Pēdējā pusgadā 10% Latvijas iedzīvotāju bieži bijuši atmiņas traucējumi, noskaidrots “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā. 32% aptaujāto sacījuši, ka atmiņas traucējumi viņiem ir dažreiz, 35% norādījuši, ka reti, 3% – ka visu laiku. Tikai  20% aptaujāto ir atzinuši, ka atmiņas traucējumu viņiem nav.

“Lai arī tikai 3% aptaujā  norādījuši, ka viņiem atmiņas traucējumi ir visu laiku, tas ir satraucoši! Turklāt arī uz pārējiem atbilžu variantiem atbildējuši 10% – 35% respondentu, apliecinot, ka daudzi apzinās mazākas vai lielākas problēmas ar atmiņu. Par atmiņu jārūpējas visas dzīves garumā, un dažādas intelektuālas papildu nodarbes, kas mudina aktīvāk darboties mūsu prātam un reizē arī atmiņai, ir aktuālas jebkurā vecumā. Piemēram, ja mazākajiem būs svarīgi iemācīties lasīt un atklāt grāmatu pasauli, gados vecākajiem možu atmiņu palīdzēs uzturēt krustvārdu mīklu minēšana, ir ieteikums arī ik pa laikam iemācīties kādas dzejas rindas, iespēju robežās sekot sabiedriskajām norisēm, taču galvenais ir saprast, ka prāts “jākustina” visu mūžu! Jo vairāk tas tiek trenēts ikdienā, jo mazāka iespēja atmiņas traucējumiem – piemēram, pēc aptaujas datiem redzams, ka salīdzinājumā ar cita veida nodarbinātajiem procentuāli visvairāk – 40%, kuriem nekad nav bijuši atmiņas traucējumi, ir studenti. Tiesa gan, tie ir gados jauni cilvēki. Līdztekus atmiņas treniņam to var palīdzēt uzturēt pietiekama B grupas vitamīnu, īpaši B1, B6, B12 un folskābes, cinka, dzelzs, omega 3 taukskābju uzņemšana. Ir pētījumi, kas pierāda, ka arī E vitamīnam ir nozīme, aizkavējot atmiņas pasliktināšanos vecākā gadagājuma cilvēkiem,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Irina Korčagina.

No tiem, kuri (kopā 10%) aptaujā sacījuši, ka viņiem bieži ir atmiņas traucējumi, 13% ir sievietes un 8% vīrieši. No respondentiem, kuri to atzinuši, 13% ir vecumā no 18-29 gadiem, 11% no 50-59 gadiem, 10% no 60-74 gadiem, 9% no 40-49 gadiem un  8% no 30-39 gadiem.

Ģimenes ārste “Veselības centru apvienībā” Dzintra Homka: “Domāju, ka realitātē ar atmiņas traucējumiem saskaras pat krietni vairāk cilvēku, nekā to uzrāda aptauja, turklāt tā apstiprina, ka atmiņas traucējumi var būt jebkurā pieaugušā vecumā. Pašlaik pacientiem ģimenes ārsta praksē ir izteikti jūtamas kovida sekas – smadzeņu migla. Speciālisti smadzeņu miglas apzīmējumā ietver kognitīvo traucējumu kopumu, kas saistīts ar domāšanas, atmiņas un koncentrēšanās grūtībām dažādās kombinācijās. Ja agrāk domājām, ka atmiņas traucējumi ir vairāk saistīti ar sklerotiskiem procesiem asinsvados vecumā, tad kovids situāciju ir izmainījis – daudz jaunu cilvēku nevar koncentrēties, atcerēties, noturēt uzmanību, pilnvērtīgi veikt savu darbu. Neatkarīgi no minētā atmiņas pasliktināšanos var ietekmēt arī citi faktori – atpūtas trūkums, pārslodze, mazkustīgs dzīvesveids, uzturvielu deficīts (jo īpaši, magnija, B grupas vitamīnu, selēna), paaugstināts glikozes līmenis, pazemināta vairogdziedzera funkcija, depresija, trauksme, smēķēšana, narkotisko vielu, alkohola lietošana, menopauzes radītās izmaiņas (sievietēm) un, protams, galvas traumas, demence, Alcheimera slimība, kā arī dažādu medikamentu, piemēram, antidepresantu, antihistamīnu, antibiotiku lietošana. Latvijā depresijas, veģetatīvās distonijas, pēckovida seku mazināšanai, kā arī trauksmes, panikas lēkmju, izdegšanas sindroma pacientiem tiek piedāvātas psihosociālas rehabilitācijas programmas. Vajadzības gadījumā pacientiem ir pieejamas arī valsts apmaksātas psihiatra konsultācijas.”

Atmiņas traucējumi dažreiz ir 35% sieviešu un 29% vīriešu – aptaujā kopā to kopā atzinuši 32% respondentu. Vecuma grupā no 40-49 gadiem 36% aptaujāto dažreiz ir atmiņas traucējumi, pārējās vecuma grupās nedaudz mazāk, bet gados jaunākajiem 18-29 gadiem vismazāk – 29%.

35% respondentu atmiņas traucējumi  ir reti – vienlīdz daudz sievietēm un vīriešiem, kā arī aptuveni vienādam skaitam no viņiem visās vecuma grupās.

20% aptaujas dalībnieku nolieguši, ka viņiem kādreiz būtu bijuši atmiņas traucējumi, šādi teikušas 16% sieviešu un 25% vīriešu. 25% iedzīvotāju vecumā no 30-39 nekad nav bijuši atmiņas traucējumi, 22% no respondentiem to apstiprinājuši esot 18-29 gadu vecumā, 20% esot 50-59 gadu vecumā, 18% 60-74 gadu vecumā un 17% 40-49 gadu vecumā.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2024. gada janvārī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā uz pieciem jautājumiem snieguši atbildes, izvēloties vairākus to variantus.