Ņemot vērā to, ka medicīniskais personāls nepārtraukti strādā ar pārslodzi, daļu neizbēgami skar "izdegšanas sindroms", turklāt atalgojums nav ne tuvu adekvāts padarītajam, nav izslēgts, ka pacientu saņemtā aprūpe atsevišķos gadījumos var neatbilst iedzīvotāju prasībām, jo mediķiem vairs nav ne laika, ne spēka veltīt papildu laiku pacientiem, atzina Kniksts.

Jau ilgstoši, neatkarīgi no tā, vai ir gripas periods vai tā saucamais "mierīgais laiks", Cēsu klīnikas darbinieku kolektīvs strādā maksimāli, pārsvarā ar pārslodzi. "Bet visam jau ir robežas. Arī braucot ar mašīnu ar pilnu gāzi, kaut kad tas motors nokūpēs," salīdzinājumu aģentūrai LETA minēja Kniksts. Viņš arī norādīja, ka it īpaši kolektīvam nākas strādāt virsstundas atvaļinājumu laikā.

Slodze darbiniekiem esot neiedomājama. Stacionāra darbs notiek ar aptuveni divu mēnešu pārstrādi, arī ambulatoro pakalpojumu saņemšanai cilvēki gaidot garās rindās. Kā norādīja Kniksts, problēma ir arī tajā, ka atsevišķu speciālistu slimnīcai nemaz neesot. Nesen pensijā aizgājis ausu, kakla un deguna ārsts, taču speciālistu, kas būtu gatavs strādāt Cēsu klīnikā, neesot tik viegli atrast.

Aģentūrai LETA Kniksts arī norādīja, ka nebrīnās par to, ka jaunie speciālisti nevēlas strādāt slimnīcā, kas ir ārpus Rīgas, vai pat reizēm aizbrauc strādāt uz ārzemēm, kur par to pašu darbu iespējams saņemt ievērojami augstāku atalgojumu. Kā iemeslu Kniksts minēja to, ka veselības aprūpes nozares budžets ir viens jautājums, bet iekšējais līdzekļu sadalījums - kas pavisam cits.

Ja plānots aptuveni 7 000 000 latu atvēlēt veselības nozarei, bet vien 1 500 000 latu slimnīcām, no kuriem aptuveni 80% tiks novirzīti Rīgas slimnīcām, tad iestādēm, kas paliek reģionos, īsti iespēju nodrošināt labvēlīgu darba vidi nemaz nevarētu būt, apgalvoja Kniksts. "Mēs esam atstāti tādā kā pabērna lomā, viņš atzina. Rezultātā cieš mediķu atalgojums, kā arī iestādes materiāltehniskās bāzes nodrošinājums.

Cēsu klīnika pēdējos gados bijusi spiesta ņemt kredītu bankā, kā arī uz darbaspēka atalgojuma rēķina ietaupīt līdzekļus, lai varētu iespēju robežās atjaunot materiāltehnisko bāzi un iekārtas vispār darbotos, tādējādi nepakļaujot riskam pacientu veselību, norādīja Kniksts. Mediķu atalgojuma jautājums ir viens no sāpīgākajiem faktoriem arī Cēsu klīnikas darbiniekiem, apstiprināja iestādes vadītājs. Lai arī šogad izdevies atrast "dažus latus", ko pielikt darbiniekiem pie algas, tomēr tie situāciju neglābjot un joprojām atalgojums nav pielīdzināms padarītajam.

Medicine.lv jau vēstīja, ka 13 Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām prasījuši nekavējoties uzlabot situāciju veselības aprūpes nozarē, piešķirot adekvātu finansējumu slimnīcu sektoram.

Vēstuli parakstījuši Liepājas, Jelgavas, Ziemeļkurzemes, Jēkabpils un Daugavpils reģionālo slimnīcu vadītāji, kā arī Vidzemes, Kuldīgas, Tukuma, Jūrmalas, Ogres rajona un Dobeles un apkārtnes slimnīcu vadītāji. Ar parakstu atbalstu vēstulē teiktajam paudis arī Cēsu klīnikas vadītājs un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle.

Valmiera, 2.jūl., LETA.
Foto: Pilseta24.lv