BĒRNA ATTĪSTĪBA

process, kura pamatā ir organismā notiekošās bioloģiskās norises. Bērna augšana un attīstība noris nevienmērīgi. Bērna attīstību var iedalīt vairākos periodos - nosacītos mūža posmos, kuros bērnam piemīt raksturīgas anatomiskas un fizioloģiskas īpatnības. Katram periodam ir savi fiziskās un garīgās attīstības rādītāji. Uzskatāmākie fiziskās attīstības rādītāji visos bērna dzīves periodos ir ķermeņa garuma un masas pakāpeniskais pieaugums atbilstoši bērna vecumam.

Laika posmu līdz bērna dzimšanai sauc par antenatālās attīstības periodu, (skatīt auglis.) Jaundzimušā periods ilgst no dzimšanas līdz 1 mēneša vecumam. Šajā laikā bērna organisms piemērojas eksistēšanas apstākļiem ārpus mātes organisma, (skatīt arī jaundzimušais). Zīdaiņa periods ilgst no 1 mēneša līdz 1 gada vecumam. Šajā laikā ļoti intensīvi palielinās bērna garums un masa. Gada pēdējā ceturksni bērns sāk staigāt un runāt. Gada beigās tam ir izšķīlušies 8 zobi. (skatīt arī zīdainis.) Mazbērna periods ilgst no 1 līdz 3 gadu vecumam. Šajā periodā bērna organisms intensīvi aug un attīstās.

Garums 2. gadā palielinās par 10 cm, 3. gadā - par 8 cm, vēlāk apmēram 5 cm gadā. Ķermeņa masa katru gadu palielinās par 2-2,5 kg. 2 1/2 g. vecumā bērnam ir visi piena zobi. Strauji aug kauli, attīstās iekšējie orgāni un kustību aparāts. Bērns šajā vecumā stabili iet, skrien, dejo. Notiek arī pārmaiņas bērna CNS uzbūvē un darbībā. Nosacījuma refleksi veidojas ātri, bet ir nenoturīgi (līdz pat 5 g. vecumam). Runas attīstībā dominē uztverošā puse - bērns labi saprot teikto, bet pats vēl runā maz un primitīvi. Intensīvi palielinās bērna vārdu krājums - 1 gada vecuma bērns izrunā apmēram 10 vienkāršus vārdus, bet 3 gadu veca bērna vārdu krājumā ir 250-300 vārdu.

2 gadu vecumā bērnam jāierāda atsevišķs stūrītis, kur glabāt savas rotaļlietas. Sākot ar 3 gadu vecumu, bērnam nepieciešami rotaļu biedri, jo kolektīvas rotaļas audzina biedriskumu un draudzību. Pirmsskolas periods ilgst no 4 līdz 6 gadu vecumam. Šajā periodā turpinās visu bērna orgānu attīstība. Perioda beigās bērnam sāk augt pastāvīgie zobi. Kustību koordinācija pilnveidojusies, bērns jau spēj apgūt slēpošanu un slidošanu. Plaukstas muskuļu attīstība un koordinācija ļauj pareizi turēt zīmuli, sasiet mezglu un veikt citas precīzas darbības. Turpinās bērna nervu sistēmas attīstība. Ierosas procesi ir pārsvarā pār kavēšanas procesiem, tomēr bērns jau spēj neilgu laiku koncentrēt uzmanību. 5-6 g. vecumā bērns pareizi izrunā visas skaņas. Pilnveidojas viņa runa un paplašinās priekšstatu loks. Bērnam rodas liela interese par apkārtējām parādībām un līdz ar to daudz jautājumu. Veidojas skaistuma izjūta. Pieaug interese par citiem bērniem, tieksme biedroties.

Bērns pamazām jāradina pie darba - tam jāmāca turēt kārtībā savu stūrīti, apliet puķes, mazgāt leļļu drēbes utt. Perioda beigās bērna attīstība sasniedz tādu līmeni, ka viņš var iet skolā. Jaunākais skolas periods ilgst no 7 līdz 11 gadu vecumam. Garums ik gadu palielinās par 4-5 cm, ķermeņa masa - par 2-3 kg. Turpinās skeleta pārkaulošanās, bet mugurkauls vēl ir ļoti lokans un viegli deformējas.

Muskuļu masa un spēks pieaug, tomēr muguras muskuļi vēl ir vāji un nespēj ilgstoši noturēt ķermeni pareizā stāvokli, tāpēc šajā vecumā iespējama nepareizas stājas veidošanās. Muskuļu attīstību vēlams veicināt ar piemērotiem fiziskiem vingrinājumiem. Pieaug krūškurvja apjoms (līdz 64 cm), bet elpošana vēl ir sekla un ātra (20-28 elpas vilcieni minūtē; pieaugušam cilvēkam - 14-18). Arī asinsrite ātrāka nekā pieaugušajiem, pulss 84-90 sitieni minūtē. Sirds apjoms palielinās.

