D vitamīns tavai veselībai: 5 būtiski fakti
Parasti par D vitamīnu runā kaulu veselības un imunitātes kontekstā, taču ir vēl citi svarīgi, bet mazāk zināmi fakti, ko vērts zināt. Tos atklāj “Centrālās laboratorijas” laboratorijas vadītāja ārste Jana Osīte.
Ilgāka sauļošanās nevairo D vitamīna sintēzi ādā
Nav nekāds noslēpums, ka mūsu platuma grādos dzīvojošajiem raksturīgs pārāk zems D vitamīna līmenis, un ne tikai tāpēc, ka piedzīvojam pārāk maz saulainu dienu. Svarīgs ir arī leņķis, kādā saule atrodas virs horizonta, – tam vajadzētu būt virs 45 grādiem, taču Latvijā no oktobra līdz aprīlim saule atrodas zemākā pozīcijā. Tāpēc UVB stari, kas ir nepieciešami D vitamīna sintēzei ādā, sasniedz Zemi nepietiekamā daudzumā. Tas gan nenozīmē, ka, dodoties atvaļinājumā uz siltajām zemēm, vajadzētu cepināties saulē, lai ar steigu atgūtu zaudēto.
“Pēc 15–30 minūtēm D vitamīna veidošanās apstājas, toties ievērojami pieaug risks gūt ādas bojājumus, piemēram, apdegumus, ādas priekšlaicīgu novecošanu un pat vēzi,” skaidro speciāliste.
Pietiekams D vitamīna līmenis nav vēl ideāls
Veicot D vitamīna testu, analīžu pārskatā rezultāti tiek klasificēti, sākot no kritiski zema līmeņa un deficīta līdz pat pietiekamam un optimālam līmenim. “Viens no biežākajiem jautājumiem ir par to, kāda tad ir atšķirība – kāpēc pietiekams rādījums (> 30 ng/ml) tomēr nav ideāls? Pietiekams līmenis nodrošina kaulu veselību, bet optimāls (45–55 ng/ml) tiek saistīts ar mazāku depresijas, vēža, infekciju un hronisku slimību risku,” skaidro daktere
D vitamīns no D vitamīna atšķiras
Tā kā ar uzturu pietiekamu D vitamīna līmeni ir grūti nodrošināt, parasti Latvijas iedzīvotājiem iesaka lietot uztura bagātinātājus. Ir divi galvenie D vitamīna veidi – D₂ (ergokalciferols) un D₃ (holekalciferols). D₂ iegūst no augiem un sēnēm, bet D₃ – no dzīvnieku izcelsmes produktiem vai aļģēm. Tie abi palīdz paaugstināt D vitamīna līmeni asinīs, taču pētījumi rāda, ka D₃ darbojas efektīvāk un saglabājas organismā ilgāk.
“Pērkot uztura bagātinātājus, vajadzētu pārliecināties, vai tas satur D₃ formu, kas ir līdzīgāka tam D vitamīnam, ko mūsu āda pati saražo saules ietekmē. Tādējādi būs vieglāk uzturēt optimālu vitamīna līmeni, it īpaši ziemā, kad nepietiek saules gaismas,” iesaka ārste, piebilstot, ka asinīs tiek noteikts kopējais D vitamīna līmenis – gan D₂, gan D₃.
Autors: Shutterstock.com
D vitamīns uzsūcas lēnām
Salīdzinājumā ar citiem vitamīniem D vitamīna līmenis asinīs paaugstinās lēnāk. Tas vispirms uzkrājas taukaudos un aknās un tikai pēc tam pakāpeniski nonāk asinīs. Turklāt organismam ir nepieciešams laiks, lai uzņemto D vitamīnu pārveidotu tā aktīvajā formā. Tādēļ pirmās izmaiņas analīzēs parasti ir redzamas pēc 2–4 nedēļām.
"Lai sasniegtu optimālu un stabilu D vitamīna līmeni, tas jālieto regulāri 2–3 mēnešus," iesaka eksperte. "Ja vēlies iegūt ticamus rezultātus par terapijas efektivitāti, atkārtotu D vitamīna analīzi vajadzētu veikt ne ātrāk kā pēc 6–8 nedēļām."
D vitamīnu var pārdozēt – kāda ir droša deva?
Lietojot D vitamīnu, ir svarīgi izvēlēties sev piemērotu devu. Pētījumi rāda, ka drošāk un efektīvāk ir lietot nelielas devas katru dienu, nevis visu mēnesim paredzēto daudzumu izlietot vienā reizē. “Lielas vienreizējas devas var šķist ērti lietojamas, taču tās rada straujas D vitamīna svārstības organismā, un senioriem var būt saistītas ar paaugstinātu kritienu un lūzumu risku,” uzsver speciāliste, atgādinot, ka D vitamīns šķīst taukos, tātad uzkrājas organismā, tādēļ to ir iespējams pārdozēt. Tas gan notiek ļoti reti, taču var rezultēties ar nierakmeņu veidošanos un pat nieru bojājumiem. “Noteiktos gadījumos lielo devu D vitamīna lietošana ir pieļaujama, taču tikai ar ārsta ziņu,” atgādina eksperte.
Ieteicamā deva pieaugušajiem ir 800–2000 SV (starptautiskās vienības) dienā, un par drošu tiek uzskatīta deva, kas nepārsniedz 4000 SV dienā. “Labāko devu konkrētajam cilvēkam ir iespējams noteikt, veicot D vitamīna analīzi un konsultējoties ar ārstu,” norāda speciāliste.
Uztura bagātinātājs.
Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
