Aptauja: Visneapzinīgāk Covid-19 ierobežojumus ievēro tie, kuri nebaidās saslimt
Kopumā Latvijas iedzīvotāji samērā atbildīgi ievēro valstī noteiktos Covid-19 ierobežojumus. Visbiežāk cilvēki apzinīgi ievēro tādus ierobežojumus kā sejas maskas lietošanu (93%) un fiziskās distances ievērošanu publiskās vietās (85%), regulāri mazgā vai dezinficē rokas (87%), nedodas ceļojumos ārpus Latvijas (85%) un nerīko pasākumus un viesības mājās (79%), liecina "Apotheka" un "Norstat" veiktā aptauja. Tāpat pētījumā noskaidrots, ka visneapzinīgāk pret drošības pasākumiem attiecas tie, kuri nemaz neizjūt bailes saslimt.
Tā, piemēram, divu metru distanci no citiem vienmēr ievēro 98% iedzīvotāju, kuri savas bailes saslimt ar Covid-19 novērtējuši ar 10 ballēm (10 ballu skalā), kamēr tāpat rīkojas tikai 73% iedzīvotāju, kuri bailes saslimt atzīmējuši ar 1 balli. Līdzīgi ir arī ar citu drošības pasākumu ievērošanu – rokas regulāri mazgā uz dezinficē 98% aptaujāto, kuri savas bailes saslimt novērtējuši ar 10, kamēr tāpat rīkojas tikai 77%, kuri bailes novērtējuši ar 1 balli. Tādas pat atšķirības saglabājas arī citos drošības pasākumos – viesības mājās nerīko 92% pret 68%, neceļo ārpus Latvijas – 92% pret 77%.
Eksperti skaidro, ka pandēmijas radītais nogurums ir dabiska reakcija uz ieilgušu sabiedrības veselības krīzi, taču arī šobrīd, kad tiek ieviesti atvieglojumi vīrusu pārslimojušām vai vakcinētām personām, ir jāsaglabā modrība, turpinot ievērot drošības pasākumus.
Tāpat eksperti norāda, ka cilvēkiem nereti vieglāk ir kaut ko ievērot tad, ja konkrētajai darbībai ir redzami tūlītēji vai drīzi rezultāti. Ja pēc pirmās ārkārtējās situācijas pagājušā gada pavasarī rezultāti nosacīti tika sagaidīti jau vasarā, tad nākamā ārkārtējā situācija nespēja "izglābt" pat Ziemassvētkus. Līdz ar to pieauga sabiedrības neapmierinātība – pirmkārt, jau tāpēc, ka situācija neuzlabojās arī pēc arvien stingrāku ierobežojumu ieviešanas, otrkārt, redzot, ka ir cilvēki, kas ierobežojumus neievēro, var rasties netaisnīguma izjūta, kas rada vēlmi noteikumus pārkāpt arī pašam.
"Arī šobrīd, kad tiek lemts par dažādiem atvieglojumiem vakcinētām personām, ir būtiski saglabāt tālredzīgu skatījumu uz sevi un citiem, jo pandēmijas atveseļošanās atslēga slēpjas arī katra izpratnē par ierobežojumu jēgu. Lai arī vakcinēšanās dod acīmredzamu rezultātu, vienlaikus var rasties viltus drošības sajūta, joprojām spēkā esošiem ierobežojumiem paliekot otrajā plānā. Tāpēc svarīgi, ka katru situāciju izvērtējam nevis ar prātu, kas ieprogrammēts tā, ka visu grib tagad un uzreiz, bet slēdzam klāt saprātu – pacietība un impulsu kontrole ir tās divas lietas, kas var palīdzēt nezaudēt modrību arī turpmāk," skaidro sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga.
* Aptauja veikta sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmumu Norstat, laika posmā no 29. aprīļa līdz 5. maijam, aptaujājot 1004 respondentus.
