Aptauja: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju slimības gadījumā nelieto visas ārsta izrakstītās zāles
Rīga, 19.sept., LETA. Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju slimības gadījumā nelieto visas ārsta izrakstītās zāles, liecina "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss".
Attiecīgi visus ārsta izrakstītos medikamentus slimības gadījumā lieto mazāk nekā puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju.
Aptaujā arī noskaidrots, ka sievietes ārsta izrakstītās zāles lieto apzinīgāk - starp šiem 44% aptaujāto ir 49% sieviešu un 38% - vīriešu. Tāpat saskaņā ar datiem visbiežāk visas ārsta izrakstītās zāles lieto seniori - personas 55 līdz 75 gadu vecumā, bet ārsta ieteikumus lielākoties ignorē jaunieši jeb personas 18 līdz 24 gadu vecumā.
Kā uzsvēra aptieku apvienības "Mana Aptieka" sertificēta farmaceite Agnese Ritene, aptaujas dati rada bažas par valsts iedzīvotāju attieksmi pret savu veselību.
"Dati ir satraucoši, jo tie parāda, ka vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju pavirši izturas pret savu veselību. Šis ir nopietns rādītājs, kas liecina par diskusijas nepieciešamību, skaidrojot sabiedrībai, cik būtiska ir pareiza zāļu lietošana, ko pie konkrētā veselības stāvokļa pacientam izraksta ārsts. Veselības indeksa rezultāti diemžēl liek secināt, ka daļa iedzīvotāju neizprot situācijas nopietnību, mēdz nelietot vai nepareizi lietot speciālista izrakstītos medikamentus, mainīt terapiju pēc saviem ieskatiem," skaidroja Ritene.
Tiesa, dati arī norāda, ka šī tendence varētu būt skaidrojama ar finansiāliem apsvērumiem - procentuāli vismazāk jeb 36% personu, kas iegādājas un lieto visus ārsta izrakstītos medikamentus, ir to iedzīvotāju grupā, kuriem ir zemi ienākumi.
Gandrīz puse jeb 48% respondentu, kuri savu dzīvesveidu novērtējuši kā veselīgu, biežāk lieto visus ārsta izrakstītos medikamentus. Salīdzinājumam - starp iedzīvotājiem, kas savu dzīvesveidu novērtējuši kā neveselīgu, šo personu īpatsvars ir 39%.
"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" izveidots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts šī gada aprīlī, kopumā visā Latvijā aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
