Circene: Iedzīvotāji vieglprātīgi attiecas pret iespēju mazināt vēža slimības ielaistās stadijās
Rīga, 16.okt., LETA. Iedzīvotāji vieglprātīgi attiecas pret iespēju mazināt vēža slimības ielaistās stadijas, kad palīdzība bieži ir mazefektīva, aģentūrai LETA pauda bijusī veselības ministre un galvenā ginekoloģijas ārste SIA "Dziedniecība" Ingrīda Circene (V).
Viņa informēja, ka katru gadu tiek atklāti apmēram 11 000 vēža saslimšanas gadījumu, un sieviešu vecuma grupā 35-64 gadi biežākā onkoloģiskā saslimšana ir piena dziedzera vēzis. Šī diagnoze ir arī galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis attiecīgajā vecuma grupā.
Circene norādīja, ka tas lielā mērā ir jautājums par pašu cilvēku attieksmi pret savu veselību, un tā Latvijā ir vieglprātīga. Piemēram, tikai 30% sieviešu atsaucas aicinājumam bez maksas apmeklēt valsts apmaksātos onkoloģiskos izmeklējumus, kā arī joprojām ap 35% krūts vēža gadījumu tiek atklāti 3-4.stadijā.
Circene atgādināja, ka krūts vēzis attīstās krūts audos un pirmajās stadijās visbiežāk nekādu sevišķu simptomu nav, tādēļ krūšu kontrole jāveic mērķtiecīgi, pirms radušās jebkādas sūdzības. "Diemžēl krūts vēža skrīninga jomā Latvija ierindojas 3.vietā no beigām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū - aiz mums ir Čīle un Meksika," piebilda ārste.
Viņa uzsver, ka izmeklējumu mērķis ir pēc iespējas ātrāk konstatēt izmaiņas ķermenī. Ja sieviete veidojumu atrod nejauši, tad tā izmēri visdrīzāk ir jau 3-3,5 centimetri vai vairāk. Ja sieviete regulāri katru mēnesi veic pašizmeklēšanu, veidojumus var konstatēt jau ap 2 centimetriem diametrā. Savukārt, lai veidojumus atrastu vēl ātrāk, tiek veikta mamogrāfija. Veicot pirmreizēju nejaušu mamogrāfiju, veidojuma izmērs vidēji ir ap 1,5 centimetriem, bet, veicot to pašu izmeklējumu kā ikgadēju skrīningu, veidojumu var atrast jau, sākot no centimetra diametra.
Circene atgādina, ka katrai sievietei būtiski ievērot vairākus svarīgākos principus. Krūšu pašizmeklēšanu ir vērts sākt jau no 20 gadu vecuma, un tā jāveic regulāri - reizi mēnesī. Savukārt, ja tiek konstatētas jebkādas audu blīvuma izmaiņas, iespējami veidojumi, izdalījumi no krūts gala, ādas vai krūts gala izmaiņas, tajā pašā dienā ir jāpiesakās vizītei pie ārsta, un šo gājienu uz klīniku nekādu iemeslu dēļ nedrīkst atcelt, arī tad, ja konstatētās pazīmes pēkšņi pazudušas, piebilda ārste.
Viņa norādīja, ka sievietēm 35-40 gados vēlams veikt pirmo mamogrāfiju, bet 40-50 gadu vecumā mamogrāfiju vēlams veikt katru otro gadu. "Nevajag ignorēt no Nacionālais veselības dienesta saņemto uzaicinājuma vēstuli uz mamogrāfijas veikšanu. To organizē un apmaksā valsts katru gadu sievietēm, kurām šajā gadā paliek 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66 un 68 gadi. Vizīti mamogrāfijas veikšanai ieteicams pieteikt jau tajā dienā, kad uzaicinājuma vēstule saņemta, jo papīriem ir tieksme pazust, bet to, kas nav acu priekšā, var viegli aizmirst," skaidroja Circene.
Savukārt tām sievietēm, kuras ir saskārušās ar diagnozi krūts vēzis, viņa aicina atbildīgi izturēties pret ārstēšanas procesu, precīzi pildīt sava ārstējošā ārsta norādījumus, noteikti izmantot palīdzību, tostarop psiholoģisko atbalstu, ko piedāvā nevalstiskās organizācijas, kā arī akli nesekot dažādiem mītiem - "mušmires vēzi neārstē, bet valsts kompensējamie medikamenti ir iegādājami visās aptiekās, nevis tikai kādās konkrētās".
Bijusī veselības ministre norādīja, ka neizglītotība un dažādi maldi diemžēl joprojām ir izplatīti sabiedrībā, un tieši smagu slimību diagnozes gadījumos tas var novest pie traģiska rezultāta vai būtiski apgrūtināt ārstniecības procesu. Taču tādā situācijā ir svarīgi, ka pacients kritiski izvērtē informāciju, ko viņš saņem.
