Pandēmijas sekas, pavasara laika apstākļi un Ukrainas kara radītais stress mums pamatīgi skāra nervus. Pēc ekspertu domām 4 no 10 cilvēkiem Latvijā izjūt trauksmi, stresu un psiholoģisku diskomfortu. TV 24 raidījumā  “Dr. Apinis” diskusijā eksperti nonāca pie vienprātīga secinājuma, ka tik sarežģītā situācijā ir jāvēršas pie dabas un jāizmanto tās unikālā dāvana - ārstniecības augi.

“Divus gadus mūs nogurdināja pastāvīgais pandēmijas radītais stress, bet tagad jauns pārbaudījums ir karš Ukrainā,” saka ārsts Pēteris Apinis. “Šajā sarežģītajā situācijā organismam nepieciešams ne tikai psiholoģisks atbalsts, bet palīgā var nākt ārstniecības augi. Tajā pašā laikā efektīva izeja no nopietnas problēmas, kas satrauc Eiropu. Mēs runājam par ķīmisko ārstneicības pretparātu lietošanu. Saskaņā ar statistiku, vidēji eiropietis patērē līdz pat sešiem preparātiem dienā, un tas ir ļoti satraucošs rādītājs."

Ražotāji aktīvi iesaistās šīs problēmas risināšanā. “Latvijas sabiedrībā ir skaidri redzams stresa līmeņa pieaugums,” saka farmācijas uzņēmuma “Valentis” medicīnas pārstāvis Oskars Kreceris. “Tā ir bīstama tendence, jo stress ļoti apdraud organismu, pirmām kārtām apdraudot sirds un asinsvadu sistēmu. Diemžēl ne visiem no mums ir laiks nodarboties ar sportu vai meklēt palīdzību pie psihoterapeita. Tāpēc cilvēki vēršas aptiekās. Un šeit ir svarīgi zināt, ka palīdzība var nākt no dabas – dabīgiem un augu izcelsmes līdzekļiem.”

Pēc Oskara Krecera domām, visefektīvākie dabiskie stresa mazinātāji ir baldriāns, vilkābele un mātere. Īpaši efektīvi un dziļi tie atklāj savas ārstnieciskās īpašības, ja tos apvieno tinktūrā uz etanola bāzes. Galvenās ārstniecības augu tinktūru priekšrocības uz spirta (etanola) bāzes ir tādas, ka tas ir labs šķīdinātājs, tāpēc tinktūrā ir daudz vairāk aktīvo vielu, nekā tad, ja mēs uzstātu uz ūdens. Šo augu kombinācija uzlabo izturību pret stresu, uzlabo sirds darbību un asinsriti, īpaši ar nervu spriedzi, normalizē pulsu, mazina sāpes sirds rajonā.

Katrs no augiem strādā pēc savas programmas. Piemēram, vilkābeļu augļi labvēlīgi ietekmē sirds muskuli un centrālo nervu sistēmu, tiem piemīt viegla nomierinoša iedarbība, mazina spriedzi, samazina sirdsdarbību, uzlabo koronāro asinsriti. Savukārt māterei ir nomierinoša iedarbība - tā nomierina nervu sistēmu, palīdz atbrīvoties no nepamatotām bailēm un nemiera, atvieglo cilvēka stāvokli stresa apstākļos un samazina depresijas negatīvās sekas. Baldriāns jau sen ir pazīstams kā nervu sistēmas nomierinošs līdzeklis, kas mazina nervu spriedzi. Miega ilgums palielinās, un nakts atpūtas kvalitāte kopumā uzlabojas. Tas arī samazina asinsspiedienu, normalizē sirdsdarbību un tai ir spazmolītiska iedarbība.

Latvijas slavenākais un autoritatīvākais fitoterapeits Artūrs Tereško piekrīt, ka šīs zālītes ir galvenie palīgi stresam. Vienlaikus viņš runāja arī par ārstniecisko tinktūru efektivitāti alkoholam, jo tieši šo šķidrumu var droši saukt par dabisku šķīdinātāju, kas saglabā visas derīgās vielas. Turklāt, kā atzīmēja ārsts Tereško, alkohola tinktūras ir ērtas dozēšanai.

“Vēlos piebilst, ka vilkābelēs var izmantot ne tikai augļus un lapas, bet arī pumpurus,” stāsta fitoterapeits. “Tieši pavasarī sākas ziedēšanas periods un pumpuros koncentrējas vērtīgākās vielas. Šobrīd gatavojam izdošanai grāmatu par labumiem, kas slēpjas augu pumpuros.”

Vienlaikus fitoterapeits iesaka ikvienam, kas piedzīvo stresa sindromus, pievērst uzmanību aknu stāvoklim. “Viss liecina, ka, uzlabojoties aknu darbībai, organisms attīrās, normalizējas gremošanas sistēma, kā rezultātā uzlabojas cilvēka psihoemocionālais stāvoklis,” atzīmē fitoterapeits. Tieši baldriāna, vilkābeles un māteszāles kombinācija ir galvenais palīgs cīņā ar stresu un tā kaitīgo ietekmi uz sirds darbību.

Šajā grūtajā periodā mums visiem jācenšas ievērot vienkāršus, bet pārbaudītus noteikumus - 30 minūtes ikdienas fiziskās aktivitātes, atteikšanās no sliktiem ieradumiem (smēķēšana un alkohols), sabalansēts uzturs un labs miegs. Ja vēlas, to visu var papildināt ar ārstniecības augiem, par kuriem farmaceiti var pastāstīt detalizētāk.