Rīga, 24.jūl., LETA. Patlaban galvenais veselības aprūpe dabūt papildu finansējumu, lai nepieļautu, ka citas veselības aprūpes jomas piedzīvo mikroķirurģijas likteni, kad valsts pati nespēj pakalpojumu nodrošināt un pērk to no privātā sektora, aģentūrai LETA teica veselības ministre Anda Čakša.

Komentējot to, ka pretēji Valsts kontroles (VK) ieteikumiem Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) izsludinājusi iepirkumu par mikroķirurģijas pakalpojumu nodrošināšanu ārpakalpojumā, ministre skaidroja, ka visi Latvijas mikroķirurgi strādā privātajā sektorā un patlaban ko mainīt būtu ļoti grūti. "To vajadzēja darīt tad, kad viņi teica, ka ies prom no valsts sektora, ja netiks atrasts finansējums," piebilda Čakša.

Pēc viņas teiktā, lai Austrumu slimnīca, kas veic dažādas sarežģītas operācijas, kur nepieciešama mikroķirurgu palīdzība, varētu nodrošināt šo pakalpojumu, viņiem tas ir jāiegādājas, jo konkurētspējīgu atalgojumu šajā jomā strādājošajiem valsts sektorā pagaidām nav iespējams nodrošināt.

Par Austrumu slimnīcas pausto, ka nākamgad paredzētais medicīnas darbinieku algu kāpums ļauj prognozēt, ka, iespējams, speciālisti no privātā sektora varētu pieteikties darbam slimnīcā un mikroķirurģijas pakalpojumi vairs nebūtu jāiegādājas ārpakalpojumā, Čakša norādīja, ka nav tik optimistiska, jo esot jāsaprot, ka šī sistēma jau pēc būtības pastāv ļoti ilgi.

Čakša atgādināja par kādu plaši izskanējušu gadījumu, kad Austrumu slimnīca meklēja pieredzējušu mikroķirurgu, kurš būtu gatavs strādāt par vidēji 700 eiro mēnesī lielu algu. Atalgojums bija ironisks, ņemot vērā, ka privātajā sektorā mikroķirurgs saņem piecas līdz septiņas reizes lielāku atalgojumu, piebilda ministre.

Vienlaikus viņa skaidroja, ka šī iepirkuma gadījumā būtiski pakalpojumu nopirkt par labāko iespējamo cenu, nevis pārmaksāt, ko savā ziņojumā norādījusi arī VK.

Kā ziņots, pretēji VK ieteikumiem RAKUS atkal izsludinājusi iepirkumu par mikroķirurģijas pakalpojumu nodrošināšanu ārpakalpojumā.

Lai veicinātu valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu un sniegtu pacientiem kvalitatīvus plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas veselības aprūpes pakalpojumus, VK aicināja RAKUS veikt vispusīgu un padziļinātu mikroķirurģijas jomas izvērtējumu un pakalpojumu pašizmaksas analīzi, tostarp izvērtējot slimnīcas iespējas atteikties no mikroķirurģijas speciālistu iepirkuma ārpakalpojumā.

Kā liecina IUB informācija, Austrumu slimnīca 2014.gadā izsludināja līdzīgu iepirkumu par 4,5 miljoniem eiro. Iepirkums tika organizēts, lai nodrošinātu sertificētu ārstu pakalpojumus mikroķirurģijas programmas un citu mikroķirurģijas pakalpojumu nodrošināšanu trīs gadu garumā, un tajā pieteicās tikai viens pretendents - Mikroķirurģijas centrs.

Austrumu slimnīcas pārstāvis Mārtiņš Vilcāns skaidroja, ka mikroķirurģijas pakalpojumu sniegšana pacientiem ir ļoti svarīga un vajadzīga, bet pagaidām slimnīca ar saviem resursiem nespējot pati nodrošināt mikroķirurģijas pakalpojumus. Vilcāns norādīja, ka pašreizējais iepirkuma līgums atšķirībā no iepriekšējā tiks slēgts uz vienu gadu, kura laikā ir plānots piesaistīt speciālistus ar nepieciešamo kvalifikāciju darbam slimnīcā.

Brūču un izgulējumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Olafs Libermanis iepriekš pauda viedokli, ka iepirkums tiekot organizēts Mikroķirurģijas centra interesēs. Arī VK savā ziņojumā norādīja, ka noslēgtais līgums par maksas pakalpojumu sniegšanu Mikroķirurģijas centram Austrumu slimnīcai nav ekonomiski izdevīgs.

IUB pagājušajā nedēļā saņēma sūdzību no SIA "Brūču klīnika", kuras īpašnieks ir Libermanis. Pagaidām lēmums par sūdzību vēl nav pieņemts.

"Firmas.lv" dati liecina, ka pērn Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centra apgrozījums bija 2,23 miljoni eiro, kas bija par 6% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa bija 223 325 eiro. Uzņēmums apmēram vienādās daļās pieder sešiem mikroķirurgiem.