Čakša: Saglabājas bažas par veselības nozares finansējuma pieaugumu 2019. un 2020.gadā
Rīga, 30.nov., LETA. Veselības aprūpes speciālisti vēlas, lai veselības nozares finansējuma pieaugums nebūtu viengadīgs, bet turpinātu augt arī 2019. un 2020.gadā, šodien pēc tikšanās ar Veselības nozares stratēģisko padomi un nozares galvenajiem speciālistiem aģentūrai LETA sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Politiķe norādīja, ka par nākamo gadu ir mazāk bažu, jo no nozares speciālistiem esot atbalsts tam, ka nākamgad būtiska uzmanība jāpievērš kardioloģijai, neiroloģijai, insultu profilaksei, onkoloģijai, HIV un AIDS ārstēšanai, kā arī retajām slimībām, jo tieši šajās jomās Latvija uz Eiropas fona izskatās slikti. "Tie ir visi radītāji, kas mūs šobrīd Eiropā diemžēl noliek rindas galiņā," piebilda ministre.
Pēc viņas paustā, patlaban redzams, ka, strādājot pie kvalitātes kritērijiem un papildu prasībām, ir iespējams strauji samazināt mātes un bērna mirstību - šogad mātes un bērna mirstības ziņā Latvija var būt "mierīga", tomēr jāturpina sekot līdzi rādītājiem. Līdzīgs darbs, pēc ministres domām, jāveic arī kardioloģijā un onkoloģijā.
Vienlaikus Čakša atzina, ka nākamgad mazāka uzmanība pievērsta garīgajai veselībai, tomēr arī šajā segmentā darbs noteikti iešot uz priekšu, jo Latvijā depresija ir diezgan izplatīta, turklāt arī mirstība no pašnāvībām ir augstā līmenī.
Tāpat joprojām nozarē ir satraukums par cilvēkresursiem, jo, kaut arī redzams, kādi profesionāļi pietrūkst, nav skaidrs vai būs iespējams šos cilvēkus atgūt publiskajā sektorā un nozarē kopumā, piebilda ministre.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris apstiprināja, ka lielākais satraukums ir par 2019. un 2020.gadu, jo pašreizējajos valdības plānos šajos gados vairs būtisks finansējuma pieaugums veselības aprūpes nozarei nav plānots, turklāt procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) esot redzams pat finansējuma kritums. "Tas ir slikti, un tā tam nevajadzētu būt," uzsvēra Keris.
Viņš norādīja, ka nav skaidrs, kas notiks pēc nākamā gada Saeimas vēlēšanām, tāpēc ārkārtīgi svarīgi, lai vismaz Veselības aprūpes finansēšanas likumā tiktu nostiprināts, ka nozares finansējumam jāpieaug līdz 4% no IKP 2020.gadā. "Es ļoti ceru, ka otrajā lasījumā tas tā arī tiks pieņemts," piebilda Keris.
Pēc Kera paustā, 2018.gadā viss ir vairāk vai mazāk tā, kā bija norunāts, tostarp darba samaksas finansējuma pieaugumā iekļauts arī papildu finansējums ģimenes ārstu praksēm.
Kā ziņots, nākamā gada finansējums veselības nozarei sasniegs 1,01 miljardus eiro un tas būs lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Papildu pieejamais finansējums tiks ieguldīts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, kā arī ārstniecības personu atalgojuma konkurētspējas palielināšanai.
