši 12.03.2009. grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām" ar 2009.gada 1.maiju valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzība jau ir piesaistīta Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kuram var piemērot koeficentu, kurš nedrīkst būt lielāks par 5.

Savukārt, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir ierosinājusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", kas paredz vienotās darba samaksas pamatnostādnes attiecināt arī uz kapitālsabiedrību, kurās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrība ieguvusi izšķirošo ietekmi, valdes locekļiem, nosakot, ka valdes locekļa atlīdzība nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, kuram var piemērot koeficentu, kurš nedrīkst būt lielāks par 5. Valdes locekļa atlīdzības lielumu pārrēķina katru gadu un pārrēķināto atlīdzību sāk izmaksāt ar attiecīgā gada 1.maiju.

Bez tam, likuma "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām" Pārejas noteikumu 29.punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.maijam izdod noteikumus, kuros reglamentē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību lielumu raksturojošos kritērijus un atbilstoši sabiedrības lielumam atlīdzības noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu.

Pamatojoties uz minēto, jāsecina, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma piesaisti Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, kuram var piemērot koeficentu, kurš nedrīkst būt lielāks par 5, vienlaicīgi reglamentē/-ēs likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" un plānotie Ministru kabineta noteikumi, kas tiks izstrādāti līdz 2009.gada 1.maijam, kā arī noteikumi, kuri būs jāizstrādā pēc likuma "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu" pieņemšanas un spēkā stāšanās.

Ņemot vērā spēkā esošos normatīvos aktus, sagatavotos un vēl izstrādājamos normatīvo aktu projektus, un ievērojot juridiskās tehnikas vispārīgos principus, un to, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atkārtoti likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" skatīs 22.04.2009., LDDK ierosināja:
1. likumā "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām" neietvert atsauci uz maksimāli piemērojamo koeficientu, to norādot vienīgi izstrādājamajos Ministru kabineta noteikumos, kas reglamentēs valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību lielumu raksturojošos kritērijus un atbilstoši sabiedrības lielumam atlīdzības noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu;
2. likuma "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām kapitāla daļām" 61.panta trešo daļu izteikt sekojošā redakcijā:
"(3) Valdes locekļa atlīdzības apmērs tiek noteikts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā atbilstoši kapitālsabiedrības iedalījumam. Sabiedrības lielumu raksturojošos kritērijus un atbilstoši sabiedrības lielumam atlīdzības noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu nosaka Ministru kabinets."
4.  likuma "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām" 96.panta otro daļu izteikt jaunā redakcijā un papildināt pantu ar trešo daļu sekojoši:
"(2) Valdes locekļa atlīdzības apmērs tiek noteikts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā atbilstoši kapitālsabiedrības iedalījumam. Sabiedrības lielumu raksturojošos kritērijus un atbilstoši sabiedrības lielumam atlīdzības noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu nosaka Ministru kabinets."
5. Likumprojekta Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (Saeimas nr.1160/Lp.9.) 7.’panta trešās daļas 1.punktu izteikt sekojošā redakcijā:
"1) valdes locekļa atalgojumu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem."
6. 16.12.2003. Ministru kabineta noteikumus Nr. 704 "Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa atlīdzību, valsts vai pašvaldību kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību", kas nosaka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību lielumu raksturojošos kritērijus un atbilstoši sabiedrības lielumam atlīdzības noteikšanai piemērojamo maksimālo valdes priekšsēdētāja "mēneša atlīdzības" apmēru, pārstrādāt pēc būtības, izstrādājot tos pēc principa, sasniegtais rezultāts – uzrādītā uzņēmuma tīrā peļņa, atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem
7. ierosinām spēkā esošajos normatīvajos tiesību aktos, kas reglamentē valsts kapitālsabiedrību amatpersonu atalgojuma jautājumus, terminu "mēneša atlīdzība" aizstāt ar terminu "mēnešalga"
8. Izstrādājot Ministru kabineta noteikumus, ierosinām paredzēt vēl vienu papildu kapitālsabiedrību iedalījumu tādām valsts kapitālsabiedrībām, kas ar likumu atzītas par tautsaimniecībai svarīgiem objektiem, paredzot sekojošus "tautsaimniecībai (vai stratēģiski) nozīmīgo kapitālsabiedrību" lielumu raksturojošos kritērijus, no kuriem vismaz diviem kritērijiem vienlaicīgi jāizpildās:
1) bilances kopsumma "24. milj.latu un vairāk";
2) neto apgrozījumus "40 milj.latu un vairāk";
3) vidējais darbinieku skaits: " 500 un vairāk";

Šādu tautsaimniecībai nozīmīgu izpildinstitūciju locekļu atbildībā ir nodota valstiski nozīmīgu stratēģisku lēmumu pieņemšana, kas būtiski ietekmē vai var ietekmēt arī valsts ekonomiku un valsts budžeta ieņēmumu daļu no uzņēmuma ienākuma nodokļa, PVN nodokļa, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu  u.c. likumdošanā noteikto nodokļu maksājumiem.
9. Likumprojekta Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"(Saeimas nr.1160/Lp.9.) 7.’panta ceturtajā un piektajā daļa vārdu "pilnsapulces" aizstāt ar vārdu "sapulces".

