Čakša: Iedzīvotāji nedomā par savu veselību pēc desmit vai divdesmit gadiem
Rīga, 28.nov., LETA. Latvijas iedzīvotāji nedomā par to, kas ar viņiem notiks pēc desmit vai divdesmit gadiem, šodien preses konferencē par Veselības ministrijas (VM) un pašvaldību īstenotajiem projektiem veselības veicināšanas un slimību profilaksei sacīja veselības ministre Anda Čakša.
Viņa uzsvēra, ka iedzīvotāju ikdienas paradumu mainīšana varētu ilgtermiņā uzlabot iedzīvotāju kopējo veselību, kā arī ietaupītu finansējumu, kas paredzēts slimību ārstēšanai.
Čakša sacīja, ka, protams, ir viegli aiziet uz aptieku pēc zālēm vai pēc palīdzības pie ārsta, taču veselības uzlabošanai svarīgi mainīt iedzīvotāju dzīvesveidu, lai novērstu hroniskas un cita veida saslimšanas.
Pēc Čakšas paustā, lai uzlabotu savu veselību, iedzīvotājam jāpārvar savs slinkums, tāpēc VM un pašvaldībām jāstrādā pie tā, kā motivēt cilvēku izmantot viņam pieejamo infrastruktūru, kā arī mainītu ikdienas dzīves paradumus.
Ministre uzsvēra, ka jāmaina tādi paradumi kā smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, kā arī neveselīgs un mazkustīgs dzīvesveids.
Kā informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Neinfekcijas datu analīzes un pētījumu nodaļas vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule, Latvijā būtiska problēma ir jaundzimušo zemais paredzamais mūža ilgums. Ja Eiropas Savienībā (ES) vidējais jaundzimušā mūža ilgums ir 81 gads, tad Latvijā – tikai 75 gadi.
Vienlaikus Pudule uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāju vidū ir lieta atšķirība starp mūža ilgumu ir sievietēm un vīriešiem. Zēna vidējais paredzamais mūža ilgums ir 70 gadi, savukārt meitenēm - 80 gadi. Tā ir ļoti liela atšķirība, īpaši ņemot vērā, ka skandināvu valstīs šī atšķirība mērāma divos vai trīs gados, piebilda SPKC analītiķe.
Pēc viņas paustā, Latvijā galvenie nāves cēloņi joprojām ir sirds un asinsvadu slimības (57%) un ļaundabīgie audzēji (21%). Turklāt no sirds un asinsvadu slimībām mirušo iedzīvotāju skaits ir gandrīz divas reizes lielāks nekā ES. Dinamika šo slimību ārstēšanā gan esot pozitīva.
Pudzule informēja, ka Latvijā nopietna problēma ir arī priekšlaicīga nāve iedzīvotājiem vecumā līdz 64 gadiem. Ja ES, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, priekšlaicīgi bojā iet 184, tad Latvijā - 369 iedzīvotāji.
Pēc SPKC analītiķes paustā, liela daļa iedzīvotāju iet bojā arī dažādu ārējo cēloņu dēļ. Visbiežākais ārējais nāves cēlonis joprojām ir pašnāvības, tam seko transporta negadījumi, nejauša saindēšanās, vardarbība un noslīkšana.
