Čakša: E-veselība ir "smags mantojums", taču mēs darām visu sistēmas efektīvai ieviešanai
E-veselības sistēma ir "smags mantojums", bet mēs darām visu, lai sistēma kļūtu arvien labāka, aģentūrai LETA sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Viņa atzina, ka e-veselības sistēmas ieviešana ir bijis "smags mantojums", jo to bija grūti ieviest un panākt, ka tā strādā, turklāt bija jārēķinās ar to, ka 21.gadsimtā bez IT sistēmām nevar dzīvot, jo nepieciešams nodrošināt caurspīdīgumu un sabiedrības pieprasīto atskaitīšanos par finansējuma izlietošanu.
Čakša uzskata, ka jebkuru jautājumu, tostarp par e-veselību, var pagriez tā, ka kaut kas nav labi, kā arī vienmēr var ieņemt dažādas pozīcijas, tomēr viņa ir pārliecināta, ka ar e-veselības sistēmu jāsāk strādāt, kā iecerēts no nākamā gada 1.janvāra.
Uz pārmetumiem par to, ka e-veselībā nav pieejas māsām, kā arī rezidenti nevar izrakstīt receptes, ministre norādīja, ka gan medicīnas māsas, gan rezidenti tiek klāt e-veselības sistēmai, tomēr jautājums ir par šo mediķu tiesībām, proti, ko viņi e-veselības sistēmā var darīt.
"Mēs no vienas puses sakām, ka lēmumu pieņem ārsts un darīt var tikai ārsts, bet no otras puses sakām, kāpēc viņi to nevar darīt sistēmā. Bet sistēma patlaban ir izveidota pēc tā, kādi ir likumi un tiesību akti," norādīja ministre, vienlaikus piebilstot, ka e-veselības sistēmā nav nekādas novirzes no tā, kā tas ir likumos.
Pēc ministres paustā, ir "mazliet jocīgi", ka nepārtraukti tiek runāts par to, ka e-veselībā nav tā, kas normatīvos nemaz nav paredzēts. "Ja viņš [rezidents] ir reģistrēts kā, piemēram, stažieris, viss ir atkarīgs no viņa lomas. Datorsistēma prasa cilvēka lomu, un jebkuram nepiešķir šo lomu. Ja jaunais ārsts ir reģistrēts Veselības Inspekcijā un visi reģistri viņu atpazīt, viņš var visu to darīt. Runa ir par lomu," skaidroja Čakša.
Vienlaikus viņa norādīja, ka, uzklausot ārstus, rezidentus un augstskolu pārstāvjus, patlaban e-veselības sistēmas ieviešanas trešajai kārtai pievienoti uzlabojumi sistēmas piekļuvei gan rezidentiem, gan māsām.
Kā ziņots, e-veselības sistēmā rezidenti nevar izrakstīt receptes, kā rezultātā nespēj ārstēt savus pacietus, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Viņš norādīja, ka visvairāk no šī lieguma rezidentiem strādāt ar sistēmu cieš slimnīcas, kurās rezidenti galvenokārt strādā, turklāt nereti brīvdienās, sestdienās un svētdienās lielākais darbs slimnīcā gulstas tieši uz rezidentu pleciem. Ārsti šajā laikā nestrādā, taču, tā kā rezidents nedrīkst izrakstīt recepti, viņam savs pacients jāpalaiž mājās bez ārstēšanas.
Kā ziņots, patlaban e-veselības sistēmas lietošana ārstniecības iestādēm un aptiekām ir brīvprātīga. Darbnespējas lapas un kompensējamo zāļu receptes var izrakstīt gan elektroniski, gan uz papīra veidlapām. Obligāta e-veselības sistēmas lietošana ārstniecības personām un farmaceitiem ir jāsāk no nākamā gada 1.janvāra.
LETA