Vairāk nekā trešdaļa respondentu (37%) ar spēcīgām galvassāpēm pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskārušies vismaz pāris reižu mēnesī (7% – vairākas reizes nedēļā, 6% – reizi nedēļā, 24% – pāris reižu mēnesī). 29% aptaujāto iedzīvotāju ir norādījuši, ka ar spēcīgām galvassāpēm saskaras pāris reižu gadā, bet 15% – retāk. 18% aptaujāto nekad nav saskārušies ar spēcīgām galvassāpēm. Biežāk ar spēcīgām galvassāpēm saskaras sievietes, secināts "BENU Aptiekas" Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS.

Kā skaidro Latvijas Sāpju izpētes biedrības algoloģe, neiroloģe Aija Freimane, saskaroties ar spēcīgām galvassāpēm, pirmajai sarunai vajadzētu būt ar ģimenes ārstu, lai vienotos par lietderīgiem izmeklējumiem un noskaidrotu galvassāpju veidu un iemeslu.

Visbiežāk sastopamās ir primārās galvassāpes. Lai arī tās nav dzīvībai bīstamas, reizēm šīs sāpes spēj ievērojami ietekmēt cilvēka dzīvi un ikdienu. Pie šīs grupas pieskaita migrēnu, saspringuma tipa galvassāpes un dažas citas. Saspringuma galvassāpes ir izplatītākās, taču vairāk traucējošas un ikdienu ietekmējošas ir tieši migrēnas galvassāpes. Vienlaikus jāņem vērā, ka nav izmeklējuma, kas apstiprinātu diagnozi “primāras galvassāpes” vai “migrēna”. Tādēļ ir būtiski ar ģimenes ārstu apspriest esošos simptomus un, ja tie ir tipiski, saprast, vai un kādi izmeklējumi vispār ir nepieciešami.

Savukārt sekundāras galvassāpes ir saistītas ar kādu citu saslimšanu. Tās var būt gan pie apsaldēšanās vai kakla spondilozes, vai pēc alkohola lietošanas, taču arī pie galvas traumas, asins izplūduma smadzenēs, smadzeņu apvalku iekaisuma, tādēļ savlaicīga vēršanās pie speciālista ir ļoti būtiska.

Migrēnas atpazīšana

13% aptaujāto norādījuši, ka vismaz reizi nedēļā saskaras ar stiprām galvassāpēm. Speciāliste skaidro, ka stipras galvassāpes divas līdz četras reizes mēnesī ir raksturīgas migrēnai. Statistiski biežākās saspringuma galvassāpes parasti netiek raksturotas kā stipras vai ļoti stipras un nerada funkcionēšanas ierobežojumus. Ja lēkmes ir smagas, kļūst biežākas vai izmainās sāpju raksturojums, tas ir iemesls ārsta apmeklējumam.

Lai arī migrēnas sāpes tiek raksturotas kā stipras vai ļoti stipras (numeriskā reitinga skalā vismaz 7 no 10), migrēna nav tikai galvassāpju slimība. Nereti vairāk par sāpēm nespēju darba vietā vai sadzīvē rada slikta dūša, atkārtota vemšana, koncentrēšanās traucējumi un auras, kas parādās vēl pirms galvassāpēm un var izpausties kā notirpums, runas traucējumi, bet visbiežāk – kā redzes traucējumi, piemēram, mirgošana, zibšņi, plankumi un citi. Diemžēl darba kavējumi vai neproduktīvs darbs migrēnas nespējas dēļ var radīt arī finansiālu slogu ne tikai ģimenes budžetam, bet tiešo (medikamenti, izmeklējumi, speciālistu vizītes) vai netiešo zaudējumu (grūtības mācīties, apgūt profesiju, negūtie ienākumi) dēļ ietekmē tautsaimniecību. Ne mazāk svarīgi ir psiholoģiskie zaudējumi nerealizētas karjeras un attiecību problēmu dēļ, uzsver ārste.

Vairums lieto pretsāpju medikamentus

Kā atklāj Veselības monitoringa dati, vairāk nekā divas trešdaļas respondentu (72%) spēcīgu galvassāpju gadījumā lieto pretsāpju medikamentus. Tikmēr 37% respondentu dodas gulēt, bet 26% — iet pastaigāties svaigā gaisā. Citi atbilžu varianti ir minēti ievērojami retāk. Respondenti, kuri biežāk saskaras ar spēcīgām galvassāpēm, biežāk lieto pretsāpju medikamentus. Turklāt ir novērojams, ka kopš 2020. gada pakāpeniski pieaug to respondentu īpatsvars, kuri spēcīgu galvassāpju gadījumā lieto pretsāpju medikamentus.

