Diabēta ārstēšana Latvijā nenotiek saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām, tādēļ slimība netiek ārstēta savlaicīgi un efektīvi, kas izraisa ar diabētu saistīto smago komplikāciju, piemēram, sirds un asinsvadu slimību, attīstību, palielina ārstēšanas izmaksas un priekšlaicīgu mirstību, nonākot pretrunā Sabiedrības veselības pamatnostādnēs izvirzītajiem mērķiem, teikts vairāku sabiedrisko un profesionālo organizāciju vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājam Andrim Bērziņam, veselības ministram Hosamam Abu Meri un Nacionālajam veselības dienestam.

Vēstules autori norāda, ka diabēta pacientu skaits Latvijā strauji pieaug un pēdējos gados sasniedzis 100 000. Tomēr, neraugoties uz to, diabēta ārstēšana Latvijā diemžēl neatbilst Eiropas un starptautiskajām vadlīnijām. Šīs vadlīnijas diabēta pacientu ārstēšanā paredz izmantot efektīvas terapijas jau slimības agrīnās stadijās, turpretī Latvijā spēkā esošie nosacījumi paredz pacientiem vispirms nozīmēt mazāk efektīvus medikamentus. Tas nesniedz nepieciešamo ārstēšanas rezultātu un nenovērš ar diabētu saistīto smago komplikāciju – nieru, acu, sirds un asinsvadu slimību attīstību, tādējādi palielina diabēta pacientu ārstēšanas izmaksas, kā arī priekšlaicīgu mirstību.

Tas ir pretrunā “Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam” izvirzītajam mērķim Latvijā samazināt priekšlaicīgu mirstību. Priekšlaicīgas mirstības galvenais cēlonis Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības. Savukārt 2. tipa cukura diabēts ir saistīts ar 2 - 4 reizes augstāku sirds un asinsvadu slimību risku un, kā liecina statistika, vairāk nekā puse cilvēku ar 2. tipa cukura diabētu mirst tieši sirds un asinsvadu slimību dēļ. Komplikācijas un priekšlaicīgu mirstību ir iespējams mazināt, diabēta pacientiem savlaicīgi nodrošinot efektīvu terapiju, teikts vēstulē.

Vēstules autori akcentē – jo vēlāk diabētu atklāj, jo vairāk komplikāciju rodas un attiecīgi kļūst sarežģītāka un dārgāka to ārstēšana. Starptautiskie dati liecina, ka komplikācijas diabēta ārstēšanas izmaksas palielina 4 reizes. Savukārt sirds un asinsvadu slimību ārstēšana veido no 20% līdz 49% no kopējām tiešajām 2. tipa cukura diabēta ārstēšanas izmaksām. Tāpat ir secināts, ka vidējās gada izmaksas vienam 2. tipa cukura diabēta pacientam ar sirds un asinsvadu slimībām ir par 112% augstākas, ar koronāro artēriju slimību – par 107% augstākas, ar sirds mazspēju – par 59% augstākas un ar insultu – par 322% augstākas nekā 2. tipa cukura diabēta pacientiem bez sirds un asinsvadu slimībām.

Vēstules autori atgādina, ka šā gada 18. septembrī notika ekspertu seminārs "Diabēta efektīva ārstēšana – piemērs sociālekonomiskā sloga mazināšanai". Eksperti seminārā uzsvēra, ka saslimstības ar diabētu palielināšanās un nepieciešamība novērst turpmāku pacientu skaita pieaugumu prasa neatliekamu un saskaņotu rīcību, kas rezultētos gan labākā veselības iznākumā, gan samazinātu sociālekonomisko slogu valsts budžetam un sabiedrībai. Lai to panāktu, ir jāveicina savlaicīga diagnostika, jāpaaugstina speciālistu pieejamība, jāpalielina ārstēšanas efektivitāte, nodrošinot pacientiem jaunākos medikamentus saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām, sevišķi slimības agrīnā stadijā un diabēta pacientiem ar augstu citu smagu slimību risku.

Organizācijas vēstulē pauž gandarījumu par veselības ministra Hosama Abu Meri apņēmību pārskatīt kompensējamo zāļu sarakstu ar mērķi to atbrīvot no neefektīviem medikamentiem un aizstāt ar efektīviem, novēršot nelietderīgu budžeta līdzekļu tērēšanu, kā tas ir diabēta pacientu ārstēšanā, kur, “lietojot Eiropas vadlīnijām neatbilstošas terapijas, tiek iztērēts ievērojams apjoms līdzekļu bez būtiska veselības ieguvuma”.

Vēstules autori aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izskatīt diabēta pacientu ārstēšanas neatliekamu uzlabošanu, palielinot arī valsts budžeta līdzekļu ieguldīšanas efektivitāti, kā arī aicina atbalstīt papildu finansējuma piešķiršanu 2024. gada budžetā, lai diabēta pacientu ārstēšana notiktu saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām.

Vēstuli parakstījusi Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane, Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Geldnere, Latvijas Bērnu un jauniešu diabēta biedrības vadītāja Landa Jaunzema, pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO politikas koordinatore Iveta Neimane, Latvijas Senioru kopienu apvienības valdes locekle Barba Girgensone, Sirds veselības veicināšanas alianses vadītājs Romualds Ražuks.