Arī Saeimas apakškomisijā atbalsta veselības aprūpes finansējuma sadales regulējums, pret kuru iebilst privātās medicīnas iestādes
Rīga, 21.nov., LETA. Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija šodien atbalstīja veselības aprūpes finansējuma sadales regulējumu, pret kuru iebildumus ir pauduši privāto medicīnas iestāžu pārstāvji.
Atbalstītie grozījumi paredz, ka privātās medicīnas iestādes varēs sniegt veselības aprūpes sekundāros un terciāros pakalpojumus par valsts līdzekļiem tikai tad, ja valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes tos nevarēs nodrošināt pilnā apjomā vai nesniegs atsevišķus to veidus.
Izmaiņas gan mīkstinātas, jo no grozījumiem izslēgta primārā veselības aprūpe, tos attiecinot tikai uz sekundārajiem un terciārajiem pakalpojumiem. Kā aģentūrai LETA skaidroja apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (V), šāds precizējums bija nepieciešams, jo pašlaik apmēram 90% no primārās veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina privātais sektors.
Piemēram, privātais sektors jau pašlaik lielā mērā nodrošina ģimenes ārstu un zobārstu prakses. Līdz ar to apakškomisija nolēma neattiecināt likuma izmaiņas uz primārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Primārā veselības aprūpe ir pirmais saskarsmes posms starp pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kurā pakalpojumus sniedz ģimenes ārsts, ārsta palīgs, māsa, vecmāte, zobārsts, zobārsta asistents, zobārsta māsa un higiēnists. Savukārt sekundārā veselības aprūpe ir veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai ambulatorajā ārstniecības iestādē vai stacionārajā ārstniecības iestādē sniedz kādā slimību profilā specializējusies ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona.
Terciārā veselības aprūpe ir augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildus kvalifikāciju.
Tādējādi apakškomisija šodien precizēja partijas "Vienotība" frakcijas sākotnējo ierosinājumu, kurā nebija konkrēti minēti sekundārie un terciārie pakalpojumi. Likumā paredzēts noteikt, ka uz iztrūkstošo pakalpojumu apjomu, bet gadījumā, ja pakalpojums nav nodrošināms, uz iztrūkstošo pakalpojuma veidu, tiek piesaistītas privātās ārstniecības iestādes.
Normatīvajā aktā arī tiks ierakstīts, ka minēto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētie valsts budžeta līdzekļi tiek prioritāri novirzīti valsts un pašvaldību īpašumā un kontrolē esošajām ārstniecības iestādēm, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes kritērijus.
Par precizēto priekšlikumu vēl būs jālemj Sociālo un darba lietu komisijai un Saeimai.
Kā iepriekš vēstīja "Latvijas Avīze", deputātu atbalstītie ierobežojumi valsts naudas piešķiršanai privātajām ārstniecības iestādēm radījuši lielu sašutumu privāto ārstniecības iestāžu īpašnieku vidū. Šis priekšlikums radījis lielu sašutumu privāto ārstniecības iestāžu īpašnieku vidū, jo ir pirmais oficiālais mēģinājums ierobežot privātās medicīnas pakalpojumu sniedzējus. Veselības aprūpes un darba devēju asociācija jau gatavo vispusīgu juridiski ekonomisko pamatojumu, kāpēc šī ideja ir absolūti nepieņemama, informēja medicīnas sabiedrības "ARS" valdes priekšsēdētājs un asociācijas valdes pārstāvis Māris Andersons.
Savukārt Ražuks, kurš atbalsta iecerētās izmaiņas, norāda, ka patlaban notiek izmisīga cīņa par finansēšanas deķi. "Varam pazaudēt vēl atlikušās slimnīcas, kas ir valsts un pašvaldību īpašumā. Ja tās prioritāri nefinansēsim, pazaudēsim arī labākos ārstus. Turklāt jāņem vērā, ka veselības aprūpē nav absolūta brīvā tirgus, to regulē likumi un tā tiek plānota," priekšlikumu skaidroja apakškomisijas vadītājs.
Kā ziņots, Saeima nodevusi izskatīšanai parlamenta komisijās Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas nepieciešams, lai veicinātu veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju.
