Austrumu slimnīcā veic inovatīvas mazinvazīvas operācijas pacientēm ar nieru audzēju, piesaldējot un veiksmīgi iznīcinot audzēja šūnas

Pagājušajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Invazīvās radioloģijas klīnikā pirmo reizi Latvijas vēsturē pacientēm ar nieru vēzi tika veikta inovatīva mazinvazīva fokāla terapija jeb krioablācija* – audzēja sasaldēšanas operācija.

Divām pacientēm Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikā iepriekš tika diagnosticēti nieru centrālās daļas ļaundabīgi veidojumi. Līdz šim vienīgā iespēja šiem onkouroloģisko saslimšanu pacientiem bija vienas nieres izoperēšana, kad līdz ar audzēja skarto nieri tiek izgriezti gan izmainītie, gan arī veselie audi. Tā joprojām ir efektīva ķirurģiska ārstēšanas metode, lai pacientam palīdzētu atbrīvoties no ļaundabīgajām šūnām, taču pacients ir spiests dzīvot tikai ar vienu nieri, kas būtiski pasliktina viņa dzīves kvalitāti un samazina dzīves ilgumu.

Mūsdienās tiek apgūtas un ieviestas arvien saudzīgākas operāciju metodes, lai šādus audzēju veidojumus ārstētu mazinvazīvi, bez lieliem griezieniem, un fokāli – ietekmējot tikai izmainīto apvidu jeb pašu veidojumu, tādējādi saglabājot operējamā orgāna veselos audus. Viens no šādiem terapijas veidiem ir krioablācija. Pateicoties mērķtiecīgai pieredzes gūšanai un apmācībai vadošajās ārzemju klīnikās vairāku mēnešu garumā, Austrumu slimnīcas ārsti ir gatavi šo inovatīvo mazinvazīvo metodi piedāvāt Latvijas pacientiem.

Abas pacientes ir veiksmīgi  izoperētas. Viņu veselības stāvoklis bija stabils uzreiz pēc operācijas, un arī pašsajūta bija laba. Pacientes tika izrakstītas mājās vien dažas dienas pēc operācijas.

*Krioablācija (krio – no sengrieķu valodas “ledus” ­– un ablācija no angļu valodas “noņemšana”) ir mazinvazīva fokālas terapijas operācija, kuras laikā caur mazu ādas griezienu līdz 2­–3 milimetriem ievada speciālas adatas mērķa orgāna audzējā, visbiežāk nierēs, ultrasonogrāfijas un datortomogrāfijas kontrolē. Adatu skaits ir atkarīgs no veidojuma lokalizācijas, tā lieluma un formas. Operācijas laikā tiek veikta datortomogrāfija, lai apstiprinātu adatu novietojumu atbilstošā veidojumā. Adatas ir savienotas ar speciālām medicīniskām gāzēm – argonu un hēliju, kas ļauj veikt veidojumu saldēšanu, pazeminot temperatūru apkārtējos audos līdz pat -40 grādiem, un secīgi veikt arī tā saucamās “ledusbumbas” atkausēšanu. 

Šo operāciju laikā pacientam nav asins zudums un parasti pacienti dažas dienas pēc operācijas jau tiek izrakstīti mājās. 

Krioablācijas operācijas notiek vispārējā narkozē. Būtiskākie ieguvumi pacientam – izārstēšanās bez atvērtas operācijas, minimāli asiņošanas riski, netiek izdarīti lieli griezieni,  pacients ātri atkopjas pēcoperācijas periodā un salīdzinoši īsā laikā atgriežas ierastā ikdienas dzīvē. 

Ik gadu Latvijā vairāk nekā 500 pacientiem tiek diagnosticēti nieru ļaundabīgie veidojumi (audzēji). Daļai no šiem pacientiem jau pirms kāda laika ir tikusi izņemta viena niere, un bieži notiek tā, ka laika gaitā arī otrajā nierē attīstās ļaundabīgs veidojums.

Iespēja piedāvāt Latvijas pacientiem mūsdienīgu ārstēšanu, veicot fokālu mazinvazīvu terapiju nieru ļaundabīgiem veidojumiem ir sekmīgs rezultāts multidisciplinārai sadarbībai Austrumu slimnīcā starp Invazīvās radioloģijas nodaļas, Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas vadošajiem speciālistiem, kā arī Anestezioloģijas klīnikas un Diagnostiskās radioloģijas speciālistiem. Lēmumu par ārstēšanas metodi pieņem multidisciplinārs ārstu konsīlijs.

Minēto operāciju plānošanā un īstenošanā piedalījās plaša ārstniecības, aprūpes un tehniskā atbalsta speciālistu komanda:

• Invazīvās radioloģijas nodaļas invazīvie radiologi dr. Aina Kratovska, dr. Nauris Zdanovskis, ārsts rezidents dr. Artūrs Šilovs, Invazīvās radioloģijas nodaļas virsmāsa Diāna Bredele un radiologa asistente Līga Alksne;
• Anesteziologi dr. Ieva Būce-Šatoba, dr. Jekaterina Logašina, dr. Mihails Starikovs, anestēzijas māsas – Sņežana Ivanova, Zane Šarlote Šteinberga;
• Diagnostiskās radioloģijas nodaļas radiogrāferi – Sindija Jansone, Viktorija Stepanova, medicīnas māsas – Kristīne Tops un Sigita Kreišmane;
• Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas urologi prof. Vilnis Lietuvietis, dr. Juris Jansons, virsārsts dr. Linards Rēdmanis;
• Tehnisko atbalstu nodrošināja Medicīnas tehnoloģiju direktors Gints Cīrulis ar tehniskā atbalsta speciālistu komandu;
• Pirmās operācijas tika veiktas, piedaloties ārstiem speciālistiem no Lietuvas, Viļnas universitātes slimnīcas un inženieriem no Francijas.