CITOLOĢIJA
zinātne par šūnu uzbūvi, funkcijām un attīstību. Citoloģija pētī ne tikai šūnas uzbūves un funkciju vispārīgās likumsakarības, bet arī tās pašregulācijas, reprodukcijas, diferencēšanās un evolūcijas likumības. Tā kā šūna ir visu organismu morfoloģiskais, funkcionālais un ģenētiskais pamats, mūsdienu citoloģija pētī šūnu sistemātiski un kompleksi. Tāpēc ar citoloģijas problēmām nodarbojas ne tikai morfologi, bet arī histologi, bioķīmiķi, fiziologi, ģenētiķi u.c. Jaunu, modernu pētīšanas metožu, piem., citoķīmijas, elektronmikroskopijas, audu kultūras izmantošana ļauj vēl dziļāk izpētīt šūnas uzbūvi un funkcijas. Citoķīmiskā pētīšanas metode palīdz noskaidrot šūnu struktūru ķīmisko dabu un vielu sadalījumu šūnā; tā dod arī priekšstatu par vielmaiņas norisēm šūnā. Elektronmikroskopijas ieviešana ļauj izpētīt šūnas struktūru submikroskopisko uzbūvi. Audu kultūras metodi lieto dzīvo šūnu funkciju pētīšanā: šūnas ievieto noteiktā barotnē ārpus organisma un novēro dažādu faktoru ietekmi uz šūnu dzīvības norisēm.
