BRONHI
elpvada sazarojumi, pa kuriem cirkulē gaiss. Elpvads 4. krūšu skriemeļa līmenī sadalās 2 galvenajos bronhos . Labais galvenais bronhs ir īsāks, platāks un iet stāvāk, tāpēc lielākā daļā ieelpotā gaisa nonāk labajā plaušā. Kreisais galvenais bronhs ir garāks, šaurāks un atzarojas gandrīz taisnā leņķī, tāpēc kreisajā plaušā nonāk mazāk gaisa. Ieejot plaušās, bronhi sadalās atbilstoši plaušu daivām (labajā plaušā 3, kreisajā 2) par daivu bronhiem, kas pakāpeniski sazarojas arvien sīkāk, izveidojot t.s. bronhu koku.
Bronhus, kuru diametrs nepārsniedz 1 mm, sauc par bronhioliem. Tie ieiet plaušu daiviņās un tur veido bronhiolu gala zarus, kuru sienās ir pūslīšveida izspīlējumi - alveolas. Tās kopā ar šiem zariem ir elpošanas orgānu sistēmas respiratoriskā daļa. Bronhu sienu skeletu veido nepilni skrimšļu gredzeni, kas neļauj bronhiem saplakt un tā nodrošina nepārtrauktu gaisa plūsmu. Bez tam bronhu sienās atrodas gludās muskuļšūnas; tām ilgstoši saraujoties, rodas bronhu spazmas, kas var novest līdz pat bronhiālajai astmai. No ārpuses bronhus sedz saistaudi, no iekšpuses - gļotāda ar skropstiņepitēliju, kas, bronhiem sazarojoties, pakāpeniski kļūst arvien zemāks. Skropstiņepitēlijs visā bronhu garumā attīra gaisu, aizturot gaisa putekļus u.c. sīkas daļiņas. Att.
