Krimināllietu, kurā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzēta bijusī Jelgavas poliklīnikas vadītāja Anna Zīverte, Jelgavas tiesa turpinās skatīt 16.jūnijā, aģentūru LETA informēja Jelgavas tiesas pārstāve Sanita Grinšpone.

Krimināllietā pabeigta liecinieku nopratināšana. Lai gan bija paredzēts krimināllietu šonedēļ skatīt trīs dienas pēc kārtas, tomēr rīt paredzētā tiesas sēde nenotiks, jo Zīvertes advokāts lūdzis tiesu dot laiku sagatavoties aizstāvības pozīcijas paušanai, skaidroja Grinšpone.

Šo lietu Jelgavas tiesa sāka skatīt vakar.

Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurora Pāvela Sondora nolasītā apsūdzība Zīvertei pamatā balstīta iepriekš Valsts kontroles (VK) konstatētajās nepilnībās, kas atklājās SIA "Jelgavas poliklīnika" revīzijas laikā. Apsūdzība uzskata, ka līdz ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ir notikusi pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļu izšķērdēšana lielos apmēros, un radītie zaudējumi aprēķināti 21 974 eiro apmērā.

Zīverte atzina, ka apsūdzības saturs viņai ir saprotams, bet viņa savu vainu noliedza.

Zīvertes advokāts Rinalds Bušs no zvērinātu advokātu biroja "Rode un partneri" pirms lietas skatīšanas apšaubīja prokurora pievienoto prasību par 21 974 eiro zaudējumu piedziņu valsts interesēs par labu SIA "Jelgavas poliklīnika", jo viņa ieskatā sabiedrība ar ierobežotu atbildību pat tad, ja tā ir pašvaldības kapitālsabiedrība, nepārstāv valsts intereses un lietā nav noteikts cietušais. Advokāts lūdza tiesu izvērtēt piedziņas prasījuma pievienošanu lietas materiāliem.

Prokurors tam iebilda, skaidrojot, ka pašvaldība ir valsts struktūra, tāpēc pašvaldības kapitālsabiedrība tomēr esot saistāma ar valsts interesēm, tādējādi cietušais nav jānosaka, jo cietušas arī valsts intereses, ko pārstāv prokuratūra.

Tiesa noraidīja advokāta lūgumu, pamatojot, ka zaudējumu piedziņas prasība bijusi pievienota lietas materiāliem vēl pirms tās nodošanas tiesai, nevis atsevišķi, tiesa to saņēmusi kā kopumu. Tāpēc šāda prasība nav jāizvērtē pirms lietas skatīšanas, jo tā tiks izvērtēta, tiesai gatavojot spriedumu.

Šodien sēdē liecināja bijušie un pašreizējie SIA "Jelgavas poliklīnika" darbinieki. Pirmā lieciniece bija kādreizējā galvenā grāmatvede, kura pastāstīja, ka viņai galvenokārt bijusi jāpārbauda saņemto čeku atbilstība ar norakstāmo līdzekļu summām, neizvērtējot tēriņu lietderību. Līdzekļu norakstīšana notikusi atbilstoši uzņēmuma iekšējiem nolikumiem.

Viņa pastāstīja, ka arī pati bijusi divos ārzemju pieredzes apmaiņas komandējumos. Lieciniece norādīja, ka pretrunīgo skaidrojumu, iespējams, radījis tas, ka pavirši bijis definēts ārzemju brauciena rīkošanas iepirkums, kurā fiksēta "ārstniecības personāla brauciena" rīkošana, lai gan precīzāk būtu bijis "ārstniecības iestādes personāla brauciens".

Taujāta, kādu pieredzi viņa braucienos guvusi, bijusī grāmatvede atzina, ka viņai neesot bijušas pietiekamas valodas zināšanas, tāpēc varbūt viņai personīgi tas brauciens neesot izrādījies tik noderīgs kā kolēģiem. Taujāta, kā viņa saprot jēdzienu "pieredzes apmaiņa", bijusī grāmatvede pauda, ka tas nozīmējot "redzēt, kā dzīvo un strādā citās valstīs".

Viņu neesot izbrīnījusi, piemēram, gliemežu pannas iegāde, jo poliklīnikas telpās bijusi kafejnīca, kurai tika gādāts aprīkojums. Savukārt kaklasaišu, kosmētikas, tostarp smaržu, iegādi viņa saistīja ar estētikas medicīnas nodaļu, kura nodarbojusies ar medicīnisko kosmētiku.