LDDK uzsvēra, ka atalgojuma sistēma jāveido maksimāli stimulējot kapitālsabiedrību, tās likumiskā pārstāvja valdes personā, darbību vērstu, galvenokārt, uz valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldītās mantas efektīvu pārvaldību  peļņas gūšanas nolūkā, valstij pretī dividenžu un likumdošanā noteikto nodokļu veidā iegūstot pēc iespējas lielākus valsts budžeta finanšu līdzekļus.

Pašreizējās likumprojektu redakcijas un spēkā esošā normatīvo aktu bāze, kas reglamentē kapitālsabiedrību amatpersonu atalgojuma jautājumu loku, nestimulē kapitālsabiedrības strādāt orientējoties uz rezultātu, jo atlīdzība amatpersonām ir noteikta, neatkarīgi no plānotā ražošanas rezultāta - izpildes vai neizpildes; ne arī no plānotā ražošanas rezultāta izpildes ar uzviju.

Bez tam, vēršam uzmanību, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības kā privātpersonas darbojas brīvā tirgus ekonomiskas apstākļos, un atkarībā no sasniegtajiem rezultātiem, darba devējam (pašai kapitālsabiedrībai) ir iespējams veidot konkrētai ekonomiskajai situācijai piemērotāku, elastīgāku, motivējošāku prēmēšanas un sociālo garantiju sistēmu, kas atbilst kapitālsabiedrības nākamā gada budžetā paredzētai darbaspēka pirkšanas cenai. Kapitālsabiedrību amatpersonu un darbinieku darba samaksas avots ir pašu (pašas kapitālsabiedrības) nopelnīta, ne aizņemta un ne no citiem ārējiem faktoriem iegūta nauda, tāpēc īpaši akcentējam, ka kapitālsabiedrībās strādājošo darbinieku, t.sk. augsti kvalificētu, pieredzējušu, augstākā līmeņa vadošo speciālistu jeb tā saucamo "atslēgas" darbinieku atalgojuma sistēma vienlaikus ir nesaraujami saistīta ar kapitālsabiedrību pārvaldes institūciju amatpersonu atalgojumu.

Piesaistot valdes locekļu atalgojumu Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, kuram var piemērot koeficentu, kurš nedrīkst būt lielāks par 5, augsti kvalificēti speciālisti "aizplūdīs" pie privāto tiesību jomā konkurējošiem uzņēmumiem.

Tā rezultātā valsts kapitālsabiedrību (kā privāto tiesību subjekta) konkurētspēja salīdzinājumā ar citiem, t.sk. ārvalstu komersantiem, kas darbojas attiecīgajā komercdarbības jomā, būtiski vājinās, tādejādi, vēl vairāk bremzējot valsts tautsaimniecības un ekonomikas attīstību, radot būtiskus miljoniem latu lielus tiešus zaudējumus valsts budžetam. Minētais nekādā veidā nav savienojams ar valsts interesēm, jo īpaši valsts ekonomiskās krīzes apstākļos.

Par LDDK
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK apvieno 48 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas darba devēju organizācijas - nozaru, reģionālās un profesionālās asociācijas un federācijas, kā arī uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem. LDDK biedri nodarbina vairāk kā 33% no Latvijas darbaspēka.
LDDK ir sociālais partneris Saeimai, Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nacionālā līmenī. LDDK veicina sociālā dialoga izveidi pašvaldībās ar trīspusējo konsultatīvo padomju starpniecību. LDDK ir pārstāvēta nacionāla līmeņa komisijās un padomēs, tai skaitā NTSP (Nacionālās trīspusējās sadarbības padome un tās apakšpadomes), tādējādi nodrošinot uzņēmēju viedokļa pārstāvniecību un līdzdalību LR normatīvo aktu izstrādē un pozīciju sagatavošanā ES.
Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā (IOE), Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē (BIAC) pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), kas ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmēju interešu pārstāvis ES institūcijās. LDDK ir pārstāvēta Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās.  

Sīkāka informācija www.lddk.lv