Čakša: VM līdz pat šai dienai nezina, kuri ģimenes ārsti piedalījās streikā
Rīga, 10.aug., LETA. Veselības ministrija (VM) līdz pat šai dienai nezina, kuri ārsti piedalījās Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) rīkotajā streikā un kuri nepiedalījās, intervijā aģentūrai LETA teica veselības ministre Anda Čakša.
Viņa norādīja, ka pārmetums, ka ministrija šantažē vai kaut kādā veidā ierobežo ģimenes ārstus, nav pamatots, jo, balstoties uz Streika likumu, skaidri jābūt iezīmētiem cilvēkiem, kas nestrādā. Mūsu uzdevums ir nodrošināt pieejamību, attiecīgi pretī liekot kādu citu pakalpojumu, piebilda Čakša.
Viņa skaidroja, ka VM bija svarīgi saprast, vai streika laikā tiks galā, lai arī Valsts darba inspekcija (VDI) varētu sekot līdzi, lai nekas nenotiek. Bet arī VDI ministrijai sniedza skaidru atbildi, ka neredz streikā saturu, lai vispār varētu iejaukties.
Pēc Čakšas paustā, saistībā ar streiku ir ļoti daudz nianšu, taču ministrija noteikti nemēģina ģimenes ārstus ierobežot, mums vienkārši ir jāievēro legālais rāmis. "Šajā jautājumā ir daudz juridisku nianšu, jo no vienas puses ārsti grib būt darba ņēmēji, bet no otras puses - lai viņus neaiztiek. Tāpat no vienas puses ārsti vēlas, lai streika laikā viņiem maksātu, bet no otras puses streiks paredz to, ka tā laikā netiek veikta samaksa," skaidroja ministre.
Vienlaikus viņa atzina, ka iedzīvotājiem, iespējams, ir maza pieredze ar streikiem, jo Latvijā šāda forma nav tik populāra. Vienlaikus Čakša nedomā, ka šo izteikšanās formu Latvijā vajadzētu attīstīt.
Uz jautājumu, vai streikam bija jānotiek, lai iekustinātu procesus nozarē, ministre skaidroja, ka, ja streiks būtu noticis pagājušā gada oktobrī vai novembrī, tam varētu piekrist, tomēr tagad protesta akcija notiek laikā, kad "sunim vairs palikusi tikai aste" - esam izskatījuši konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu, tāpat Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi nodokļu reformas likumus.
Čakša sacīja, ka patlaban ģimenes ārstu protesta kontekstā vairāk jādomā par saturu un rezultātiem, ko vēlamies sagaidīt no veselības aprūpes sistēmas. "Veselības aprūpe patiesībā jau nav stāsts tikai par ārstiem, tas ir stāsts par katru no mums, kas dzīvo Latvijā un ir šī pakalpojuma saņēmēji," norādīja ministre.
Kā ziņots, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.
Vēlāk protesta akcijas forma tika mīkstināta - kopš 18.jūlija ģimenes ārsti, kuri piedalās šajā akcijā, pieņem ne vairāk kā 20 pacientus dienā, turklāt nevienam pieaugušam pacientam neveic profilaksi. Šādā formā protestu solīts turpināt līdz 1.oktobrim.
Kā aģentūrai LETA iepriekš teica asociācijas vadītāja Sarmīte Veide, ja netiks pildīti solījumi no valdības un VM puses, LĢĀA streiku oktobrī varētu turpināt smagākā formā.
Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt VM piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.
