DARBA NESPĒJAS LAPA
dokuments, kas apliecina pārejošu darbnespēju un dod tiesības visiem strādājošajiem saņemt valsts sociālās nodrošināšanas pabalstu. Darba nespējas lapa ir arī juridisks dokuments, kas attaisno neierašanos darbā, un statistikas dokuments ikmēneša saslimstības analīzei darba vietā. Darba nespējas lapu izdod tikai tie ārsti un feldšeri, kuriem ir piešķirtas šādas tiesības. Darba nespējas lapu izsniedz pārejošas darbnespējas konstatēšanas dienā slimību gadījumā, grūtniecības un pēcdzemdību periodā, sakarā ar saslimuša ģimenes locekļa kopšanu, karantīnu, ārstēšanos sanatorijā un kūrortā (ja kārtējais atvaļinājums jau izmantots vai ārstēšanās kursa ilgums sanatorijā pārsniedz atvaļinājuma dienu skaitu), pārcelšanu uz laiku citā darbā tuberkolozes un arodslimību dēļ, kā arī protezēšanas gadījumā, ja slimnieku ievieto protēžu un ortopēdiskā uzņēmuma stacionārā.
Darba nespējas lapu izsniedz par slimības laiku līdz brīdim, kad atjaunojušās darbaspējas vai arī darba ekspertīzes ārstu komisija (DEAK) piešķīrusi invaliditātes grupu. Ārstam ir tiesības vienpersoniski izsniegt darba nespējas lapu katru reizi ne ilgāk par 3 dienām, bet kopumā konkrētajā saslimšanas vai sakropļojuma gadījumā ne ilgāk par 6 dienām. Ārstējošais ārsts pagarina darba nespējas lapu tikai ar galvenā ārsta, attiecīgās ārstniecības iestādes ārstu konsultatīvās komisijas (ĀKK) vai arī ar specializētās nodaļas vadītāja apstiprinājumu.