Bērns nevēlas iet uz bērnudārzu

Bērna protests pret iešanu uz bērnudārzu var izpausties dažādi: kā nevēlēšanās no rīta mosties, kā sūdzības par sāpēm vēderā, arī kā sūdzības par "ļaunajiem" audzinātājiem un grupiņas biedriem. Ieklausaties bērnā un izrunājaties par situāciju bērnudārzā ar audzinātājiem. Bērns vērsīsies biežāk pie jums pēc palīdzības, ja redzēs, ka jūs pret viņa pārdzīvojumiem izturēsieties nopietni. Varbūt bērns regresē, jo ģimenē ienācis brālītis vai māsiņa.

Kā mazināt šķiršanās trauksmi?

Pirms bērnu pierakstat bērnudārzā, vēlams bērnu pāris reižu turp aizvest, lai pārliecinātos, vai bērnam tur patiks. Aprunājaties ar audzinātājiem, noskaidrojat viņu attieksmi un uzskatus par audzināšanu un apmācības iespējām. Laiku pa laikam atstājat bērnu kopā ar kādu no radiniekiem, lai bērns mācītos pierast pie tā, ka jūs visu laiku nebūsiet blakām.

Nesakat, ka "vajag iet", bet sakat, ka "ir laiks" iet uz bērnudārzu.

Nesakat sev:"Kas ar viņu notiek? Viņš ir kaprīzs visu laiku." Pārspīlējot jūs satraucaties vēl vairāk un iedzenat sevi stūrī. Labāk sakat:"Es saprotu to, ka bērns vēlas palikt mājās. Man arī reizēm nekur negribas iet." Bērns labprātāk klausīs jums, ja sapratīsiet viņu.

Nesakat sev:"Es jūtos vainīga par to, ka man ir jāstrādā, un bērnam ir jāiet uz bērnudārzu." Vainas sajūta, ka jums jastrādā nepalīdzēs mazināt šķiršanās trauksmi. Vainas sajūta parādās tad, kad jums liekas, ka esat izdarījusi ko nepareizi. Jums jāsaprot, ka bērns iet uz bērnudārzu visas ģimenes labklājības dēļ. Neuzveliet savu vainas sajūtu bērnam. Labāk sakat:" Kaut gan es skumstu pēc viņa, kad viņš atrodas dārziņā, esmu priecīga, ka ir radusies iespēja bērnam to nodrošināt." Pasakoties liktenim par iespēju bērnu vest uz bērnudārzu, jūs bērnam nodosiet savu labo garastāvokli. Entuziasms ir pielīpošs.

Nesakat sev:"Ko padomās audzinātāji, ja nu gadījumā es nespēšu bērnu atvest uz dārziņu?" Daudzas bažas sākas ar "ko...ja", kas noved pie bezgalīgiem spriedelējumiem par to, kas varētu notikt, ja jūs situāciju nespēsiet kontrolēt. Labāk sakiet:"Mans uzdevums ir ieinteresēt bērnu iet uz dārziņu." Koncentrēšanās uz izvirzīto mērķi mazinās bērna pretošanos.

Nesakat sev:"Es vairs ilgāk nespēju dzirdēt viņu raudam, labāk es atļaušu palikt viņam mājās." Jūsu padošanās bērnam iemācīs to, ka ar asarām un kaprīzēm var panākt savu. Labāk sakat:"Bērna nevēlēšanās iet uz bērnudārzu vēl nenozīmē, ka viņš negrib mācīties." Skatieties uz problēmu ar perspektīvu. Bērniem bieži vien nenākas viegli pierast pie bērnudārza.

Dialogs ar bērnu.

Nevajag kaunināt bērnu. Nesakat: "Ko tas nozīmē, ka tu nevēlies iet uz bērnudārzu? Es maksāju naudu, lai tu ietu uz turieni."

Atgādinot bērnam to, ka jūs viņa dēļ ko upurējat, un ja jūs kaunu izmantojat kā stimulu paklausīt- problēma netiek atrisināta. Bērns tikai apvainosies un dusmosies uz jums. Labāk pajautāt :"Pastāsti lūdzu, kādēļ tu nevēlies iet uz bērnudārzu?" Izjautājot bērnu par viņa bažam un bailēm, jūs varēsiet noskaidrot problēmas cēloni un likvidēt to.

Nevajag pieprasīt:"Gribi tu vai negribi, bet tu iesi uz bērnudārzu. Taisies tūlīt pat!" Jūsu bezjūtība tikai parādīs bērnam, ka viņa pārdzīvojumi jums ir vienaldzīgi. Labāk sakat:"Iedomājies cik jautri tev būs dārziņā! Ja neiesi, tu to visu palaidīsi garām." Palīdzot bērnam koncentrēties uz priecīgiem nākotnes notikumiem, jūs palīdzēsiet aizmirst par šī brīža problēmu. Tas palīdzēs bērnam paskatīties uz situāciju no cita skata punkta.

Nevajag teikt:"Labi, paliec mājās. Tu vispār vari neiet uz bērnudārzu. Man vienalga." Redzot jūsu vienaldzību, bērns iemācīsies sastopoties ar grūtībām nolaist rokas un pret notiekošo arī izturēties ar vienaldzību.

Saglabājat pozitīvu gaisotni, sakat:"Šodien ir darba diena. Es iešu uz darbu, bet tu uz bērnudārzu. Satiksimies vakarā, kad abi būsim pārradušies mājās." Pozitīva attieksme pret šķiršanos palīdzēs vieglāk to izturēt. Bērns jutīs jūsu līdzestību un zinās, ka jums ir kas kopīgs: nepieciešamība katram darīt savu darbu.

Nevajag bērnu uzpirkt:"Ja tu šodien iesi uz bērnudārzu, es tev nopirkšu jaunu rotaļlietu." Uzpērkot bērnu, jūs iemācīsiet bērnam  par paklausību gaidīt materiālu atlīdzību, tajā vietā, lai bērnā radītu iekšēju motivāciju doties uz bērnudārzu, lai izjustu saskarsmes prieku ar citiem bērniem un audzinātājiem." Labāk cenšaties vienoties:"Es zinu, ka tu šodien vēlies likt puzli. Kad aiziesi uz bērnudārzu, tad palūdz audzinātājai atļauju salikt mozaīku."

Nevajag draudēt, nesakat:"Tu izaugsi par muļķi, ja neiesi uz bērnudārzu." Tamlīdzīgi izteicieni tikai pastiprinās bērna nevēlēšanos iet uz bērnudārzu. Labāk atgādiniet bērnam par noteikumiem, sakat:"Es saprotu, ka tu šodien gribi palikt mājās, bet pirmdienās, trešdienās un piektdienās tu ej uz bērnudārzu. Šodien ir trešdiena, tāpēc lūdzu gatavojies." Atgādinot par noteikumiem, jūs parādīsiet, ka pārdzīvojat par bērnu, pie kam turaties arī pie noteikumu pildīšanas.

Ja audzinātājas atļauj, var no mājām uz bērnudārzu iedot līdzi  arī kādu mīļu rotaļlietu.

Gunārs Trimda,
Psihiatrs Gaiļezera bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā
tālr.: 28603764 (pēc iepriekšēja pieraksta)