Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš uzsver Eiropas un Āzijas dialoga nozīmi stabilitātes, ekonomiskās labklājības un drošības stiprināšanā pasaulē
2009. gada 25.maijā Hanojā sākās 9. ASEM (Eiropas un Āzijas) ārlietu ministru sanāksme. Sanāksmes pirmajā dienā ASEM valstu ārlietu ministri pārrunāja sadarbības iespējas globālās finanšu un ekonomiskās krīzes risināšanā, kā arī apmainījās ar viedokļiem par aktuālajiem reģionālajiem notikumiem Eiropā un Āzijā.
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš uzrunāja ASEM ārlietu ministrus par ES politiku attīstību ārējo attiecību jomā un ieguvumiem, kurus ES kaimiņvalstīm Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā dod nesen izveidotā Austrumu partnerība, īpaši akcentējot jaunus asociācijas līgumus, padziļinātu sadarbību enerģijas drošības jomā, kā arī vīzu liberalizāciju partnerības dalībvalstīm. Ministrs sniedza skatījumu par aktuālo politisko un ekonomisko situāciju partnerības valstīs, kad pasaules ekonomiskā un finanšu krīze rada demokrātijas apdraudējumu Ukrainā, kā arī Moldovā. Vienlaikus Māris Riekstiņš uzsvēra, ka politiskā nestabilitāte Gruzijā, kā arī neatrisinātie iesaldētie konflikti, tostarp, Kalnu Karabahas jautājums, ietekmē drošību un stabilitāti gan Eiropā, gan Āzijā. "Eiropas un Āzijas dialogam par aktuālajām politiskajām norisēm ir būtiska nozīme, lai kopīgiem spēkiem veicinātu drošību, stabilitāti un ekonomisko labklājību arī ārpus Eiropas Savienības un Āzijas robežām," norādīja Latvijas ārlietu ministrs.
Diskusiju ietvaros Eiropas Savienības un Āzijas valstu ministri bija vienisprātis, ka situācija Afganistānā un Pakistānā būtiski ietekmē globālo drošību. Ārlietu ministri pārrunāja pēdējo dienu notikumus Šrilankā, Birmā/ Mjanmā, kā arī situācijas apdraudējumu Korejas pussalā pēc Ziemeļkorejas veiktā kodolizmēģinājuma. Ministri apmainījās viedokļiem par situāciju Tuvajos Austrumos, paužot atbalstu divu valstu risinājumam.
Diskusijā par sadarbību globālās ekonomiskās un finanšu krīzes risināšanā piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda Āzijas un Klusā okeāna reģiona direktors Akira Arijoši (Akira Ariyoshi), kurš uzsvēra, ka atgūšanās no krīzes varētu iezīmēties 2010. gadā, tomēr pastāv zināmi riski, kas varētu atturēt no situācijas stabilizācijas, piemēram, banku situācijas attīstība Eiropā. Ministri diskusijā uzsvēra, ka kopīgiem spēkiem un atturoties no protekcionisma valstīm izdotos sekmīgāk pārvarēt esošo krīzi.
Āzijas un Eiropas ārlietu ministru sanāksmes otrajā dienā plānots diskutēt par turpmāko ASEM sadarbību, saskaroties ar mūsdienu izaicinājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, infekcijas slimībām un enerģijas drošību. Ārlietu ministram Mārim Riekstiņam sanāksmes ietvaros plānotas divpusējās tikšanās ar Indonēzijas, Taizemes un Vjetnamas ārlietu ministriem.
ASEM sadarbība sākās 1996.gadā ar mērķi attīstīt Eiropas un Āzijas partnerību. ASEM sastāv no desmit Dienvidaustrumāzijas Nāciju asociācijas dalībvalstīm (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjanma, Filipīnas, Singapūra, Taizeme, Vjetnama), Japānas, Dienvidkorejas, Ķīnas, Indijas, Pakistānas, Mongolijas un 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī Eiropas Komisijas un ASEAN sekretariāta.
