Bijusī NMPD direktore: Latvijas mediķu darba samaksas sistēmā valda haoss
Patlaban Latvijā mediķu darba samaksas sistēmā ir haoss, un to nepieciešams sakārtot, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda bijusī dienesta direktore Sarmīte Villere.
Villere norādīja, ka valstī jābūt sistēmai, kur katrs atkarībā no savām kompetencēm, darba sarežģītības un riskiem saņem atbilstošu atalgojumu.
Nereti Villerei nākoties dzirdēt, ka NMPD ir lielas algas, taču viņa tam nepiekrīt. "Dzirdot, ka kādā no reģionālajām slimnīcām neirologam tiek piedāvāti 500 eiro par dežūru, man rodas jautājums, kāpēc mani NMPD ārsti nevarētu saņemt 500 eiro par dežūru? [..] Mēs dzirdam, ka Rīgas Dzemdību namā mediķi un vēl kāda cita grupa sāk kliegt, ka viņiem ir par maz, un šiem mediķiem kaut ko pametam, bet kā ar pārējiem?" retoriski jautāja Villere.
Viņa norāda, ka NMPD mediķu šķietami lielākais atalgojums saistīts ar to, ka, ja cilvēki normāli strādā astoņas stundas dienā un piecas dienas nedēļā, vidēji 160 stundas, tad NMPD mediķis strādā 240 stundas.
Šī gada jūlijā stājās spēkā grozījumi Ārstniecības likumā, kas paredz, ka "normālais pagarinātais darba laiks" nevar pārsniegt 55 stundas, bet koeficents darba samaksai par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, tika noteikts 1,1, bet Villere norāda, ka, kaut arī ideja ir laba, tā ir finansiāli diezgan izkropļota.
Bijusī NMPD vadītāja neilgi pirms pameta amatu, pētījusi, kā grozījumu ietekme izskatās naudas izteiksmē, un secinājusi, ka piemaksa ir neliela. Dienesta mediķi par "normālo pagarināto darba laiku" saņēma papildus no 39 centiem līdz 22 eiro, kas bija maksimums, skaidroja Villere.
Viņa atzina, ka pakāpeniski atgriešanās pie normālā darba laika ir sākusies, tomēr paralēli jāceļ arī darba samaksa, jo Ārstniecības likuma grozījumos noteiktais koeficients neko diži neatrisinot.
Villere skaidroja, ka necilvēcīgās darba stunda ir viens no iemesliem, kāpēc NMPD mediķi izdeg. "Pagarinātais normālais darba laiks tika pieņemts 2009.gadā, un, ilgstoši strādājot, it īpaši Rīgā, kolēģi tiešām izdeg. Viņi arī kļūst neiecietīgi pret pacientiem," piebilda Villere.
Viņa norādīja, ka NMPD sūdzības pārsvarā tiek rakstītas nevis par kvalitāti, bet par komunikāciju. "Tas ir stāsts par mediķi, kurš ir pārguris, kuram ir dusmas par to, ka pacients viņu izsaucis hipertensijas vai augstas temperatūras gadījumā. Briesmīgs apburtais loks - no viena gala jāsāk to sakārtot. Ja mediķis nav paēdis, izgulējies un atpūties, viņš savam pacientam neko labu nevar dot," izteicās Villere.
Jau ziņots, ka pēdējo dienu amatā Villere aizvadīja 25.augustā. Viņa aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka izlēmusi pamest dienesta direktores amatu, jo progress NMPD neesot noticis nepietiekami strauji.
LETA
Foto: LETA