Smadzeņu struktūras anatomiskā veidošanās beidzas 8-9 gadu vecumā, bet to funkcionālā attīstība turpinās. Ierosas procesi joprojām ir pārsvarā pār kavēšanas procesiem, tāpēc bērns arvien vēl nespēj ilgstoši koncentrēt uzmanību. Vidējais skolas periods ilgst no 12 līdz 14 gadu vecumam. Šajā periodā notiek it kā lūzums bērna dzīvē. Garums ik gadu palielinās par 4-7,5 cm, ķermeņa masa - par 3-5 kg. Strauji aug locekļi un mugurkauls, bet atpaliek krūškurvja augšana; tas rada auguma daļu nesamērību. Muskuļi aug lēnāk nekā kauli, tāpēc vērojams kustību neveiklums. Sākas intensīva dzimumdziedzeru darbība, kas ietekmē iekšējo orgānu un smadzeņu darbību, kā arī sekundāro dzimumpazīmju attīstību. Meitenēm sākas menstruācijas, zēniem - pollūcijas. Meitenēm dzimumgatavības periods sākas 1-2 gadus agrāk nekā zēniem. Arī ķermeņa masā un garumā meitenes šajā vecumā apsteidz zēnus. Notiek sirds apjoma strauja palielināšanās. Šim periodam raksturīga asinsspiediena un elpošanas ritma nepastāvība un pastiprināta uzbudināmība. Bērniem nereti ir galvassāpes, reibonis, elpas trūkums. Bērni šai periodā ātri nogurst, tāpēc jākontrolē viņu fiziskā slodze. Nav ieteicami spēka vingrinājumi, sacensības skriešanā. Vēlami vidējas intensitātes fiziski vingrinājumi ar ilgstošu slodzi muskuļiem, piem., slēpošana šķēršļotā apvidū, slidošana.

Vecākais skolas periods ilgst no 15 līdz 18 gadu vecumam un sakrīt ar dzimumnobriešanas perioda beigām. Ķermeņa augšanas intensitāte samazinās (meitenēm 15-16, zēniem 17-18 gadu vecumā). 17-18 gadu vecumā visumā beidzas skeleta pārkaulošanās (turpinās vienīgi mugurkaula, krūškurvja un iegurņa kaulu pārkaulošanās). Pieaug muskuļu spēks un masa, kustības kļūst labi koordinētas. Perioda beigās iespējams izpildīt visus spēka, izturības un ātruma vingrinājumus. Sirds apjoms šajā periodā joprojām aug. Šajā vecumā var rasties t.s. jauniešu hipertensija. Jaunieši ātri nogurst, tiem var būt galvassāpes, reibonis, elpas trūkums. Nervu sistēmas darbība funkcionāli pilnveidojas, galvas smadzeņu garozas daļa ir pilnīgi attīstīta. Perioda beigās iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēma noregulējas jau kā pieaugušam cilvēkam.

Vidējā un vecākajā skolas periodā bērnu garīgā dzīve ir ļoti intensīva - raksturīga dziļa interese par sadzīves problēmām, aktivitāte sabiedriskajā darbā, aizraušanās ar literatūras varoņiem, fantastiku, piedzīvojumiem, izcilu cilvēku biogrāfijām. Saista riskantas situācijas, dēkainība, spilgtas modes, spraigas sporta nodarbības. Bieži vien jaunieši ir noslēgti pret piederīgajiem, kautrējas atklāt savas jūtas un pārdzīvojumus, reizēm ir nesavaldīgi, rupji. Mainās attiecības starp zēniem un meitenēm, pastiprinās interese par seksuāliem jautājumiem (skatīt dzimumaudzināšana).

Bērna attīstības vispārējo gaitu, kas pakļauta bioloģiskajām likumībām, stipri ietekmē arī dažādi sociāli faktori - ģimenes materiālais stāvoklis, garīgās intereses, bērnu apgādātība ar pilnvērtīgu uzturu, higiēniskie apstākļi. Pozitīvs šo apstākļu kopums sekmē fiziskās un garīgās attīstības paātrināšanos (skatīt akcelerācija). Bērna garīgajā attīstībā īpaša nozīme ir tam, cik daudz ar bērnu nodarbojas, vai viņam ir brāļi, māsas, rotaļu biedri. Tomēr bērna attīstība lielā mērā ir saistīta ar katra bērna individuālajām īpatnībām, kas atkarīgas no iedzimtības, dzimuma, tautības. Iedzimtība nosaka iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmas darbības īpatnības, kas regulē augšanas un attīstības procesu. Zēnu fiziskās attīstības rādītāji gandrīz visos bērna dzīves periodos pārsniedz meiteņu fiziskās attīstības rādītājus. Arī katrai tautai ir savas fiziskās attīstības īpatnības, tāpēc fiziskās attīstības vidējos rādītājus jeb fiziskās attīstības standartus izstrādā atsevišķi zēniem un meitenēm, ievērojot vecuma, tautības un dzīves vietas (pilsēta vai lauki) atšķirības. Fiziskās attīstības standarti nepieciešami gan ārstiem bērnu attīstības pārbaudei, gan rūpniecības nozarēm, kas izgatavo bērnu apģērbus, apavus, skolas un pirmsskolas iestāžu mēbeles. Att.