Algoloģe uzsver, ka galvassāpju slimības neārstēšana pakāpeniski noved pie arvien biežākas pretsāpju medikamentu lietošanas, taču jāņem vērā, ka tas sniedz vien īslaicīgu atvieglojumu. Turklāt pastiprināta šo līdzekļu lietošana rada risku medikamentu atkarīgām galvassāpēm, kas ir pilnīgi cita grūti ārstējama slimība. Dzīves “normalizēšanas” dienu skaits, kad pacientam nepieciešamas sāpes remdējošas tabletes, būtu jāreģistrē galvassāpju dienasgrāmatā. Atkarībā no lietoto medikamentu sastāva 10-15 pretsāpju medikamentu dienas vismaz trīs mēnešu garumā var liecināt par medikamentu atkarīgām galvassāpēm. Risinājumus ir jāapspriež ar speciālistu – vai pietiek ar procesu izskaidrošanu vai nepieciešams psiholoģisks atbalsts, vai vajadzīgi slimību ārstējoši medikamenti.

Ārste uzsver, ka jauni profilaktiskai terapijai radīti efektīvi medikamenti šobrīd pieejami ārstēšanai gan pacientiem ar epizodisku migrēnu un smagām galvassāpju lēkmēm, gan hroniskai migrēnai, arī kombinācijā ar medikamentu atkarīgām galvassāpēm, taču to dārdzības dēļ  tie ir pieejami vien nelielai daļai pacientu. Tādēļ šobrīd turpinās Latvijas Sāpju izpētes biedrības un Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības rosinātas diskusijas Sociālo un darba lietu komisijā  Saeimā ar Veselības ministriju par migrēnas diagnozes iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā.

Biežāk skar sievietes

Pētījuma dati atklāj, ka biežāk ar galvassāpēm saskaras sievietes – ar stiprām galvassāpēm vismaz pāris reižu mēnesī vai biežāk saskārušās 43% aptaujāto sieviešu, kamēr no vīriešiem tie ir 30%. Ārste skaidro, ka sievietes pārsvarā mēdz būt apzinīgākas un izlēmīgākas, tādējādi biežāk negrib ļauties sāpēm un apmeklē ārstu. Taču ir nepareizi uzskatīt, ka  migrēna ir sieviešu slimība. Arī bērniem sāp galva, kas nereti tiek atstāts bez ievērības. Vīrieši cieš no migrēnas vidēji divas reizes retāk, tos neskar sievišķo hormonu svārstības, taču arī vīriešiem migrēnas problēma ir aktuāla.

Labā ziņa – migrēnas gadu gaitā rimstas. Piemēram, sievietēm pēc menopauzes sāpes parasti mazinās, taču auras paliek, un, ja tās netiek diagnosticētas, tās var sajaukt ar asinsrites traucējumiem. Taču jāņem vērā, ka, bez gadu gaitā uzkrātām slimībām, seniorus piemeklē gan saspringuma, gan medikamentu atkarīgas galvassāpes. Īpaši jāuzmanās, ja parādās jaunas, citādas, iepriekš nebijušas galvassāpes, kas var liecināt par kādu citu saslimšanu.

Kad noteikti jādodas pie ārsta?

Galvassāpju pratība ietver brīdinošo pazīmju, t. s. „sarkano karogu” atpazīšanu, uzsver algoloģe A. Freimane. Slimnīcas uzņemšanas nodaļās nereti nonāk neārstēti migrēnas pacienti, kas nezina vai nespēj sev palīdzēt smagas lēkmes laikā. Savlaicīga vēršanās pie speciālista, ārsta ieteikumi un laicīgi lietoti pareizie medikamentu varētu no šādām smagām situācijām pasargāt.

Tāpat ir būtiski zināt, ka ārsta konsultāciju nedrīkst atlikt, ja parādās jaunas galvassāpes, īpaši, ja tās parādījušās pēc 50 gadu vecuma, ja ir iepriekšējo galvassāpju stereotipa maiņa, ja parādās galvassāpes, kas saistītas ar ķermeņa pozu, fizisku slodzi, seksu. Savukārt, ja galvassāpes strauji, dažu minūšu, laikā kļūst neizturamas (stiprākās galvassāpes mūžā), ja ir vērojami kustību, runas, samaņas vai apziņas traucējumi, ir jāsauc neatliekamā medicīniska palīdzība nopietnas neiroloģiskas slimības izvērtēšanai.

Ārste uzsver, ka sāpes ir  svarīgas izdzīvošanai, jo brīdina, ka ķermenī kaut kas nav kārtībā. Ja galvassāpes traucē un tām nevar noteikt iemeslu, noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta, lai noskaidrotu, vai galvassāpes nav par kādu citu slimību brīdinošs simptoms. Bez ievērības nevajadzētu atstāt arī miega traucējumus, trauksmi, drūmās domas, kā arī ieteicams atrast laiku hobijam un fiziskām nodarbēm.

Lai mūsu saspringtajā laikmetā vairāk laika savai fiziskajai, mentālajai veselībai un labsajūtai!

Veselības monitoringu veica BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.