Cīņā pret antibiotiku biežas lietošanas sekām divu gadu laikā ieguldīs 4,4 miljonus eiro
Rīga, 13.aug., LETA. Lai cīnītos pret antibiotiku nepamatotas un biežas lietošanas sekām, divu gadu laikā iecerēts ieguldīt 4,4 miljonus eiro, liecina valdībā apstiprinātais antimikrobiālās rezistences (AMR) ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas rīcības plāns, kuru kopā izstrādājušas Veselības un Zemkopības ministrijas.
Kopumā nākamgad nepieciešami 927 000 eiro, bet 2021.gadā - aptuveni 3,5 miljoni eiro. Šis aspekts gan tikšot vērtēts, valdībai lemjot par nākamā gada un vidējā termiņa budžetu, piebilda Veselības ministrijā (VM).
VM skaidroja, ka antibiotikām ir būtiska nozīme cilvēku un dzīvnieku slimību ārstēšanā, tomēr to bieža un nepamatota lietošana var radīt AMR. Tas nozīmē, ka mikroorganismi kļūst nejutīgi pret antibiotikām un cilvēkam vai dzīvniekam šīs antibiotikas vairs nespēj palīdzēt. Šī iemesla dēļ nepieciešama vienota visu sektoru rīcība, lai nenonāktu tādā situācijā, kāda pastāvēja pirms antibiotiku izgudrošanas, piebilda ministrijā.
Pēc VM paustā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā AMR izplatības rādītāji ir vieni no zemākajiem, arī pašu antibiotiku patēriņš Latvijā ir salīdzinoši mazs. Tajā pašā laikā jāapzinās, ka rezistenti mikroorganismi izplatās pāri valstu robežām, piemēram, cilvēkiem ceļojot, ar pārtiku, tādēļ pastāv risks, ka rezistentie mikroorganismi no valstīm ar augstu AMR izplatību nonāk Latvijā.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, vairākās pasaules daļās AMR izplatība jau sasniegusi satraucošu līmeni, līdz ar to Latvijā jābūt koordinētai un vienotai iestāžu un organizāciju darbībai, lai situācija valstī nepasliktinātos.
Ministrijā skaidroja, ka AMR nav tikai cilvēku veselības, bet arī dzīvnieku veselības jautājums, tāpēc pirmo reizi kopā ar Zemkopības ministriju izstrādāts konkrēts rīcības plāns AMR ierobežošanai saskaņā ar Vienas veselības principu, uzņemoties vienlīdzīgu atbildību par tā īstenošanu. Cilvēku un dzīvnieku veselība ir savstarpēji saistītas, jo slimības tiek pārnestas no dzīvniekiem uz cilvēku un otrādi. Turklāt bieži gan dzīvnieku, gan cilvēku ārstēšanai tiek izmantotas vienas un tās pašas antibiotikas. Tādēļ AMR jomā tiek runāts par Vienas veselības principu, uzsvēra VM.
Rīcības plānā iekļauti konkrēti pasākumi vairākos darbības virzienos. Piemēram, būtiski uzlabot ārstniecības personu, praktizējošu veterinārārstu un dzīvnieku īpašnieku izpratni par atbildīgu un piesardzīgu antibiotiku lietošanu. Nepieciešams arī sabiedrībai skaidrot, piemēram, kādas var būt sekas nepamatotai antibiotiku lietošanai, tai skaitā iekļaujot šos jautājumus skolu izglītības programmā. Piemēram, daļa iedzīvotāju nepareizi uzskata, ka antibiotikas palīdz vīrusu infekciju ārstēšanai. Plānotas arī aktivitātes, lai efektīvāk uzraudzītu antibiotiku patēriņu Latvijā.
Vienlaikus VM norāda, ka ir risinājumi, kas neprasa lielus ieguldījumus, bet ilgtermiņā dod rezultātu, piemēram roku mazgāšana slimību profilakses nolūkos. Svarīga, kā skaidroja ministrija, ir arī infekcijas slimību kontrole un profilakse, jo veselam cilvēkam vai dzīvniekam nav nepieciešams lietot antibiotikas.