ARODSLIMĪBAS
slimības, kuru cēlonis ir kaitīgie arodfaktori un kuras raksturīgas atsevišķā ražošanas nozarē strādājošiem. Ilgstošs kontakts ar dažādām toksiskām vielām (svins, dzīvsudrabs, arsēns, anilīns) var izraisīt vispārēju organisma saindēšanos; liela toksisko vielu koncentrācija rada akūtu saindēšanos, maza - hronisku saindēšanos. Kancerogēni, piem., berilijs, benzpirēns, sodrēji, var sekmēt saslimšanu ar vēzi; slimība var parādīties pat pēc vairākiem gadiem. Antibiotikas var izraisīt alerģiskas parādības - bronhiālo astmu, nātreni, ekzēmu. Dažas ķīmiskas vielas - niķeļa, hroma, kobalta sāļi, sintētiskie mazgāšanas līdzekļi, plastmasas un medikamenti - rada ādas iekaisumus un ekzēmas; svina, dzīvsudraba un arsēna sāļi, naftas pārstrādes produkti, darva un daži medikamenti var radīt toksikodermiju, kā arī veicināt ļaundabīgu audzēju attīstību. Kontakts ar radioaktīvām vielām u.c. radioaktīvā starojuma avotiem var izraisīt staru slimību. Pastāvīgs troksnis kaitīgi iedarbojas uz CNS un var sekmēt strauju dzirdes pasliktināšanos. Darbs ar vibrējošiem instrumentiem var izraisīt vibrāciju slimību. Ja strādā paaugstināta atmosfēras spiediena apstākļos (piem., kesonos) un neievēro drošības tehnikas noteikumus, var rasties kesona slimība (skatīt dekompresijas slimības); lielā augstumā un pazemināta atmosfēras spiediena apstākļos var rasties augstuma slimība. Darbs, kas saistīts ar ilgstošu stāvēšanu (krāvēji, viesmīļi, frizieri), personām, kam vāji attīstīta kāju muskulatūra, var sekmēt plakanās pēdas veidošanos un vēnu varikozo paplašināšanos. Ilgstošs mehānisks spiediens uz atsevišķām nervu un muskuļu grupām vai ātrā tempā izdarāmas vienveidīgas kustības (vijolnieki, pianisti, vēstuļu šķirotāji) var sekmēt artrīta, bursīta, tendovaginīta rašanos. Redzes piepūle (pulksteņmeistari, gravieri, korektori) var veicināt tuvredzības attīstību. Ilgstoša balss sasprindzināšana (dziedātāji, skolotāji, diktori) var izraisīt balss saišu saslimšanu (skatīt dziedātāju mezgliņi). Cilvēkiem, kas darbā saskaras ar slimiem dzīvniekiem (mednieki, zvērsaimniecību darbinieki) un to inficētu materiālu, var rasties no dzīvniekiem iegūtas slimības - liesas sērga, mutes un nagu sērga, bruceloze, tularēmija u.c.
Padomju Savienībā arodslimības veido niecīgu % no visu saslimšanas gadījumu skaita, jo mūsu zemē radikāli tiek risinātas darba aizsardzības problēmas. Cilvēkus, kam ir arodslimības, pārceļ citā darbā ar tādu pašu atalgojumu, tiem tiek piešķirti dažādi atvieglojumi.
