Astmas un alerģijas biedrība aicina palielināt valsts kompensācijas apjomu medikamentiem elpceļu slimībām
Rīga, 8.jun., LETA. Lai samazinātu mirstību un novērstu diskriminējošo attieksmi pret elpceļu slimību pacientiem, Latvijas Astmas un alerģijas biedrība aicina Veselības ministriju (VM) palielināt valsts kompensācijas apjomu medikamentiem elpceļu slimībām - astmai un hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai (HOPS) - līdz 100% no zāļu cenas.
Kā aģentūrai LETA pauda Latvijas Astmas un alerģijas biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Paeglīte, pasaulē HOPS ir trešais izplatītākais mirstības cēlonis, bet Latvijā šīs slimības ārstēšana ir atstāta novārtā, un pacientiem ir ierobežota pieeja veselības aprūpei.
Pēc viņas paustā, elpceļu slimību ārstēšana un zāļu izmaksu kompensācija bija arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas šīs nedēļas sēdes darba kārtībā, un deputāti, uzklausot gan ārstus, gan pacientus, gan atbildīgās valsts institūcijas, atbalstīja nepieciešamību palielināt HOPS medikamentu kompensāciju, lai sniegtu iespējas pacientiem ārstēties un atjaunotu taisnīgumu.
Paeiglīte uzsvēra, ka biedrība ikdienā sastopas ar elpceļu slimību pacientiem, kas elpas trūkumu, klepu un smakšanu izvēlas kā "mazāko ļaunumu" no savām diagnozēm un to neārstē. "Viņiem vienkārši nepietiek naudas visu medikamentu iegādei. Taču tas nav tik vienkārši, kā izskatās. Nelietojot pastāvīgi nepieciešamās zāles, astma un HOPS būtiski ietekmē cilvēku dzīvi - viņi ne tikai nespēj strādāt, bet ir grūti veikt pat ikdienišķus sadzīviskus pienākumus, uzkāpt pa kāpnēm un kustēties pa mājokli. Turklāt katrs HOPS saasinājums rada neatgriezeniskus plaušu bojājumus un paaugstina priekšlaicīgas nāves risku," uzsver biedrības vadītāja.
Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvils Krams informēja, ka Latvijā 120 000 līdz 150 000 cilvēku draud nosmakšana, jo viņiem ir HOPS. Šī slimība, kas neārstēta, vienkārši nosmacē, piebilda Krams, kurš piebilda, ka aptuveni 25% HOPS slimnieku nomirst no elpošanas nepietiekamības jeb nosmok, bet aptuveni divas trešdaļas HOPS slimnieku nomirst ar kardio-vaskulāru patoloģiju vai plaušu vēzi.
Pēc biedrībā paustā, Latvijā HOPS ir diagnosticēts 25 000 līdz 30 000 pacientu,12 200 tiek kompensēta zāļu iegāde - vidēji tās ir tikai četras receptes gadā, lai gan zāles HOPS slimniekiem nepieciešamas katru dienu.
Paeglīte uzsvēra, ka ir vēl viens svarīgs aspekts, proti, HOPS pamatā skar vecāka gadagājuma cilvēkus, tādēļ mazais valsts atbalsts viņiem ir īpaši smags. "Tas faktiski diskriminē seniorus, kas jau tāpat cieš no nabadzības un sociālās atstumtības. Vecumdienās parasti pievienojas arī citas slimības, un senioriem nākas izvēlēties starp dažiem pieejamajiem medikamentiem," stāsta biedrības vadītāja.
"Šobrīd HOPS pacientiem, lietojot atbilstošas zāles, ikmēneša pastāvīgie izdevumi ir ap 25 eiro. Savukārt skābekļa terapiju, kas ir palīdzība HOPS slimniekiem pēdējā stadijā, valsts nekompensē vispār, un mēneša izmaksas tai vienam pacientam ir aptuveni 50 eiro. Daudzi pacienti to nevar atļauties, tādēļ viņiem ir liegta pieeja veselības aprūpei," uzsver Paeglīte.
Pašlaik valsts kompensācija astmas medikamentiem ir 75%, savukārt HOPS - tikai 50% no zāļu cenas. Elpceļu slimībām kompensācijas apjoms sākotnēji bija lielāks - 75% HOPS un 90% astmas zālēm, taču krīzes laikā tas tika samazināts. Desmit gadu laikā kompensācijas apjoms vairs nav pārskatīts un palielināts, kā tas ir noticis daudzām citām diagnozēm, piemēram, diabētam, asinsrites slimībām, neauglībai un citām, uzsver Paeglīte.
Astmas un alerģijas biedrība ir nosūtījusi veselības ministrei Andai Čakšai (ZZS), Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājam Romualdam Ražukam (V) priekšlikumus grozījumiem Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā.
Pēc Nacionālā veselības dienesta sniegtās informācijas, 2017.gadā HOPS medikamentu kompensācijām izlietoti 950 000 eiro, astmas medikamentu - 6,27 miljoni eiro. Gan HOPS, gan astma ir hroniskas slimības, kuru kontrolei jālieto zāles pastāvīgi visa mūža garumā.
