29% respondentu atzīst, ka, visticamāk, nespētu sniegt pirmo palīdzību cilvēkam ar miokarda infarktu, jo nepārzina tā simptomus, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) socioloģiskās aptaujas rezultāti. Tikai 4% aptaujas dalībnieku norāda, ka viņiem ir pilnvērtīgas zināšanas, lai spētu palīdzēt cilvēkam ar miokarda infarkta simptomiem un viņi steigtos palīgā.

Zinošākie šai ziņā jūtas jaunākie respondenti (vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem) – tāds ir katrs desmitais jaunietis. Savukārt divas trešdaļas (67%) respondentu atzīst, ka tikai daļēji pārzina miokarda infarkta simptomus, taču medicīnisko palīdzību noteikti izsauktu.

“Simptomi patiešām mēdz būt mānīgi – sāpes, kas ilgst vairāk kā 15 minūtes, visbiežāk ir krūtīs pa vidu, nevis sirds rajonā, kā varētu domāt. Sākuma stadijā, sāpes var nebūt izteiktas, pacienti drīzāk atzīmē spiedošu sajūtu vai vienkārši diskomfortu. Sāpes var būt piepešas vai attīstījušās pēdējo dienu vai stundu laikā, pie kam tās var izstarot uz rokām un augšžokli. Spējot atpazīt vai turot aizdomās miokarda infarktu, pirmais, kas jādara, ir jāizsauc un jāsagaida kopā ar šo cilvēku neatliekamā medicīniskā palīdzība,” norāda Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas invazīvais kardiologs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Kārlis Trušinskis.

Viņš piebilst: “Tāpat svarīgi palīdzēt atgulties un atbrīvot cilvēku no cieša apģērba. Ja cilvēkam jau ir bijusi līdzīga pieredze un ir lietots nitroglicerīns, tad palīdziet to sameklēt. Ja cilvēks ir bezsamaņā, tad algoritms paredz elpceļu atbrīvošanu, netiešās sirds masāžas uzsākšanu, elpināšanu un ārējā automātiskā defibrilatora (AED) pielietojumu, sekojot instrukcijām. Īpaši jāuzsver nepārtrauktas netiešās sirds masāžas jeb sirds kompresiju nodrošināšana 100–120 reizes minūtē 5–6 cm dziļi līdz neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes sagaidīšanai.”

11% respondentu jauc miokarda infarkta simptomus ar insulta simptomiem (miokarda infarkta izpausmi saista ar asins izplūdumu smadzenēs). “Tas, kas vieno šīs abas slimības, ir laika nozīme – medicīniskā palīdzība ir jāsniedz pēc iespējas ātrāk. Tādēļ, ja, izvērtējot situāciju, rodas aizdomas par insultu vai miokarda infarktu, labāk vērsties pēc mediķu palīdzības, pat ja nešķiet, ka ir tik traki – simptomi sākotnēji var būt vieglākā formā, bez izteiktām sāpēm – tas var glābt cilvēka dzīvību,” norāda K. Trušinskis.

Lielākā daļa aptaujāto (87%) zina, kā mazināt miokarda infarkta riskus – regulāri pārbaudot asinsspiedienu, cukura un holesterīna līmeni, ikdienā lietojot sabalansētu uzturu, nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, uzturot optimālu ķermeņa svaru, kā arī atsakoties no kaitīgiem ieradumiem (piemēram, smēķēšanas, mazkustīga dzīvesveida, trekniem ēdieniem). “Epidemioloģiskie pētījumi Latvijā liecina, ka pēdējos gados riska faktora profils uzlabojas, mazinoties riska faktoru skaitam un izteiktībai – vērojama tendence dzīvot veselīgāk. Tajā pašā laikā parādās jauni riska faktori, jeb veidi, kā palielināt saslimšanas risku, piemēram, ekrānierīces mazkustīgai laika pavadīšanai, dažādie e-cigarešu veidi,  multinodarbinātība un stress,” komentē kardiologs. Viņš norāda, ka sabiedrības veselības jautājums nav tikai ārstu atbildība – tas ir arī jautājums par to, cik pieejami ir parki, celiņi, pa kuriem skriet un braukt ar velosipēdiem, cik skolās, bērnudārzos rūpējas par sabalansētu uzturu, vai nodrošinām veselības mācību skolās, cik daudz jaunie cilvēki tiek informēti par slimību riska faktoriem un kāda tiek veidota izpratne jau pašā pamatā – ģimenē. “Augstie saslimstības un mirstības rādītāji nenoliedzami norāda uz problēmu, pie kuras mums visiem kopā ir jāstrādā – Latvija saslimstības ziņā diemžēl ir pie augsta riska valstīm.”

*Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu centru Norstat 2023. gada augustā un tajā piedalījās 1009 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.  

Papildu informācija: https://www.spkc.gov.lv/lv/klausi-sirdi