Saistībā ar Zīvertes degvielas tēriņiem bijusī galvenā grāmatvede pastāstīja, ka uzņēmuma valdes locekle pēc statusa nebija darba ņēmēja, tāpēc viņas pienākumu izpilde bijusi pastāvīga, ieskaitot atvaļinājumus vai darba nespējas periodu, kurš turklāt bijis saistīts ar bērna slimošanu, nevis ar pašas Zīvertes slimošanu. Poliklīnikas vadītāja lietojusi degvielas karti saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar atbilstošu degvielas mazumtirgotāju.

Kaut arī grāmatvede vairākkārt pauda, ka visi apjomīgie līgumi SIA "Jelgavas poliklīnika" slēgti iepirkumu procedūru rezultātā ar attiecīgo iepirkuma konkursa uzvarētāju, viņu neesot izbrīnījusi regulāra nepieciešamība pēc lietišķām biznesa pusdienām vai vakariņām it kā ar varbūtējiem sadarbības partneriem vai klientiem.

Līdzīgi vakar un šodien liecināja arī citi tā laika Jelgavas poliklīnikas darbinieki.

Kā ziņots, Zemgales tiesas apgabala prokurors, nododot lietu tiesai, apgalvoja, ka apsūdzētā persona izdarīja tādus noziegumus, par kuriem paredzēta atbildība Krimināllikuma 318.panta 2.daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim) un 179.panta 3.daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim), kā arī 217.panta 2.daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim).

Šajos pantos bargākais sods attiecīgajā redakcijā var būt brīvības atņemšana līdz 15 gadiem.

Prokurors lietā pieteicis nodarītā kaitējuma kompensāciju valsts interesēs 21 973 eiro apmērā.

Iepriekš prokuratūra paziņojumā presei norādīja, ka pēc Valsts kontroles (VK) veiktās revīzijas materiāliem SIA "Jelgavas poliklīnika" par laiku no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim sāktajā kriminālprocesā prokurors pie kriminālatbildības saucis kādu "Jelgavas poliklīnikas" valsts amatpersonu par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, piemērojot drošības līdzekli - noteiktas nodarbošanās aizliegumu.

Prokuratūra uzskata, ka valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, tīši, pretēji dienesta interesēm, mantkārīgā nolūkā, prettiesiski izlietoja uzņēmuma līdzekļus, proti, izdeva rīkojumus un veica pirkumus, kas radījuši būtisku kaitējumu valsts varai, pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm, izraisot smagas sekas, nodarot mantisko kaitējumu vairāk nekā 15 443 latu (21 973 eiro) apmērā.

Pati Zīverte 2015.gada februāra sākumā iesniegusi atlūgumu veselības stāvokļa dēļ.

VK mājaslapā atrodamā informācija par veikto revīziju liecina, ka par Jelgavas poliklīnikas finanšu līdzekļiem personiskajām vajadzībām ir iegādātas preces, kuras nav nepieciešamas poliklīnikas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, par kopējo summu ne mazāk kā 1844 lati (2624 eiro). Tāpat konstatēts, ka Latvijā un komandējumos ārzemēs ir veiktas norēķināšanās par ēdināšanas pakalpojumiem un alkoholiskajiem dzērieniem personiskajām vajadzībām par kopējo summu 3369 lati (4794 eiro).

VK revīzijā arī secinājusi, ka par kapitālsabiedrības finanšu līdzekļiem atvaļinājuma un darba nespējas laikā iegādāta degviela par 199 latiem (283 eiro) darba automašīnas izmantošanai privātām vajadzībām. VK secinājusi, ka, nelikumīgi nosūtot komandējumos poliklīnikas darbiniekus, kuri nav ārstniecības personas un no kuru darba pienākumiem neizriet nepieciešamība apgūt ārzemju pieredzi aktuālos medicīnas jautājumos, ir prettiesiski izlietoti kapitālsabiedrības nauda 8871 lata (12 622 eiro) apmērā.

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka Zīverte apmaksājusi vakariņas smalkākajos Latvijas un Eiropas restorānos, iepirkusies greznākajos pasaules veikalos un devusies ceļojumos uz iecienītākajiem galamērķiem, taču par pārkāpumiem tikusi sodīta vien ar rājienu un nelielu algas samazinājumu uz trim mēnešiem. Zīverte, piemēram, no poliklīnikas kases kādā Puertoriko galvaspilsētas Sanhuanas turīgāko tūristu iecienītā restorānā "Mortons the Steakhouse" iztērējusi vairāk nekā 700 dolāru. Dokumentos teikts, ka šīs maltītes laikā viņa ar Vācijas un Latvijas ekspertiem esot pārrunājusi urīna nesaturēšanas jautājumus.

LETA