Vai spējat sevi iedomāties bez balss? Visticamāk, nē, un tas ir pašsaprotami, jo balss ir viens no galvenajiem veidiem, kā mēs sazināmies.

Balss ir kā akustiskā vizītkarte – citi atpazīst mūs ne tikai pēc ārējā veidola, bet arī, dzirdot mūsu balsi. Kaut vai tikai telefona klausulē vai audio ierakstā. Mums katram tā ir unikāla un atšķirīga.

Kā veidojas balss?

Lai arī mūsu senčiem nebija pieejams internets, līdz ar to arī e-pasti kā saziņas veids, un arī vēstuļu rakstīšana nenotika katru dienu, tomēr nenoliedzams ir fakts, ka mūsdienās cilvēki ir vēl vairāk atkarīgi no savas balss, nekā tas bija agrāk. Kāpēc? Jo aptuveni viena trešdaļa strādājošo iedzīvotāju nopelna sev iztiku ar balsi. Piemēram, skolotāji, tirdzniecības aģenti un virkne citu profesiju pārstāvji, kuru ikdiena paiet, lielākoties runājot. Tas tā kā būtu skaidrs, bet – kā īsti rodas skaņas un kāpēc mūsu balss ir tik atšķirīga no citām?

Zināms, ka balss mehānisms sastāv no trīs apakšsistēmām, kuras, savukārt, veido dažādas ķermeņa daļas, kam ir īpaša loma balss veidošanā.

Gaisa spiediena sistēma. To veido diafragma, krūšu muskuļi, ribas, plaušas un vēdera muskuļi. Tā nodrošina un regulē gaisa spiedienu, lai izraisītu vokālo kroku vibrāciju.

Vibrācijas sistēma. To veido balsene, ko sauc arī par balss kastīti un balss krokām. Vokālās krokas vibrē, mainot gaisa spiedienu, un skaņas viļņi ražo "izteiktas skaņas", kas definētas arī kā "zumoša skaņa". Vibrējošā sistēma variē skaņas toņus.

Rezonanses sistēma. To veido vokālais trakts: rīkle, mutes dobums un deguna eja. Šī sistēma maina "zumošu skaņu" uz cilvēkam atpazīstamu balsi.

Kāpēc tā aizsmok?

Ir skaidrs, ka ikviena cilvēka balss ir unikāla. Ne tikai balss saišu formas un izmēra dēļ, bet arī pārējā ķermeņa izmēra un formas dēļ – lai varētu dziedāt vai pateikt vienu frāzi, vienlaicīgi strādā vairāk nekā 100 muskuļi. Daudzus no tiem mēs arī izmantojam, lai norītu ēdienu vai dzērienu.

Kā jau noskaidrojām, mums katram ir balss saites, un katrā vecumā tām ir savs garums – bērnu balss saites ir tikai 6 mm garas, sievietēm 20 mm, bet vīriešiem 30 mm garas. Jo garākas balss saites, jo lēnāk tās vibrē un rodas dziļāka, zemāka skaņa. Jāpiebilst, ka pusaudža vecumā puišiem un meitenēm ir vienāda garuma balss saites. Augot, arī meiteņu balsene aug un sabiezē, taču viņu balsis kļūst tikai par dažiem toņiem zemākas.

Vēl kāds interesants fakts, ko likt aiz auss, ja gadās pārpūlēt balsi vai tā aizsmok slimības dēļ – čukstēšana nepasargās savārgušās balss saites, bet gluži otrādi, nodarbinās tās vēl vairāk, nekā runāšana skaļā balsī.

Ja reiz par balss aizsmakumu, tad, jāteic, pavasaris ir īpašs laiks, kad saskarties ar šādu problēmu. Te saulīte mīlīgi silda, te dzestrs vējiņš aizpūš aiz apkakles, un, še tev – no rīta pamosties gandrīz bez balss.

Balss aizsmakums jeb disfonija definēta kā slimība, kas ievērojami pasliktina mūsu dzīves kvalitāti. Ne vairs ar mājiniekiem pastrīdēties, ne darbā parunāt, taču lielākoties balss aizsmakums ir simptoms, nevis diagnoze, cēloņi var būt dažādi:

*Saaukstēšanās. Baktērijas iekļūst elpošanas traktā caur muti un degunu, rodas kutinoša sajūta kaklā, kas ir pirmā pazīme, ka infekcija cenšas izlauzties. Rinovīrusi un Koronavīrusi ir galvenie saaukstēšanās ierosinātāji, kas inficē ne tikai deguna gļotādu, bet arī gļotādu rīkles apvidū.

*Vides faktori. Cigarešu dūmi, ziedputekšņi vai smalki putekļi, kas nokļūst rīklē ar ieelpoto gaisu, arī mērena alkohola lietošana var kairināt rīkles gļotādu un veicināt iekaisumu, kas savukārt var beigties ar aizsmakušu balsi. 

*Balss pārpūle. Cilvēki, kuri ikdienā ļoti daudz runā, vai dziedātāji pakļauj savu rīkli lielai slodzei. Balsenes gļotāda kļūst sausa, vieglāk ievainojama un pieejamāka baktērijām, vīrusiem, kuru darbības rezultātā var veidoties balss aizsmakums.