Bērnu psihiatru trūkuma dēļ rindā uz konsultāciju nākas gaidīt pat gadu
Rīga, 7.maijs, LETA. Bērnu psihiatru trūkuma dēļ rindā uz konsultāciju pie šī speciālista pacientiem nākas no sešiem mēnešiem līdz pat gadam, šodien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē informēja uzaicinātie psihiatri.
Kā sacīja Veselības ministrijas (VM) galvenais speciālists psihiatrijā, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds, bērnu psihiatrijā vērojams katastrofāls speciālistu trūkums, kā rezultātā veidojas garas rindas. Tā, pēc Tērauda paustā, nav tikai Latvijas problēma, jo speciālistu trūkums vērojams arī Igaunijā, tomēr Latvijā problēmas speciālistu nodrošinājumā ir lielākas.
Tērauds atgādināja, ka patlaban bērnu psihiatra apakšspecialitāte pārstrukturētā par pamatspecialitāti, samazinot rezidentūras ilgumu no astoņiem līdz četriem gadiem, kā arī VM katru gadu finansēs sešas šīs specialitātes vietas. Tērauds izteica cerību, ka pēc diviem un trīs gadiem jaunie bērnu psihiatri jau varēs sākt konsultēšanu, bet pēc apmēram pieciem gadiem iegūs arī sertifikāciju.
Latvijas Psihiatru asociācijas valdes loceklis Ņikita Bezborodovs informēja, ka patlaban Latvijā sertificēti ir 49 psihiatri, no kuriem reāli ar bērniem strādā apmēram 14 ārsti - divi Jelgavā, divi Daugavpilī un ap astoņiem Rīgā. Bezborodovs arī piebilda, ka šo nedaudzo speciālistu vidējais vecums esot "gana solīds".
Arī Bezborodovs izteica cerību, ka pēc vairākiem gadiem nozarē parādīsies jauni speciālisti, tomēr norādīja, ka tikmēr jādomā par risinājumiem, lai kompensētu milzīgo speciālistu deficītu tagad.
Psihiatrs norādīja, ka patlaban Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā rindā gaida 1000 bērni, no kuriem 700 nekad nav saņēmuši psihiatra palīdzību un vēršas pie šī speciālista pirmo reizi. Ārsts sacīja, ka rindā esot bērni ar "pilnu spektru" dažādu diagnožu, tostarp dažāda vecuma bērni ar intelekta, valodas attīstības, uzvedības un autiskā spektra traucējumiem, kā arī daudz citām diagnozēm.
Bezborodovs atzīmēja, ka, lai saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpi un rehabilitāciju, pacientam nepieciešama psihiatra diagnoze, bet, kamēr tā nav saņemta, pastāv tikai iespēja vērsties pie privāta veselības aprūpes sniedzēja un saņemt pakalpojumu par maksu.
Psihiatri norādīja, ka patlaban iecerētais Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns ir labs, tomēr tajā paredzēto uzlabojumu turpināšanai nepieciešams finansējums ne tikai šogad, bet arī turpmāk, pretējā gadījumā progress apstāšoties.
Arī Latvijas Bērnu psihiatru asociācijas prezidente Ija Cimdiņa arī piekrita, ka VM kopā ar speciālistiem izstrādātais plāns ir labs, tomēr tas prasa lielus ieguldījumus, tostarp cilvēkresursu, kuru Latvijā nav.
Cimdiņa norādīja, ka pastāv būtiskas problēmas ar atkarību ārstēšanu bērniem, jo atkarības var ārstēt tikai pāris bērnu narkologiem Latvijā.
Tāpat Cimdiņa ir satraukta par ārstiem un citām personām, kuras strādā ar bērniem ar uzvedības traucējumiem. Viņa sacīja, ka bērni nereti uzbrūk mediķiem, policistiem un izglītības darbiniekiem, tomēr neesot vietas, kur ar šiem jautājumiem tikt galā, kas esot, nevis medicīnas, bet pedagoģijas un iekšlietu jautājums.
Cimdiņa uzsvēra, ka psihiatra darbs ir ļoti sarežģīts, jo tas ir ne tikai darbs ar pacientu, bet arī darbs ar visiem viņa apkārtējiem, tostarp ģimeni, izglītības iestādes darbiniekiem un citiem bērna dzīvē iesaistītajiem. Cimdiņa norādīja, ka ārsti nereti ir uz izdegšanas robežas, un to vēl asāk izjūtot bērnu psihiatri, tāpēc būtu nepieciešams domāt par iespēju atbalstīt šos speciālistus ar ilgāku atvaļinājumu.
Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis, psihiatrs Māris Taube sēdē aicināja politiķus domāt par mediķu nodrošinājumu, tostarp par viņu atalgojumu. Taube gan atzina, ka būtu jādomā ne tikai par nupat notikušo atalgojuma palielināšanu, bet arī ilgstošā perspektīvā, ņemot vērā izskanējušo informāciju par to, ka nākamgad nozarē atkal trūkst finansējuma.
Saeimas apakškomisijas sēdē deputāti vienojās, ka sūtīs vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) ar lūgumu atbalstīt VM topošo Psihiskās veselības pieejamības uzlabošanas plānu, kā arī mudinās rast tam arī finansējumu 2020.gadā.
Kā ziņots, Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai šogad iecerēts atvēlēt 6,7 miljonus eiro, savukārt 2020.gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro, liecina valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.-2020.gadam.
Jaunā plāna mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem uz pierādījumiem balstītu, iespējami mūsdienīgu, kvalitatīvu un viņu vajadzībām atbilstošu psihiskās veselības aprūpes pieejamību, nodrošinot agrīnu diagnostiku, savlaicīgu ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju.
